Biogrāfiskas drāmas Holivudas mērcē

2015.02.19 16:20

Iveta Sēbriņa

LU SZF absolvente

Līdz ar tehnoloģisko iespēju un sižeta līnijas nospraušanu priekšplānā, kino industrija skatītājiem piedāvā arvien jaunus variantus par elkiem, spilgtām personībām un vēsturiski nozīmīgiem notikumiem.

Šajā rakstā tiks apskatītas divas Holivudā veidotas filmas – par divām Amerikas ikonām folkmūziķi Džoniju Kešu (Johnny Cash) un džeza karali Reju Čārlzu (Ray Charles). Kāpēc tieši ikonas? Šāds vārds izvēlēts, lai uzsvērtu amerikānisko pieeju vēsturisku, biogrāfisku stāstu pārvēršanai mākslas filmās ar viennozīmīgu piekalšanu notikumiem filmā. Apskatītā problēma ir izvēlēta konkrēta – kādi stereotipiski attēlojumi novērojami šādās un līdzīgās filmās, kas palīdz attīstīt notikumu gaitu un, kā tas varētu ietekmēt skatītāju uztveri.

Šo abu filmu loģiskā izvēle norāda par noteiktu laika periodu un ģeogrāfisko vietu. Abas filmas tika izvēlētas, lai vieglāk būtu noteikt, kādas pieejas izmantotas.

Īsumā par filmām

Pēc garā ievada iepazīstināšu ar divām filmām, kuras noteikti redzējis katrs Reja Čārlza un Džonija Keša mūzikas baudītājs. Daļa leģendārā džeza mūziķa Čārlza dzīves gājuma iemūžināta 2005.gadā iznākušajā filmā „Rejs” („RAY”), režisors – Teilors Hekfords (Taylor Hackford). Savukārt skandalozais vīrs melnā, amerikāņu kantrī mūzikas izpildītājs un dziesmu autors Kešs plaši attēlots filmā „Sirds Robeža” („Walk the Line”- kā sauc arī vienu no mūziķa slavenākajām dziesmām), kas uzņemta 2004. gadā, režisors – Džeimss Mengolds (James Mangold).

Bērnība, slavas gadi un postošās ietekmes

Nenoliedzami abu filmu stāsts izriet no bērnības traumējošiem notikumiem, caurvijoties neveiksmēm, slavas gadiem un narkotiku ietekmei. Filmas beigas, protams, ir laimīgas (Holivudas happy-ending) – Rejs Čārlzs saņem piedošanu un sirdsmieru, Džonijs Kešs salabst ar tēvu, mīļotā sieviete vairs viņu neatraida utt., utt. Filmas veidotāji vien beigās piemin dažas spilgtas mūziķu dzīves detaļas (filmas beidzas noteiktā posmā, taču mākslinieki pamanās vēl nodzīvot vismaz 30 radošu gadu). Droši vien, piemēram, par Džimiju Hendriksu (Jimi Hendrix) filmu veidot bija vieglāk, tā kā ir zināmas viņa dzīves beigas.

Kā to nosaka naratīvs?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, noteikti jāatsaucas uz Deividu Bordvelu (David Bordwell), kas kā filmu teorētiķis un vēsturnieks, kurš precīzi var paskaidrot režisoru izvēli: „Naratīvs atspoguļo konkrētu notikumu gaitu un secību, kura risinās noteiktā laikā un telpā. Ja stāstījums nav saistīts ar laiku, telpu un cēloņsakarībām, tad skatītājiem ir ļoti grūti izprast notikumu virkni. Auditorijai ir jāsaprot, ka viens notikums veido nākamo un kādi ir to rezultāti. Ar naratīva palīdzību ir iespēja redzēt un saprast sakarības starp varoņiem, situācijām un citiem elementiem, kas stāstīti filmas laikā. [...] Katrā atsevišķā gadījumā ir izņēmumi, kad var būt manāmi citi naratīva galvenie pamatelementi. ”

Lielisks piemērs šim pēdējam Bordvela teikumam ir Toda Heinesa (Todd Haynes) filma "Es neesmu šeit" ("I'm not there")  par Bobu Dilanu (Bob Dylan). Šo darbu ir vērts noskatīties, lai izprastu arī citus veidus, kas lieliski raksturo kādu biogrāfisku stāstu, neiejaucoties skatītāja uztverē ar skaļu notikumu attēlošanu, kas iegulstas atmiņā un tiek pieņemta kā aksioma, bet vairāk liek uzdot jautājumus un izprast salīdzinājumus, ko izmanto šīs filmas veidotāji.

