„Juristiem būs darbiņš” (1)

Foto - Darwin Bell
2010.12.14 18:01 autors Vita Dreijere Autors

Vita Dreijere

„Pabrīnījos par De Facto. It kā jau profesionāli cilvēki likās, bet šodien sižets par Lattelecom ir pilnīgi meli. Juristiem būs darbiņš,” šāds ieraksts svētdienas vakarā parādījās Lattelecom šefa Jura Gulbja tvitera kontā. Iemesls? De facto svētdienas raidījuma sižets par Lattelecom, kurā tika teikts, ka uzņēmums no kompānijas Hannu Digital iegādājies zinātības licenci jeb know-how, par ko jau pērn esot samaksāti 1,5 miljoni latu un nauda par šo darījumu Hannu Digital kasē turpināšot ripot vēl. Lattelecom guvums saskaņā ar De facto minēto, iespējams, ir vien sešas fotogrāfijas. Kad jau vilciens bija aizgājis, proti, De facto sižets pārraidīts, Lattelecom šefs steigšus tviterī piedraudēja ar juristiem un nākamajā dienā tika izplatīts Lattelecom paziņojums, kurā uzņēmums De facto pārmet nepatiesu ziņu izplatīšanu un prasa tās atsaukt.

Šajā konkrētajā gadījumā negrasos nostāties nevienā pusē, jo, neredzot pašu līgumu, nav ne mazākās nojausmas – ir samaksāts pusotrs miljons latu par dažām fotogrāfijām vai nav. Ja žurnālisti tiešām publiskojuši neprecīzu un nepārbaudītu informāciju, tam attaisnojuma nav. Taču gribu vērst uzmanību uz vienu situācijas aspektu, kas arī ir novedis līdz šādam (un, manuprāt, likumsakarīgam) rezultātam, jo nekādi nesekmē patiesības noskaidrošanu – proti, Lattelecom komunikāciju ar žurnālistiem. No De facto izriet, ka Lattelecom ir lūgts izskaidrot, kas tad bija konkrētās zināšanas, kuru vērtība mērāma teju divos miljonos latu. To Lattelecom raidījumam atteicies skaidrot. Un te nu slēpjas problēmas sakne.

Paraudzīsimies uz notikušā secību. Vispirms Lattelecom atsakās skaidrot darījumu, lai gan, kā var noprast, žurnālista jautājumi ir bijuši pietiekami precīzi, lai varētu rasties iespaids, ka viņu rīcībā ir kāda konkrēta un Lattelecom neglaimojoša informācija. Pēc tam, kad sižets jau parādījies ēterā, Lattelecom publiski nokliedzas, ka tas ir nepatiess, bet joprojām (!) atsakās atklāt, kādas zināšanas tad no Hannu Digital nopircis. Pašlaik šķiet, ka Lattelecom viskomfortablāk jūtas par sev netīkamiem jautājumiem komunicējot ar medijiem tieši šādā veidā – ar juristu starpniecību, nevis skaidrojot situāciju. Kāpēc tā, tas lai paliek Lattelecom ziņā. Pēc kā tas izskatās? Tas jau ir cits un arī Lattelecom neglaimojošs jautājums.

Jebkurā gadījumā ir naivi cerēt, ka tas nozīmē – mediji tiks iebiedēti un par šiem jautājumiem neziņos vispār. Varbūt kādu arī izdosies iebiedēt, bet Latvijā joprojām ir mediji, kuri nebaidīsies publiskot Lattelecom neglaimojošu informāciju. Cita lieta, ka šāda (ne)komunikācijas prakse tikai uzlabo augsni arī piespēlētas informācijas publiskošanai, jo žurnālistam ir gana viegli iebarot no konteksta izrautu un arī ne līdz galam precīzu informāciju, ja viņš to cenšoties pārbaudīt pie pašas iestādes vai uzņēmuma saņem atbildi – komentāru nebūs. Un tad pēc materiāla publiskošanas „atmosties” un censties to noliegt ir kā laistīt jau nokaltušu augu, cerot, ka tas atdzīvosies. Turklāt Lattelecom gadījumā tas izskatās īpaši dīvaini, jo faktiski tiek pateikts – ticiet mums, ka De facto melo, bet, kā ir patiesībā, jums neteiksim.

