Amatpersonu atteikums žurnālistiem – lai izvairītos no “uzbrauciena”

2015.03.23 13:13

Gunta Kūla

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 3.kursa studente

Natālija Misiņa

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 2.kursa studente

“Valsts prezidents Andris Bērziņš nerunāšot ar Jāni Krēvicu un Indru Spranci, kas bija sarunāti izvaicāšanai “Krustpunktā”. Līdz ar to uz sen sarunāto raidījumu viņš nenāks.” Tā pirms dažām nedēļām sociālajā tīklā Twitter vēstīja šī Latvijas Radio diskusiju raidījuma vadītājs žurnālists Aidis Tomsons. Šis bija viens no pamanāmākajiem amatpersonu atteikumiem medijiem, taču tas nav vienīgais.

Kā LTV raidījumā „Skats no malas” izteicās žurnāliste, viena no 1:1 vadītājām Inga Spriņģe: „Prezidenta rīcība ir ļoti bīstama, tādēļ ka viņš leģimitizē tendenci, kas notiek pēdējā laikā Latvijas žurnālistikā. Viņš nav vienīgais. Viņi nenāk uz sarunām, kur viņi zina, ka jautājumi tiks uzdoti pēc būtības, vai, kuriem pamatā būtu dziļāka izpēte.”

Kad, žurnālistikas studentiem viesojoties pie Valsts prezidenta, jautājam pašam A.Bērziņam, kāpēc viņš nav gājis uz radio diskusiju, prezidents paskaidro, ka personīgi nav iesaistīts šajā jautājumā, jo intervijas un sarunas ar medijiem ir preses sekretāres jomā. „Visbiežāk ir izvairīšanās, atrunas, it kā nepasaka nē. Turklāt, tas tiek darīts caur preses sekretāriem vai saviem padomniekiem. Tiešā kontaktā to ir grūtāk atteikt, bet caur preses sekretāriem ir vieglāk visu novilcināt,” saka Māris Antonevičs, laikraksta Latvijas Avīze politikas nodaļas vadītājs.

„Sabiedriskais medijs ir tas, kurš neatkarīgā un kvalitatīvā veidā analizē politiskus procesus. Daļa no tā ir, ka valsts amatpersonas, tiešā ēterā, nepastarpināti, kur nekas netiek rediģēts, kur nekas netiek montēts, tieši var atbildēt uz jautājumiem un izteikt savu viedokli,” norāda Nellija Ločmele, izdevniecības un žurnāla Ir galvenā redaktore. Par A.Bērziņa atteikumu viņa saka - Valsts prezidenta pienākums  ir runāt ar cilvēkiem Latvijā, pilsoņiem, ar starptautiskiem partneriem: ” Valsts var reāli pastāvēt tad, kad viņa pastāv cilvēku prātos. Cilvēku prātos ir jābūt patiesai, korektai ainai par notiekošo, skaidrībai un pārliecībai par sevi. Tas ir valsts augstākās amatpersonas darbs, šo patiesību un pārliecību darīt zināmu”. Spēja runāt un pārliecināt kļūst aizvien nozīmīgāka, ņemot vērā, kāda šobrīd ir Latvijas situācija, kad kaimiņvalsts ir kļuvusi ārkārtīgi agresīva, skaidro N.Ločmele.

LNT žurnālists Ivo Jurkāns ziņo: „Nezinu, vai tas bija saistīts, bet tajā pašā dienā Bērziņa kungam notika tikšanās ar drošības dienesta vadītājiem. Bet, vai šī tikšanās tika organizēta pēc tam, lai aizpildītu šo laiku? Valsts prezidents ir tā persona, kuru cilvēki grib dzirdēt, bet, no otras puses, es saprotu, viņa laiks ir ierobežots, varbūt tādēļ viņš nevarēja runāt”.

Atceļ pusgadu

I. Spriņģes teikto par to, kāpēc valsts amatpersonas nevēlas runāt, apstiprina arī citi žurnālisti. M. Antonevičs par valsts amatpersonām nevēlamajām tēmām saka: „Tas ir atkarīgs no tā, kādā amatā ir šī amatpersona un tā brīža aktuāliem jautājumiem”.

