Ar kinoteātri kabatā

2013.02.27 15:33

Lauris Baturs

sociālo zinātņu bakalaurs komunikācijas zinātnē

Tehnoloģiju mobilitāte ļāvusi mums būt rokas stiepiena attālumā ne tikai no interneta un mūzikas, bet arī no kino. Jaunieši filmas skatās iPod pleijerī, braucot sabiedriskajā transportā, sēžot kafejnīcās vai ārā uz soliņa. Tas ir tikai laika jautājums, kad portatīvo ierīču lietotāji sāks tajās skatīties ne tikai seriālus un Youtube video, bet arī pilnmetrāžas filmas, tā aizstājot kinoteātri un televizoru ar kompaktu ekrānu.

Cik ērts ir "kinoteātris" kabatā un, vai tiešām mēs drīz vairs neapmeklēsim īstos kinoteātrus? Portatīvo ierīču lietotāji un mediju guru pagaidām dod priekšroku īsiem video rullīšiem un norāda, ka pilnvērtīgas kino pieredzes aizstāšanai ir nepieciešams laiks.

Līdz ar pārnēsājamo mediju attīstību izmainījās arī to funkcijas. Vairākas no portatīvajām tehnoloģijām mūsdienās ir kļuvušas par multimediju ierīcēm. Piemēram, ja mobilais tālrunis sākumā bija domāts tikai zvanīšanai un ziņojumu apmaiņai, tad tagad tajā ir gan pieeja internetam, gan mūzikas pleijers un radio, gan arī video platformu atbalstīšana.

Kā šo ierīču mobilitāte ir iespaidojusi kino skatīšanās pieredzi, viedokli izsaka ne tikai šo mediju lietotāji, bet arī mūsdienu tehnoloģiju blogeri, kā arī optometriste. Viņi uzsver 21. gadsimta ienākšanu un mediju attīstību ne tikai kā priekšrocību un liela soļa speršanu uz priekšu, bet arī kā problēmu un iemeslu pielāgoties laikam.

Seriāli sabiedriskajā transportā

Studente Pārsla mobilajā tālrunī skatās seriālus, bet uzskata, ka tas nav pārāk labs, lai skatītos filmas kopumā. Mazais telefona ekrāns netraucējot, ja gribas ātrāk noskatīties kāda seriāla sezonu – lielāko diskomfortu viņai sagādā vājā telefona skaņa.

“Sabiedriskajā transportā ir ļoti skaļi. Labāk dzirdu to, ko apspriež aizmugurē sēdošie cilvēki, nekā to, kas skan austiņās,” norāda studente. Pārsla seriālus savā telefonā skatās tikai, braucot uz un no lekcijām, jo visu pārējo viņas laiku aizņem mācības. Mājās seriāliem neatliek laika.

“Man vienmēr labāk patīk skatīties filmas, seriālus un visu citu televizorā, datorā vai kino, jo skaņas un attēla kvalitāte ir daudz labāka, bet seriālu skatīšanās telefonā ir labs risinājums seriālmīļiem, jo garāka brauciena laikā var paspēt noskatīties vismaz vienu sēriju, tāpēc vēlāk mājās var padarīt kaut ko daudz noderīgāku,” stāsta Pārsla.

Skatīšanās kā nokosts ābols

Seriālmīlis ir arī firmas Apple ražoto tehnoloģiju piekritējs Pēteris, kurš kopā ar savu draudzeni kā alternatīvu datoram un televizoram izmanto gan iPod pleijeri, gan arī iPad planšeti. Pilnmetrāžas filmas viņi šajos medijos neskatās, bet labprāt dod priekšroku īsām sērijveida kinolentēm.

“Skatīties ir ērti, jo [iPod un iPad] ir vieglāki nekā portatīvie datori. Nenogurst kājas, ja gultā skatās, bet grūtības sagādā failu pārnešana no datora uz šīm ierīcēm. Cik nu grūtības, cik vienkārši ilgāk tas notiek, jo caur vadu viss “jāmet”. Nevar kā ar datoru – pieliec flash (angļu val. – zibatmiņu) un gatavs,” stāsta Pēteris.