Taču ir jāapzinās, ka cilvēka dzīvi nav iespējams attēlot lineārā veidā, kā arī - vai par šīm piesauktajām cēloņsakarībām vispār ir iespējams spriest simtprocentīgi.

Detaļas

Jānorāda - ja detaļām tiek piešķirta pārāk liela nozīme, tās var novērst skatītāja uzmanību no stāsta. Dekorācijām jāsaplūst ar stāstījumu un jāpiešķir tam attiecīgu nozīmi, nevis otrādāk. Šajās abās filmās veiksmīgi izmantotas detaļas un skatītājs var koncentrēties uz sižetu un tā nozīmi, vizuāli baudot izmantotās krāsas, telpas noformējumu un konkrētā laika iezīmes. Monētas otra puse ir tā, ka skatītājs redzēto sāk uztvert par īstenību. Hoakins Fēnikss (Joaquin Phoenix), kurš filmā pats izpilda Keša dziesmas, dažbrīd pat liek sevi pieņemt nevis kā aktieri, bet kā konkrēto vīru, kura dzīve filmā tiek ekranizēta. Pēc tam, klausoties „Folsom Prison Blues” (kas ir viena no skandalozākām Keša dziesmām) oriģinālversiju, var rasties zināms diskomforts, nesadzirdot Fēniksa balsi.

 Vēl viena zīmīga detaļa, kas jāņem vērā – pamatota nosaukuma izvēle, jo „Walk the Line” brīnišķīgi raksturo filmu veidotāju ieceres biogrāfisku darbu pārvērst skaistā, romantiskā, mazliet traģiskā stāstā ar laimīgām beigām.

Filmu nozīme

Pēc paplašinātas analīzes veikšanas par abām filmām (analīze šajā rakstā nav iekļauta) abas filmas informēšanas vietā pilda izklaidējošo funkciju. Daudzi emocionāli notikumi tiek lietoti, lai veidotu filmu kopējo stāstu, iespējams, piešķirot tiem būtiskāku nozīmi, nekā tas patiesībā ir bijis un pretēji. Lai gan abu mūziķu daiļrade pasaulē ir ietekmējusi ne mazums lietu un šie abi vīri vēl arvien ir spilgtā atmiņā, filmas ir virspusējs attēlojums un nedod precīzu priekšstatu par viņu dzīvēm. Atkal jau – biogrāfiski stāsti tiek pārvērsts Holivudas cienīgos sižetos. No otras puses – vismaz ar šādiem līdzekļiem var ar brīnišķīgu daiļradi un vērā ņemamām personībām iepazīstināt daļu sabiedrības, kas nesen aplami spriedusi sociālajos tīklos, ka Kanje Vests (Kanye West) palīdzēs kļūt populāram Polam Makartnijam (Paul McCartney).

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Kino"

Viktors Freibergs par latviešu kino: galvenais, lai nav jākaunās

“Nav svarīgi, vai filma ir sāpīga, izklaidējoša vai tā ir komēdija, melodramatiska filma, šausmu filma, ...

Biogrāfiskas drāmas Holivudas mērcē

Līdz ar tehnoloģisko iespēju un sižeta līnijas nospraušanu priekšplānā, kino industrija skatītājiem pied ...

Bīstamās esejas

Aplis ir tikai ģeometriska figūra, bet, ja piezīmē pāris matus, stilizētas ausis, aplī ieliek divus punk ...

Ceļošana nelaikā jeb sarežģīts gadījums kino vēsturē

Mazbudžeta zinātniskā fikcija Primer (2004.g.) ir režisora Šeina Karuta (Shane Carruth) gudra un piezemē ...

Intervējot amerikāņu sapni