Kā piemēru M. Antonevičs min pagājušā gada interviju, kas neizdevās, jo iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis to vairākkārtīgi pārcēla. „Kozlovskis ļoti acīmredzami divus līdz trīs mēnešus izvairījās, visu laiku pārceļot,” stāsta LA žurnālists. Tā kā žurnālisti nevar interviju gaidīt pusgadu, faktu par nevēlēšanos sniegt atbildes pieminēja rakstā: „Mēs sapratām, ka nebūs jēgas viņu „pratināt” vai izvilkt atbildes, jo viņš mēģinās uz jautājumiem izvairīgi atbildēt dažos vārdos.”

Piemēru no savas pieredzes min arī LNT ziņu korespondents Aleksis Zoldners: „Pēc balsu pirkšanas skandāla Latgalē telefonu vairs neceļ Dzintars Zaķis. Savukārt pēc Zolitūdes traģēdijas uz pāris dienām kaut kur nozudis bija Artis Kampars, kuram tajā laikā pārmeta Valsts būvinspekcijas likvidēšanu.” „Ja amatpersona nesniedz savu viedokli, tad rakstā vai reportāžā krietni lielāka daļa satura būs veltīta citu viedokļu atspoguļošanai – un šie citi viedokļi, ļoti iespējams, būs nepatīkami tai amatpersonai, kas ir izvairījusies no intervijas,” uzskata  A.Zoldners.

Ušakova drosme pazuda

Žurnālam Ir bijuši divi atteikumi intervijām, stāsts N.Ločmele. Viens, kurš atsakās runāt un žurnālu publiski dēvē par Vienotības biļetenu ir Rīgas mērs Nils Ušakovs. “Ušakova drosme runāt pazuda salīdzinoši nesen”, turpina N.Ločmele, “kādreiz Rīgas mērs bija viens no tiem politiķiem, kas nebaidījās arī no nepatīkamiem jautājumiem.” Tā ir sistemātiska izvairīšanās no tiešiem, kritiskiem jautājumiem, skaidro IR redaktore. “Otrs gadījums bija ar Solvitu Āboltiņu, Saeimas priekšsēdētāju. Āboltiņa atteicās runāt nevis ar Ir, bet konkrētu žurnālisti – Indru Spranci. Atteikumu Āboltiņa argumentēja ar to, ka viņai šķiet, ka žurnāliste I.Sprance neklausās un politiķei rodas nepatīkamas emocijas,” pieredzē dalās N. Ločmele. „Protams, amatpersonas ir cilvēki, un, arī žurnālisti ir cilvēki, bet tajā brīdī, kad mēs darām savu darbu, gan politiķi, gan žurnālisti, savas personiskās lietas būtu jānoliek malā un jāstrādā kā profesionāļiem.”

“Kurvīti” Rīgas mērs devis arī LTV intervijraidījumam 1:1. „Nils Ušakovs nenāk, kopš raidījuma sākuma saka kaut kad, kaut kad,” raidījumā „Skats no malas” stāstīja žurnāliste I.Spriņģe. Tāpat uz interviju nevēlas nākt KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, atteikumu pamatojot ar to, ka 1:1 esot neobjektīvs raidījums.

Šādu valsts amatpersonu rīcību žurnāliste skaidro ar to, ka ir komplementāri mediji, kuriem sniegt intervijas ir viegli, jo tiek uzdoti patīkami jautājumi, kā arī ir iespēja dabūt pirktu saturu.

 

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Žurnālistika"

Pedagogu tālākizglītība būs priekšnosacījums mediju pratības ieviešanai vispārējā izglītībā

Kritiski patērēt un atbildīgi radīt – tieši tā raksturojama mediju pratība, informācijas pārbagātības la ...

Aptauja ielās: Vai skatāties Krievijas TV kanālus?

Sabiedrībā jau ilgstoši notiek aktīvas diskusijas par to, kāda ir Krievijas mediju ietekme Latvijas cilv ... (1)

Kādus medijus ikdienā patērējat?

Pētījumi liecina, ka mediju patēriņa ieradumi mainās, mediji arvien vairāk tiek patērēti nelineārā veidā ...

Datu žurnālistikas celmlauži Latvijā

Datu žurnālistikā dati ir pamatavots, no kā smelties jaunas zināšanas, kas iekodētas kopīgā statistikā – ...

Rožukalne: jāmaina sarunas veids ar krievvalodīgo auditoriju

Tuvojas marta beigas, kad vairs nebūs redzams krieviski raidošais kanāls TV5. “MTG TV Latvia” finansiālu ...

Dots starts mediju profesionāļu izcilībai