Norādot uz tehnoloģiskajām grūtībām, viņš vaino firmas vēlmi, lai cilvēki tās mediju saturu pērk par maksu, kam par vainu kalpo Apple produkcijas lielā atkarība no citām šīs pašas firmas ražotām ierīcēm. Firmas ideoloģija apgrūtina mediju lietošanu Pēterim un viņa meitenei.

Acu nogurums neesot jūtams, jo ekrāns nav nemaz tik mazs kā sākumā varētu šķist, taču, piemēram, skatoties filmas mobilajā tālrunī, acis gan noteikti nogurtu. Pēteris smaida: “Spēlēt spēlītes un skatīties filmas ir ērti. Vienīgi, ja skatās divi cilvēki, tad ir jāsēž tuvu viens otram, lai abi spētu visu redzēt.”

Laika jautājums

Lai arī informācijas tehnoloģiju blogeris Kristaps Skutelis ikdienā ļoti aktīvi izmanto dažādas mobilās tehnoloģijas un ierīces, tomēr video un filmas viņš tajās skatās reti. Šādiem nolūkiem ērtāks šķiet televizors, galvenokārt, liela ekrāna dēļ.

“Šobrīd mobilās ierīces var tikai blāvi papildināt kino skatīšanos nevis to aizstāt. Ļoti liela problēma ir tehniskās nianses un konkrētāk Adobe Flash neatbalstīšana iOS un jaunākajās Android ierīcēs. Tas krietni ierobežo video satura uzņemšanu no dažādiem video straumēšanas servisiem,” stāsta K. Skutelis.

Blogera pieminētā iOS ir mobilā operāciju sistēma, ko izmanto firmas Apple ražotās portatīvās ierīces. Līdz ar brenda popularitātes pieaugumu palielinās arī multimediju platformas Adobe Flash pleijera pieprasīšana, jo uz tā bāzes darbojas lielākā daļa aplikāciju, interneta lapu, kā arī video un audio straumēšanas servisu. Viņš norāda, ka situācijas tehniskai uzlabošanai ir nepieciešams laiks.

“Situācija mainās un ar laiku mobilās ierīces arvien vairāk papildinās video skatīšanās pieredzi, attēlojot relevantu informāciju par skatāmo. Tehnoloģijas man palīdz labāk sagatavoties un uzzināt par filmām, tomēr skatīties tās es izvēlos mājās televizorā vai kinoteātrī un es nedomāju, ka tas mainīsies turpmākajos pāris gados,” tā K. Skutelis.

Galvenā ir pieejamība

Viedtālruņu un planšetdatoru attīstība šobrīd ir tādā stāvoklī, kad dzelžu ziņā tie ir tie paši datori, skaidro blogeris Kaspars Misiņš. Ar straujiem soļiem tas pats notiek arī programmatūras līmenī. Iespēju ir ļoti daudz, turklāt tas viss kļūst arī vienkāršāk lietojams, tātad – ikvienam saprotams.

“Vai nākotnē telefonos pilnvērtīgi skatīsimies arī filmas, seriālus un dažādus raidījumus? Noteikti jā! Jau šobrīd tas ir redzams ar īsākiem video materiāliem un Youtube video. Cilvēki ir pieraduši tos skatīties datorā. Un, kad tiek saprasts, ka to pašu var labi darīt arī telefonā, tas tiek izmantots,” stāsta Kaspars.

Tā kā arī pie mums attīstās interneta televīzija, tad tas ir tikai laika jautājums, kad tā aizraus cilvēku masas, norāda Kaspars. Tāpat arī mobilais internets kļūst tikai labāks un pieejamāks. Pateicoties šīm iespējām, blogeris savās portatīvajās ierīcēs nav kopējis nevienu video jau vairākus gadus.

