„Bremzējam” ar mediju regulatora reorganizāciju

Foto - Jānis Buls

2015.12.03 10:49

Ģirts Krastiņš

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas students



Jau ilgāku laiku Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) noturas daudzās  Eiropas valstīs neesoša prakse – NEPLP burtiski uzrauga pats sevi. Teorētiski tai vajadzētu būt kā uzraugam "no malas",  regulēt elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, ziņot un sodīt par nepilnībām, pārkāpumiem. Taču NEPLP ir arī kapitāldaļu turētājs sabiedriskajos medijos, kas to nostāda interešu konfliktā.

Diskusijā "Kādas reformas nepieciešamas elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzības jomā Latvijā?" Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē 24. novembrī, kurā piedalījās vairāki mediju organizāciju un uzraudzības speciālisti, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne uzsvēra, ka NEPLP reorganizācija apspriesta jau agrāk. Šovasar izskanējuši dažādi ierosinājumi uzraudzības modeļa pārveidošanā, arī veidot atsevišķu sabiedrisko mediju uzraudzības padomi, kuras pienākumi atšķirtos no regulatora pienākumu loka. Par to, kādu institūciju pārstāvjus deleģētu šajā padomē, domas gan dalās.

Diskusijas dalībnieki arī uzsvēra, ka nav korekta situācija, kurā sabiedriskais medijs konkurē ar komerciālajiem reklāmas tirgū, tāpēc to iziešanu no reklāmas tirgus redz kā vienu no galvenajām risināmajām problēmām.

Roberts Putnis, kurš Kultūras ministrijā vada Mediju politikas nodaļu uzsvēra, ka interešu konflikts varētu pastāvēt, bet viņš to neredz: „Drīzāk redzu problēmu tajā, ka nozare kopā ar regulatoru nav spējusi atrast kopīgu risinājumu.” R. Putnis gan norādīja, ka par katru cenu nav nepieciešams veikt kardinālas reformas pašreizējā sistēmā, un tas vairāk esot ētikas un likuma pildīšanas jautājums. „Neredzu, kur ir tā problēma kapitāldaļu turētājam uzraudzīt viņa pārraudzībā esošo institūciju darbības likumību,” komentē Putnis.

Sabiedrisko mediju finansēšanai var būt dažādi modeļi. Lai gan finanšu jautājums daudziem var šķist neatkarīgs no uzraudzības, Latvijā tas ir galvenais jautājums, uz ko jāfokusējas, lai izvairītos no šajā brīdī aktuālā interešu konflikta. Īsāk sakot, būtu jāpārrauga un, iespējams, jāmaina finansēšanas modelis sabiedriskajiem medijiem Latvijā no valsts budžeta līdzekļiem, diskutējot par iespējamu pāreju uz kādu no kaimiņvalstu vai Rietumeiropas praksēm. Kā diskusijā minēja Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka: „Lietuvā un Igaunijā šis jautājums ir atrisināts jau kādu laiku.” Viņa arī iziešanu no reklāmas tirgus uzstādīja kā pirmo prioritāti, kas jāveic pēc iespējas ātrāk.

Kaimiņos - sakārtots

Parasti, kad gaidāmas reformas, Latvijas pašreizējo sistēmu salīdzina ar situāciju kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Igaunijā sabiedriskos medijus pārrauga Plašsaziņas līdzekļu padome, kurā darbojas deviņi locekļi - pieci politiķi un četri mediju eksperti. Padome ir neatkarīga, tomēr nenoliedzama ir politikas klātbūtne mediju uzraudzībā. Ja Latvija tiecas uz reformām, kas varētu uzlabot sabiedrisko mediju darbību un veicināt to neatkarību, reformas, kas iejauktu politiķu piesaistīšanu pārraudzībā nebūtu visai populāras mediju darbinieku vidū.

Lietuvā izveidotas divas institūcijas mediju uzraudzībai un regulēšanai – Radio un televīzijas komisija, kas uzrauga un regulē medijus, kā arī Lietuvas Republikas Komunikāciju regulators, kas nodarbojas ar konkurences veicināšanu, kā arī atskaitās parlamentam par paveikto. Komisija tieši atbild Lietuvas Seimam par savām aktivitātēm.

Bieži kā piemērs tiek piesaukta arī viena no „vecajām demokrātijām” – Lielbritānija. Tur sabiedrisko mediju gigants BBC uzticēts speciālai uzraudzības struktūrai BBC Trust. Komerciālos elektroniskos un citus medijus Lielbritānijā uzrauga regulators OfcomBBC Trust un Ofcom ir noslēgts līgums par atbildību, kas nosaka, ka visi iebildumi pret pretlikumībām, vienpusību un ētiku, nododami tieši BBC Trust, kas kontrolē mediju. Trust komandā darbojas ievēlēti un valdības, un karalienes apstiprināti 12 locekļi, kas pārstāv Lielbritānijas reģionus – Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju, kā arī starptautiskais pārstāvis, kas pārrauga „kopainu”.

Vajag drosmīgus politiķus

LU SZF pasniedzējs, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis Rolands Tjarve diskusijā uzsvēra drosmīgu politiķu nozīmi iecerēto reformu īstenošanā un izteica viedokli, ka visām organizācijām ir tieksme pretoties pārmaiņām. R. Tjarve atgādināja, ka nav daudz laika, ir jābūt trauksmainai rīcībai, jo “mediju vide ir drastiski mainījusies, bet mēs dzīvojam ar noteikumiem, kas radīti pirms 20 gadiem”.

Diskusijā, kuru rīkoja LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa un portāls Mans Medijs, piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Aija Dulevska, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka un LU SZF pasniedzējs, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes loceklis Rolands Tjarve.

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Mēneša diskusija"

„Bremzējam” ar mediju regulatora reorganizāciju

Jau ilgāku laiku Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) noturas daudzās  Eiro ...

Diskusijas video: Kā Latvijas mediji atspoguļo bēgļu tēmu?

Cik kvalitatīvi un vispusīgi Latvijas mediji atspoguļo pretrunīgo bēgļu uzņemšanas tēmu? Diskusiju par š ...

Video: Diskusija par vārda un mākslinieka izpausmes brīvību

Pēc teroristu sarīkotās asinspirts franču satīriskā izdevuma „Charlie Hebdo" redakcijā kā nekad aktuāls ...

Noskaties! Diskusija par mediju pētījumu

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa un portāls Mans ...

Diskusijas video: Mediju saturs jauniešiem

Kādam jābūt mediju saturam, lai piesaistītu jauniešu auditoriju? Ko vēlas jaunieši – no ...

Jaunajai NEPLP darba netrūkšot

Piedāvājam noskatīties pilnu ierakstu no diskusijas ar kandidātiem uz vakantajām piecām Nacionālās elektronisko ...