Ceļošana nelaikā jeb sarežģīts gadījums kino vēsturē

Foto - filmas plakāts

2013.07.08 13:58

Lauris Baturs

sociālo zinātņu bakalaurs komunikācijas zinātnē

Mazbudžeta zinātniskā fikcija Primer (2004.g.) ir režisora Šeina Karuta (Shane Carruth) gudra un piezemēta interpretācija par ceļošanu laikā. Neskatoties uz kinolentes minimālo un reālo dabu, filmas sižets ir viens no sarežģītākajiem vēstījuma piemēriem kino vēsturē, kam par iemeslu kalpo laika ceļošanas sakrustošana ar klonēšanu.

Filma stāsta par diviem gados jauniem inženieriem Āronu (Aaron) un Eibu (Abe), kuri, eksperimentējot ar zinātni garāžā, nejauši atklāj iespēju ceļot laikā. Brīnumainā ierīce ne tikai paver jaunas un neredzētas iespējas abiem jauniešiem, bet ir ar zināmiem blakusefektiem, viens no kuriem ir ceļotāju klonu izveidošana. Ceļojumi laikā atklāj abu draugu slēptos un tumšos vadmotīvus, kā arī viņu patiesās sejas – slepus un, viens otram nezinot, viņi saprot, ka ar laika mašīnu iespējams manipulēt.

Primer, iespējams, ir sarežģītākais gadījums kino vēsturē, kad nākas saskarties ar nelineāru naratīvu jeb saraustītu filmas vēstījumu. Katra no filmas epizodēm ne tikai kalpo kā pāreja uz nākamo, bet arī ir sasaistīta ar visām citām. To var pielīdzināt vēl neeksistējošai puzlei, kur katra no epizodēm ir viens tās gabaliņš, bet, ja kāds trūkst, tad nav obligāti jāmeklē tas konkrētais, jo der arī visi pārējie.

Stāstu vēl grūtāk uztveramu padara filmā lietotā pārlieku zinātniskā un akadēmiskā valoda, tomēr tā nobāl vēl sarežģītāka stāsta vēstījuma pasniegšanas priekšā. Atšķirībā no citām vairāk zināmām zinātniskās fikcijas filmām, piemēram, tādām kā 2001: A Space Odyssey un Back to the Future, Primer neparāda visu tieši un konkrēti, kā arī neizmanto specefektus – tā parāda zinātniskās nianses un ceļošanu laikā kā kaut ko tādu, ar ko varētu saskarties ikviens no mums.

Uzfilmēta ar nieka 7000 dolāru budžetu, filma, lai gan fikcija, tomēr fantāzijas elementus parāda piezemētā un reālistiskā manierē. Netraucē arī nekvalitatīvā kamera, jo filmas galvenais trumpis ir tās sižets. Lai runātu par to, sākumā ir jāsaprot, kā filmā notiek ceļošana laikā. Rādot skatītājam ainas, kurās varoņi aktīvi figurē ieskauti četrstūros un kvadrātveida formās, kā arī nemitīgi iet iekšā vai iziet ārā pa durvīm, tiek dots pavediens uz pašu laika mašīnu, kuru varoņi sauc par “kasti”. Skaidrojums ir plašs un detalizēts, tomēr kopumā viens no filmas varoņiem ieiet “kastē” un to aktivizē, pēc kā no šīs “kastes” iznāk ārā jau divas personas – viens ir varoņa oriģināls pašreizējā laika posmā, bet otrs ir viņa dubultnieks nākotnē. Abām personām tiek dots zināms laika sprīdis, lai veiktu savas darbības – kamēr dubultnieks pa šo laiku ietekmē nākotni viņam vēlamā virzienā, tikmēr oriģināls nedara praktiski neko ietekmējamu, lai neradītu paradoksu tajā pašā nākotnē, kurā viņš vēlāk atradīsies.

Kad ir pagājis zināms laika sprīdis, kurā abas personas atradās vienlaicīgi atsevišķos laika posmos, dubultnieks paliek nākotnē, bet oriģināls tagadnē ieiet atpakaļ “kastē”, tādā veidā aizceļojot pagātnē un tur atrodoties “kastē” tādu pašu laika posmu, kad gan oriģināls, gan dubultnieks pastāvēja vienlaicīgi abās laika līnijās. “Kaste” oriģinālu izlaiž ārā tajā brīdī, kad bija notikusi pirmā ieiešana “kastē”. Tādā veidā oriģināls pārtop par otru dubultnieku, kurš zināmajā laika sprīdī izdzīvo visu to, ko pirmais dubultnieks jau iepriekš ir pieredzējis nākotnē. Pa to pašu “kasti” iznāk ārā arī otrs oriģināls un tā šī cirkulācija laikā turpinās.

Ir skaidri jāsaprot sarežģītos laika mašīnas darbības principus, lai sāktu iedziļināties pašā filmas sižetā, jo uz tiem balstās gan filmas naratīvs, gan tajā ietvertās varoņu konspirācijas, gan arī filmā atspoguļotie laika paradoksi. Piemēram, var secināt, ka varonis, kaut vienu reizi ieejot “kastē”, vairs nevarēs turpināt savu dzīvi, neieejot tajā atkal. Nebeidzamā loka elements arī ir viens no filmas aspektiem, kurš kinolentē tiek aktīvi apskatīts.

Paši filmas varoņi, lai gan no malas varētu izskatīties, ka saprot, ar ko saskaras, tomēr sāk apzināt un risināt problēmas tikai tad, kad jau ir saradušies viņu neskaitāmie dubultnieki. Ar ko tad, piemēram, Eibs risina šīs problēmas? Ar Āronu vai viņa dubultnieku? Varbūt šīs problēmas nerisina Eibs, bet gan viņa dubultnieks? Bet varbūt vispār problēmas nerisina Eibs, bet gan Ārons? Šie ir jautājumi, uz kuriem filmā var būt vēl vairāk atbilžu un vēl vairāk pretjautājumu.

No neoficiāliem avotiem pieredzējušo kinomānu vidū zināms, ka filmai esot deviņas dažādas lineārās laika līnijas, tomēr nepieredzējis skatītājs no šīs izkaisītās puzles gabaliņiem labākajā gadījumā spēs salikt kaut vienu. Tas noteikti nebūs pirmajā filmas noskatīšanās reizē un arī ne otrajā vai trešajā. Jo skatītājs vairāk padziļināti un konstruktīvi analizēs šo hibrīdu starp ceļošanu laikā un klonēšanu, jo vairāk spēs saskatīt vairākas.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Kino"

Viktors Freibergs par latviešu kino: galvenais, lai nav jākaunās

“Nav svarīgi, vai filma ir sāpīga, izklaidējoša vai tā ir komēdija, melodramatiska filma, šausmu filma, ...

Biogrāfiskas drāmas Holivudas mērcē

Līdz ar tehnoloģisko iespēju un sižeta līnijas nospraušanu priekšplānā, kino industrija skatītājiem pied ...

Bīstamās esejas

Aplis ir tikai ģeometriska figūra, bet, ja piezīmē pāris matus, stilizētas ausis, aplī ieliek divus punk ...

Ceļošana nelaikā jeb sarežģīts gadījums kino vēsturē

Mazbudžeta zinātniskā fikcija Primer (2004.g.) ir režisora Šeina Karuta (Shane Carruth) gudra un piezemē ...

Intervējot amerikāņu sapni