“Telefonā un planšetdatorā labprāt skatos video no 10 līdz 20 minūšu garumam. Man patīk tā ērtība, kad neesmu piesaistīts kādai vietai. Pats galvenais, lai saturs būtu vienkārši pieejams un lai tas neiekļautu telefona vai planšetdatora slēgšanu pie datora – visam jābūt pieejamam tāpat, uzreiz, bez vadiem, tā kā, piemēram, ir ar Youtube,” stāsta Kaspars.

Prasa redzes piepūli

Bet kas notiek ar acīm, kad mēs cieši lūkojamies mazajā ekrānā? Redzes pārbaudes centra A'telpa optometriste Līga Zaķe saskata problēmu mazo ekrānu turēšanā rokās: “Mums ejot, rokas trīc un visu laiku mainās attālums no acīm līdz ekrānam. Līdz ar to tām grūti fokusēties. Tas ir līdzīgi grāmatas lasīšanai autobusā, kas brauc pa Latvijas lauku ceļiem. Savukārt, dators vai televizors, kuru novietojums nemainās un kuri atrodas tālāk, acīm dod labāku skata laukumu.”

Skatīšanās tuvumā prasa redzes piepūli – acs muskulim jāsasprindzinās, lai pielāgotu acs lēcu tuvam attālumam, stāsta optometriste. Jo tuvāk atrodas aplūkotais objekts, jo vairāk muskulim jāsasprindzinās.

“Šāda ilgstoša skatīšanās tuvumā nogurdina acis. Jauniem cilvēkiem šīs akomodācijas [acs spējas pielāgoties priekšmetu aplūkošanai dažādā attālumā] rezerves ir labas, tāpēc arī nogurumu katrs var izjust savādāk, cits var nejust vispār, tomēr pēc 40 gadu vecuma visiem rodas problēmas redzēt tuvumā, kad šīs rezerves izsīkst,” tā optometriste.

Acīm jāvingro

Lai gan Līga pētījumus par šādu apgalvojumu nav meklējusi, tomēr intuitīvi paredz, ka tiem, kuri jaunībā ļoti noslogo acis, lasīšanas brilles vajadzēs ātrāk. Viņa atgādina, ka līdz ar 21. gadsimta ienākšanu no darba tuvu ekrānam nevar izvairīties, tāpēc svarīgi acis bieži atslābināt.

Ik pēc 40 minūtēm tās jāatpūtina, veroties tālumā. Palīdz arī dažādi vingrinājumi, piemēram, acu kustināšana. Darbs tuvumā noslogo ne tikai acis, bet arī visu pārējo ķermeni. Piemēram, ilgstošas tupēšanas rezultātā muskuļiem veidojas vienāds un neveselīgs izstiepums. Līga skaidro, ka skatīties var jebkāda lieluma ekrānos, jāmāk tikai ieturēt atpūtas pauzes.

“Par ekrāniem kopumā ir svarīgi, lai būtu samērīgs fona apgaismojums. Apgaismojums nedrīkst būt no priekšpuses, lai nespīd acīs. Tam jābūt no augšas vai no aizmugures sāniski, lai nekrīt ēna uz ekrāna. Nav labi sēdēt pilnīgi tumšā telpā, kā arī pārāk spilgtā gaismā,” norāda Līga.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Kino"

Viktors Freibergs par latviešu kino: galvenais, lai nav jākaunās

“Nav svarīgi, vai filma ir sāpīga, izklaidējoša vai tā ir komēdija, melodramatiska filma, šausmu filma, ...

Biogrāfiskas drāmas Holivudas mērcē

Līdz ar tehnoloģisko iespēju un sižeta līnijas nospraušanu priekšplānā, kino industrija skatītājiem pied ...

Bīstamās esejas

Aplis ir tikai ģeometriska figūra, bet, ja piezīmē pāris matus, stilizētas ausis, aplī ieliek divus punk ...

Ceļošana nelaikā jeb sarežģīts gadījums kino vēsturē

Mazbudžeta zinātniskā fikcija Primer (2004.g.) ir režisora Šeina Karuta (Shane Carruth) gudra un piezemē ...

Intervējot amerikāņu sapni