Bez vienošanās sola izmaiņas žurnālistu akreditācijā tālāk nevirzīt

Foto - Evija Trifanova/LETA

2015.12.07 10:46

Juta Žvira

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Darja Volkova

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) neatbalsta Valsts kancelejas (VK) sagatavotos grozījumus Ministru Kabineta (MK) noteikumos, kas paredz ierobežot žurnālistu iespēju iegūt akreditāciju Saeimā vai Valsts kancelejā. LŽA uzskata, ka izmaiņu nepieciešamība par akreditācijas izsniegšanu nav pārliecinoši pamatota. Drošību jāstiprina ar citādiem līdzekļiem, nevis ar mediju darba iespēju ierobežošanu.

Asociācija aicina Valsts kanceleju grozījumus tālāk nevirzīt un atgriezties pie plašāku izmaiņu apspriešanas, kuras tika izstrādātas pirms vairākiem gadiem un netika pieņemtas.
Ministru kabineta prese sekretāre Lita Juberte informēja, ka VK šobrīd apkopo saņemtos atzinumus par sagatavotajiem grozījumiem, kuri netiks virzīti tālāk bez nozares iesaistīšanas diskusijā un vienošanās ar iesaistītajām pusēm.

Līdzšinējie- novecojuši

Pašreizējie akreditācijas noteikumi paredz, ka akreditētājinstitūcija žurnālistam, izvērtējot kon­krētos apstākļus, var apturēt vai anulēt akreditāciju. Savukārt jaunie noteikumi paredz iespēju atteikt žurnālistam akreditēties valdībā, Saeimā vai Valsts prezidenta kancelejā. L. Juberte sacīja, ka pašreizējie MK noteikumi ir novecojuši un nepilnīgi: "Izvērtējot pašreiz noteikto akreditācijas kārtību, secināts, ka noteikumi neparedz konkrētus kritērijus, kas būtu par pamatu pieņemt lēmumu par akreditācijas atteikšanu. Grozījumi nepieciešami, lai noteiktu konkrētus gadījumus, kad akreditāciju var atteikt."

Akreditāciju varēs neizsniegt, apturēt vai anulēt, ja žurnālists ir administratīvi sodīts par apreibinošo vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem un ļaunprātīgu nepakļaušanos izpildvaras likumīgajam rīkojumam vai prasībai.

Tāpat žurnālista likteni ietekmēs arī, ja pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana vai piemērots apcietinājums par tīšu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Paredzēts arī, ja žurnālista darbība satur aicinājumu uz vardarbību un nepakļaušanos Latvijas Republikas likumiem, kā arī valsts noslēpuma izpaušanu, kara propagandu, rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpumu, akreditācija tiks apturēta, anulēta vai neizsniegta.

Visbeidzot, noteikts, ja masu informācijas līdzekļa pārstāvja akreditācija radīs apdraudējumu valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai un drošībai, tā var tikt neizsniegta, anulēta un apturēta.

LŽA uzskata, ka šādu punktu iekļaušana, pamatojot ar vārdā nenosauktu “kompetentu iestāžu” informāciju, ka žurnālista akreditācija “var radīt apdraudējumu” rada iespēju nākotnē vērsties pret masu medijiem, kuru darbība kādam vienkārši šķiet nepatīkama vai pārāk kritiska. Savukārt, ja žurnālists vai masu saziņas līdzeklis ir izdarījis kādu no divos punktos minētajiem pārkāpumiem, par to jābūt vismaz apsūdzībai vai tiesas spriedumam.
LŽA biedru ieskatā jau spēkā esošie noteikumi ļauj gan atteikt akreditāciju, gan to anulēt, turklāt ar visai brīvu pamatojumu. 17.punktu tiek piedāvāts svītrot, lai gan tas pieļauj akreditācijas apturēšanu un sasniedz mērķus, ar kuriem tiek pamatota noteikumu maiņa.
Asociācija uzskata, ka nav iespējama šādu punktu iekļaušana, ja tie ir arbitrāri un vienlaikus nav izveidots mehānisms, kā žurnālistiem aizstāvēt savas tiesības vēl pirms vēršanās Administratīvajā tiesā. Valsts Kancelejai jāizveido institūcija (akreditācijas padome), kurā ietilpst arī žurnālistu pārstāvji, kas izskata ar akreditāciju saistītos strīdīgos gadījumus. LŽA pārstāvjiem, lemjot par saviem biedriem, jābūt tādām pat balss tiesībām, kā drošības iestāžu un VK pārstāvjiem.
LŽA arī norāda uz pēdējā gadā jau ieviestiem stingrākiem drošības noteikumiem Valsts kancelejā, kuri tika pamatoti ar ES prezidentūras drošības vajadzībām, bet realitātē ierobežoja mediju saziņas iespējas ar amatpersonām.

