Darbdienas ētika jeb Kā kļūt neatzītam?

Foto - Graham Blackall, licence
2010.05.14 09:31

Skaidrīte Lasmane

Profesore, LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece

Kuram žurnālistam, reklāmas veidotājam vai SA speciālistam negribētos būt atzītam, pazītam, ievērotam? Kuram negribētos, lai viņa veikumam uzticas? Bet ir taču neatzītie vai par neuzticamiem atzītie, no kuriem novēršas vai ignorē, ar kuriem izvairās veidot attiecības. Ne tāpēc, ka viņu domāšana neasa vai par maz zināšanu, ne tāpēc, ka viņi nav radoši vai tiem raksturīga profesionāla nevarība, bet tāpēc, ka pietrūkst pamatīguma, patiesuma, godprātības, atdeves. Minētās īpašības ir tikai dažas no tām, kas veido komunikācijas ētikas saturu.

Ētika ir kopsakara domāšana. Varbūt intuitīva jušana, nepretstatot prātu jūtām. Tā ir izteikti komunikatīva darbība, sākot ar paradumiem, kas neapzināti vada rīcību, beidzot ar individuālu savdabību, kuru citi vērtēs un pieņems vai nepieņems. Vēlmi tikt atzītam lemj citi. Komunikācijas ētika ir atgādinājums par iespēju tikt atzītam vai kļūt neatzītam.

Kas ierobežo un aizmiglo saprātīgu kopsakara domāšanu un tālredzību? Tūlītējas labklājības vēlmes – naudas, ievērības un citas cilvēcīgas iekāres bieži pārvelk svītru no sevis distancētai seku domāšanai un saistībām pret citiem. Ētika norāda uz riska faktoriem un atgādina par godprātības, atbildīguma, uzticamības vērtību.

Komunikācijas ētika ir plašu un tālredzīgu saistību refleksija. Tā iekļauj labā paraugus, kas izpaužas drosmē teikt patiesību, pētnieciskās žurnālistikas pamatīgumā, sava ceļa iešanā, nevis iztapšanā publikas ziņkārei vai mediju īpašnieku prasībām. Vienlaikus tā iepazīst un atklāj profesionāla ļaunuma pieredzi. Viegli nonākt provinciālā augstprātībā, ja nav vai ir par maz konkurences un maz kritiska vērtējuma. Dogma, sastingums, attīstības trūkums noplicina ar laiku pat izcilu, kvalitatīvu raidījumu vai reklāmas produktu.

Komunikācijas ētika nodarbojas gan ar jābūtību, gan ar atsevišķu gadījumu kritisku izvērtējumu. Iespējams, var vilkt paralēles ar ironiju un humoru, kas izpaužas drosmīgā patiesības teikšanā pompozai varai, kura sevi nepamatoti augstu vērtē un pasniedz pašu vai tehnologu rokām par pilnību – sakāpinātu un iedomātu, ne reālu. Līdzīgi humoram un ironijai morāls vērtējums pilnā nopietnībā atklāj žurnālistu un citu mediju neatbilstību pašiedomātai varai, varenībai un nevainojamībai.

Komunikācijas ētika ir intelektuālas atvērtības telpa. Tā ierosina ne tikai domāt, bet brīvi domāt iedomātu vai reālu varu neskartā telpā. To raksturo plaša jābūtības, morāles īstenības un pašrefleksijas ģeogrāfija, lai būtu mazāk sāpīgu ievainojumu citiem, lai būtu taisnīgāk, godīgāk, brīvāk un atbildīgāk pašam, profesijai, medijam.

Komunikācijas ētikai ir ikdienišķas darbdienas ētikas raksturs. Kā jau dzīvē, tajā dilemmu ir dažkārt vairāk nekā skaidru risinājumu, turklāt negatīvu gadījumu mēdz būt vairāk nekā paraugu, kuriem sekot. Savukārt paraugus grūti izdomāt, ja apkārt nav reālu, apbrīnas vērtu gadījumu.

Atliek iekļaut komunikācijas ētiku vispirms mājaslapā, lai tā turpinātos ikdienas domāšanā un profesionālajā darbībā. 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI PODKĀSTI

Igaunijas mediju ombuds: esmu kā buferis

Ir ļoti svarīgi, ka sabiedriskajos medijos ir mediju ombuds, jo sabiedrība izdara lielu spiedienu uz sab ...

Praktiskās ētikas centra diskusija: tikumība mūsdienās

Tikumiskais un vērtību kritērijs bieži vien izpaliek sabiedrības un mediju dienaskārtībā, prevalē princi ...

Vai pagaidīsim līdz tiesas spriedumam?

Par tiesību un morāles attiecībām, tā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes ...

Praktiskās ētikas centra diskusijā secina- žurnālistikā par maz ideālisma

„Žurnālists: provokators vai neitrāls atspoguļotājs” - sarunu par šādu tēmu nesen rīkoja Latvijas Univer ...

Zolitūdes traģēdija un izlīgums

Zolitūdes traģēdijas gadījumā jēdziens „izlīgums” ir pamatots, taču jāizpilda pamatnosacījumi, lai sabie ...

Vai rakstāt interneta komentārus?

Nereti interneta portāli kļūst par vietnēm, kur var izpausties un savstarpēji strīdēties visplašākais mediju pat ...