Datu žurnālistikas celmlauži Latvijā

2016.03.29 10:28

Dinija Jemeļjanova

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Alise Kubiloviča

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Datu žurnālistikā dati ir pamatavots, no kā smelties jaunas zināšanas, kas iekodētas kopīgā statistikā – tā galveno datu žurnālistikas atšķirību no klasiskās, pētnieciskās žurnālistikas raksturo "School of Data" ("Datu skola") pārstāvniecības veidotāja Latvijā un Datu hakatona organizētāja Nika Aleksejeva.

Pirmais datu hakatons - ideju apmaiņa par un ap datiem starp žurnālistiem, programmētājiem un aktīvistiem no pilsoniskā  sektora – notika 5. martā datu vizualizēšanas uzņēmuma "Infogr.am" telpās. Lai arī šis pasākums jeb iespēja attīstīt datu žurnālistikai nepieciešamās prasmes jau aizvadīts, N. Aleksejeva sola, ka iniciatīvas mērķis ir tādas piedāvāt pastāvīgi.

„Kopš janvāra sāku pastiprināti interesēties par situāciju Latvijā un secināju, ka tikai Baltijas pētnieciskais žurnālistikas centrs Re:Baltic savos pētījumos izmanto žurnālistikas inovāciju un datus kā primāro pamatavotu. Sapratu, ka ir pienācis laiks datu žurnālistiku popularizēt arī pie mums," stāsta N. Aleksejeva, kura vairāk nekā divus gadus strādā uzņēmumā „Infogr.am”. Uzzinājusi par starptautisko tīklu "School of Data", N. Aleksejeva nolēma, ka tā ir laba platforma datu žurnālistikas attīstīšanai Latvijā. Kļūstot par tīkla pārstāvi Latvijā, viņa cer izveidot kopienu, kur interesenti varēs attīstīt savas prasmes lasīt un efektīvi apstrādāt datus.

Ar līdzīgu mērķi Latvijā darbojas aktīvistu grupa "Open data Latvia", kas jau iepriekš rīkojusi hakatonanus un citus līdzīgus pasākumus, taču kā norāda to organizētājs Raimonds Simanovskis, šo pasākumu pamatdalībnieki bijuši tieši programmētāji un datu apstrādes speciālisti. Viņš atzīst, ka sadarbību ar N. Aleksejevu plāno turpināt, jo viņas "interese ir izglītot un palīdzēt žurnālistiem veidot datu žurnālistikas balstītus projektus, savukārt "Open data" programmētāji pārzina šobrīd esošos pieejamos datu avotus, kā arī jau spēj dalīties pieredzē, atvērto datus savākšanā un apstrādāšanā."

Pēc R. Simanovska ieteikuma pirmais datu hakatons notika 5. martā, kas ir Starptautiskā atvērto datu diena.  Tika noteikts maksimālais dalībnieku skaits, bet pieteikties varēja ikviens interesants. Rezultātā pasākumā piedalījās gan žurnālistikas studenti un iesācēji, gan profesionāļi no tādiem medijiem kā Re:Baltica, Delfi, Diena u.c. Sadalījušies komandās, hakatona dalībnieki veidoja septiņus projektus, no kuriem liela daļa varētu tikt pabeigti un publicēti medijos. Vislielāko visu hakatona dalībnieku atzinību guva projekts, kurā tika izstrādāts risinājums, kas daudz ātrāk un ērtāk palīdz apkopot informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzes (piemēram, par amatpersonu deklarācijām).

Hakošana sabiedrības acīs ir termins ar negatīvu nokrāsu - datu bāžu uzlaušana un nelikumīga darbība ar tiem. N. Aleksejeva skaidro, ka jēdzienam „hakošana” ir vairākas nozīmes, kā viena no būtiskākajām ir atrast problēmai efektīvu, atjautīgu un kreatīvu risinājumu, neizmantojot nelikumīgas darbības. "Mūsu kopiena hakošanu sauc par pastarpināto žurnālistiku, kurai ir pozitīva nokrāsa,” stāsta uzņēmuma „Infogr.am” darbiniece.

Pasākuma dalībnieks, laikraksta Diena žurnālists Raivis Vilūns datu hakatonā piedalījās gan personīgas, gan profesionālas intereses vadīts. "Ikdienā nesanāk sadarboties ar programmētājiem, lai iegūtu datus un interesējošo informāciju,” kā vienu no pasākuma plusiem izceļ žurnālists.

N. Aleksejeva droši apgalvo, ka šāda veida pasākumi notiks arī turpmāk, taču vēl tiek diskutēts par to, cik bieži un kādu tematiku tiem izvēlēties. Lai dažādotu pasākumu formātus, esot ideja rīkot "Datu ekspedīciju", kur lielāks uzsvar tiktu likts nevis uz projektu izstrādi, bet gan mācīšanos, kā strādāt ar datiem, kā arī būtisks aspekts būtu piesaistīt partnerus, kas varētu palīdzēt ar datiem. „Mums ir daudz stāstu, kurus varam atklāt, izmantojot datus!” apņēmības pilna saka N. Aleksejeva.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Žurnālistika"

Pedagogu tālākizglītība būs priekšnosacījums mediju pratības ieviešanai vispārējā izglītībā

Kritiski patērēt un atbildīgi radīt – tieši tā raksturojama mediju pratība, informācijas pārbagātības la ...

Aptauja ielās: Vai skatāties Krievijas TV kanālus?

Sabiedrībā jau ilgstoši notiek aktīvas diskusijas par to, kāda ir Krievijas mediju ietekme Latvijas cilv ... (1)

Kādus medijus ikdienā patērējat?

Pētījumi liecina, ka mediju patēriņa ieradumi mainās, mediji arvien vairāk tiek patērēti nelineārā veidā ...

Datu žurnālistikas celmlauži Latvijā

Datu žurnālistikā dati ir pamatavots, no kā smelties jaunas zināšanas, kas iekodētas kopīgā statistikā – ...

Rožukalne: jāmaina sarunas veids ar krievvalodīgo auditoriju

Tuvojas marta beigas, kad vairs nebūs redzams krieviski raidošais kanāls TV5. “MTG TV Latvia” finansiālu ...

Dots starts mediju profesionāļu izcilībai