Bailes par netiešu cenzūru

Profesionālu žurnālistu darbu šie grozījumi neietekmēs, jo līdzšinējā kārtība un vērtēšanas kritēriji pastāvīgās akreditācijas izsniegšanai nemainās, norāda MK preses sekretāre L. Juberte.

Cits viedoklis ir LŽA biedriem. Pēc Latvijas Radio žurnālistes, LŽA valdes locekles Madaras Fridrihsones domām, šādas izmaiņas pasliktinās, nevis uzlabos situāciju. "Žurnālistu turpmāko darbu tas var ietekmēt tikai tā, ka, iespējams, atsevišķi žurnālisti turpmāk baidīsies uzdot kādus neērtus jautājums un skart neērtas tēmas. Tēmas, kuras kaut kādā brīdī varētu būs saistītas ar valsts noslēpumu, valsts drošības apdraudējumu, vai kaut ko tamlīdzīgu, jo principā ir riski nokļūt melnajā sarakstā, var tikt atteikta akreditācija, var tikt atņemta jau izsniegtā akreditācija," norāda M. Fridrihsone.

Negatīvi grozījumus vērtē arī LŽA biedre, žurnāla Ir redaktore Nellija Ločmele: "Es uzskatu, ka tie ir pilnīgi lieki. Manuprāt, pašreizējā kārtība ir pilnīgi pietiekama, lai varētu atņemt akreditāciju, lai neļautu strādāt valstiskajās iestādēs tiem žurnālistiem, kuri apzināti izplata nepatiesu informāciju un, manuprāt, tas ir ļoti pareizs un pamatots kritērijs, pēc kura arī var vērtēt žurnālistu darbu." Viņasprāt, nav nepieciešams izstrādāt nekādus“izplūdušus, skaidri nenoformulētus un grūti pārbaudāmus kritērijus”. "Tas ir pilnīgi lieki un es vēlu visas veiksmes Drošības policijai, cīnoties ar reāliem draudiem Latvijas brīvībai un drošībai. Tādi nenoliedzami pastāv, bet ne jau žurnālisti tos draudus rada un, ne jau cīnoties pret žurnālistiem, tos draudus ir iespējams novērst," saka N. Ločmele.

“Manā skatījumā šie jaunie priekšlikumi izskatās pēc mēģinājuma ieviest netiešu cenzūru. Faktiski vara šādā veidā cenšas iegūt tiesības pati noteikt, kuri žurnālisti ir labi, kuri ir slikti. Turklāt tas viss tiek pamatots ar nepieciešamību garantēt drošību - bez detalizētāka izskaidrojuma, kas ar to īsti domāts,“ savu pozīciju skaidro LŽA biedrs Didzis Melbiksis. Žurnālists arī cer, ka šie grozījumi kolēģu turpmāko darbu neietekmēs. “Viss ir atkarīgs no tā, kā konkrētie cilvēki, kuru rokās ir vara, izmantos šos noteikumus. Pašlaik nav pamata celt akūtu paniku - taču šādi noteikumi paši par sevi rada nesamērīgus riskus preses brīvībai.”

Savukārt LŽA valdes locekle Arta Ģiga jaunos grozījumus vērtē neitrāli: "MK vēlas veikt šādas izmaiņas droši vien tādēļ, ka visa drošības situācija mainās, viņiem ir jāvar atteikt. Šobrīd viņi var izsniegt un apturēt akreditāciju, tas arī viss. Mūsu likums, kas formulē, kas ir žurnālists, ir ļoti izplūdis. Praktiski jebkurš var būt žurnālists. Līdz ar to viņiem nav iespēja apturēt šī statusa ļaunprātīgu izmantošanu."


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Ziņas"

“Ģenerālplāna” līdzautore: Nebaidos no pretējiem uzskatiem

Dienā, kad sazvanāmies ar žurnālisti  Ingu Spriņģi, viņa gaida lidmašīnu uz Briseli. Tur Eiropas Pa ...

Justam novēl spožu nākotni

Eirovīzijai nav konkrēta formāta, kas ļautu korekti un objektīvi vērtēt katru mākslinieku atsevišķi, tāp ...

Latvijas Radio Latgales multimediju studija paredz darbu sākt 1.jūlijā

Latvijas Radio Latgales multimediju studijas projekta īstenošanai ir piešķirti 155 054 eiro un stud ...

Trešais LTV valdes loceklis - Ivars Priede

Par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekli finanšu vadības jautājumos apstipināts bijušais izdevniecī ...

Viens no LTV valdes locekļiem vēl domā, vai kandidēs atkārtoti

Nedēļa laika atlicis, lai kandidāti pieteiktos konkursā uz divām Latvijas Televīzijas valdes locekļu vie ...

Bez vienošanās sola izmaiņas žurnālistu akreditācijā tālāk nevirzīt

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) neatbalsta Valsts kancelejas (VK) sagatavotos grozījumus Ministru K ...