Es saprotu, ka Lattelecom ir lielisks un juridiski neapgāžams arguments, kas ļauj šādās situācijās komentāru nesniegt - līguma saturs ir konfidenciāls. Bet šeit ir jautājums – kāpēc šāda veida līgumu saturs ir „noslepenots”? Jo šajā gadījumā runa nav par konfekšu fabrikas līgumu ar papīrīšu ražotājiem. Runa ir par daļēji valstij piederoša uzņēmuma īstenoto virszemes ciparu apraides ieviešanu un tās iespējamo sadārdzinājumu, kas pavisam tieši ir saistīta ar sabiedrības interesēm. Līdz ar to mediju interese par darījumu ir tikai saprotama, vēl jo vairāk ņemot vērā žurnālistu iepriekšējos pētījumus, kas ļāva zīmēt iespējamu sakarību: digitālās televīzijas ieviešanas sadārdzinājums – Hannu Digital – Tautas partijas „tēvs” Andris Šķēle.

Lattelecom ir tikai pēdējā laika uzskatāmākais piemērs, bet domāju, ka daudziem žurnālistiem ir pa kādam piemēram, kad informācija, kas skar sabiedrības intereses, tomēr ir konfidenciāla un to var iegūt tikai pa „apkārtceļiem” – no informētiem, taču neoficiāliem avotiem. Paradoksāli, ka, piemēram, manā praksē šādi „apkārtceļi” visbiežāk bijuši jāiet, lai iegūtu informāciju, kas saistīta ar tā paša iepriekšminētā De facto „jumtu” – Latvijas Televīziju (LTV). Tai lielāko ieņēmumu daļu veido valsts budžeta finansējums, taču nereti oficiālajā komunikācijā ar LTV vadību bijis jāsajūtas kā dalībniecei spēlē „Kā asprātīgāk apvest ap stūri žurnālistu un pateikt pēc iespējas mazāk”.

Šī spēle ir populāra, un skaidrs, ka arī paši žurnālisti šajos procesos nav pilnīgi bez vainas, jo kaut kur jau sakņojas arī amatpersonu uzskats, ka nav vērts komentēt, ja komentārs tāpat tiks sagrozīts. Turklāt gluži kā apļveida kompozīcijā vēlreiz uzsvēršu jau sākotnēji minēto – ja žurnālisti tiešām publiskojuši nepārbaudītu un nepatiesu informāciju, tam attaisnojuma nav. Bet es jebkurā gadījumā palieku pie tā, ka atteikšanās no komentāriem, ar sabiedrības interesēm saistītu jautājumu „noslepenošana” novedīs pie tā paša likumsakarīgā rezultāta kā De facto un Lattelecom gadījumā. Mediju lietotājiem vienkārši būs jāizvēlas, kam ticēt. Un tad informācijas slepenotājiem būs jāuzdod sev jautājums, kam cilvēki visbiežāk notic - tiem, kas runā, vai tiem, kas informāciju cenšas uzskatāmi slēpt?


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI AUTORA IERAKSTI

Žurnālistika nevar eksistēt sprostā

Atceros to dienu, kad uzzināju, ka laikraksts „Diena“, kurā biju izaugusi kā žurnāliste, ir pārdots. Iep ...

Darba mamma

Kādā pavasara pēcpusdienā pirms aptuveni pieciem gadiem mēs ar Intu bijām iegrimušas nopietnā sarunā. Ab ...

3

Neesmu kopā ar portālu Mans Medijs kopš tā dzimšanas. Adoptēju to pēc pusgada. Īpaši laba māte gan neesm ...

Ne par Vinniju Pūku

Reiz pirms apmēram pusotra mēneša, braucot tramvajā, pati ar sevi pārspriedu idejas rakstiem, prātā ie ...

Pirmais gads

Šoreiz es jums pastāstīšu, kā pār mani nāca "apgaismība". Gluži ar zibens spērienu no skaidrām debesīm t ...

Speršana

Elektrība sper. Zirgi sper. Kaušļi sper. Šoreiz gribu rosināt domāt par to, vai sper arī mediji.(3)