Dizaina zagļi

“QooQoo” un “Romwe” ražoto legingu salīdzinājums
2012.12.20 20:40

Annija Vīnkalna

LU SZF Komunikācijas zinātnes bakalaura programmas studente

Modes zīmolu “QooQoo”, kas pamazām iekaro popularitāti arī ārpus Latvijas robežām, pamanījuši ne tikai pircēji, bet arī konkurējoši ārzemju internetveikali, kuri pārdod teju identiskus apģērbus bez zīmola piekrišanas. Vai latviešu zīmolam atliek tikai noskatīties, kā svešās rokās aizplūst tam pienākošās nauda un atzinība?

2010.gadā dibinātais “QooQoo” nepilnu trīs gadu laikā sasniedzis ievērojamus panākumus. Pēc debijas Rīgas modes nedēļā zīmols, ko vada bijusī grafiskā dizainere Aļona Bauska, iekaroja atpazīstamību ar spilgtām krāsām un neparastām, drosmīgām apdrukām. Īpašu popularitāti baudīja krāsainie “Anonymous Bear” legingi, kam uz ceļgaliem attēlotas lāča galvas ar melnu taisnstūri pār acīm, it kā tie censtos noslēpt savu identitāti televīzijas raidījumā. Neilgi pēc iznākšanas tie bija redzami gan uz Rīgas ielām, gan arī latviešu populārākās modes blogeres Agneses Kleinas blogā.

Tomēr “QooQoo” panākumi neaprobežojās ar Latviju vien. Pašreiz zīmola darinājumi tiek tirgoti 24 starptautiski pazīstamos interneta veikalos, no kuriem pēdējais ir “Nastygal.com”. Iespējams, par “Nastygal.com” popularitāti vislabāk liecina vairāk nekā pusmiljons fanu interneta veikala lapā sociālajā tīklā “Facebook”. Vēl vienu mazu uzvaru “QooQoo” piedzīvoja, kad savu fotogrāfiju kādā no “Anonymous Bear” legingu variācijām ietvītoja amerikāņu tetovētāja un realitātes šova “LA Ink” zvaigzne Keta von D.

Aizdomīgā līdzība

Tomēr, augot zīmola popularitātei, parādījās arī ēnas puses. Augusta beigās interneta veikalā “Romwe”, kuram kā atrašanās vieta atzīmēta Ķīna, pārdošanā parādījās legingi, kas bija aizdomīgi līdzīgi “QooQoo” 2010.gada maijā radītajiem “Bear Date” legingiem. “Man šķiet, ka man parādīja kāds no klientiem,” atceras Aļona Bauska, “sākumā, protams, bija negatīvs pārsteigums.”

Aļona uzreiz ietvītoja saiti uz “Romwe” mājaslapā ievietoto preci. Nav zināms, vai ziņas par “QooQoo” reakciju sasniedza interneta veikalu, bet nākamajā dienā prece no tā klāsta tika izņemta. Tomēr ar to legingu sāga nebeidzās, un septembrī “Romwe” “Facebook” lapā parādījās fotogrāfija ar vēl vienu legingu modeli, kas bija patapināts no “QooQoo” - šoreiz izvēle bija kritusi uz sarkanajiem “Holiday Cloud” legingiem, ar ko latviešu zīmols nāca klajā jau 2010.gada oktobrī. Tomēr neviens no Latvijas modes pārzinātājiem nepamanīja, ka modelis būtu nonācis pārdošanā.

Arī pirms tam ir bijuši mēģinājumi pārdot “QooQoo” darbu plaģiātus. “Vienreiz es nejauši atradu “eBay” ļoti līdzīgus legingus mūsējiem “Anonymous Bear”. Tikai lācis bija nomainīts ar aci, bet varēja redzēt, ka visas pārējās krāsas bezmaz vai ieskenētas. Par tiem ķīniešiem, kas liek “eBay” - tas, protams, ir nepatīkami, bet to es vispār uztvēru kā komplimentu. Nu, forši, ka viņi cenšas, veido kaut ko līdzīgu, bet viņiem tāpat nesanāk kvalitatīvi to izdarīt,” viņa teica.

Aļona esot piedzīvojusi arī cita veida plaģiātisma gadījumu: “Man atsūtīju linku uz kādas krievietes portālu, kur bija ievietotas bildes no mūsu mājaslapas ar divreiz augstāku cenu. Acīmredzot, tā meitene gribēja pelnīt naudu ar to, ka vienkārši uzliek divreiz lielāku cenu. Kā viņa domāja to visu realizēt, es nezinu.”

Sadarbojas ar blogeriem

“Bet saistībā ar “Romwe”, mani visvairāk tracina tas, ka tik daudzi blogeri viņus atbalsta, liek viņu reklāmas un tamlīdzīgi,” norāda dizainere. “Man piedāvāja sadarboties ar vienu blogeri, un es skatos – viņas lapā visādi “Romwe” baneri, viņa pati velk kaut ko no “Romwe”. Tāpēc es viņai teicu, ka mēs nekādā gadījumā nesadarbosimies, jo viņa atbalsta “Romwe”, kas patiesībā ir dizaina zaglis. Kad es jautāju tai meitenei, kāpēc viņa to atbalsta, viņa atbildēja – jā, es saprotu, ka tā tas tagad notiek, ka īstu mantu gandrīz vai grūtāk dabūt nekā pakaļdarinājumu, bet es viņus nekādā veidā neatbalstu, tas ir vienkārši bizness. Viņi sadarbojas, tātad viņa viņus atbalsta. Tas vienkārši ir formulējuma jautājums. Viņa liek savā blogā tos banerus, velk viņu drēbes, lai tikai dabūtu tās viņu dāvanas.”

“Romwe” ir izstrādājusi sadarbības sistēmu ar modes blogeriem no visas pasaules, kur tiem ik mēnesi tiek piesūtīti apģērbi par cenu, kas atkarīga no sekotāju skaita. Jo vairāk sekotāju, jo vairāk apģērbu ir blogerim nosūtītajā “dāvanā”. Modes apskatniekiem, kuriem ir svarīgi bieži papildināt savu garderobi un neatpalikt no jaunākajām tendencēm, tas ir vilinošs piedāvājums. “Visvairāk man nepatīk tas, ka viņi aktīvi strādā ar blogeriem, un tas izplešas arvien tālāk. Tie dizaina zagļi būtībā iegūst nepelnītu popularitāti no svešām idejām. Blogeri viņus atbalsta, jo tās lietas ir foršas. Tās ir foršas, varbūt mazliet štruntīgāk izskatās, bet tas ir mass market – tās ir lētas un dabūjamas,” uzskata Aļona.

“QooQoo” saminiece norāda, ka viņas dizaini nav vienīgie, kas tikpat ka neizmainītā formā nonākuši “Romwe” piedāvājumā, kā piemēru minot amerikāņu zīmolu “Wildfox”. Šī gada 4. oktobrī “Wildfox” dizainere Kimberlija Gordone savā blogā publicēja aicinājumu neiegādāties “Romwe” preces: “Dārgā “Romwe”, lūdzu izbeidz. Mīļie cilvēki, lūdzu neatbalstiet “Romwe”, pērkot viņu pakaļdarinājumus apģērbiem, pie kuriem mēs tik smagi strādājam.”

Tomēr, nedaudz padarbojoties ar interneta meklētāju “Google”, iespējams iegūt vēl daudzus attēlus, kur viena otrai blakus noliktas divu identisku vai vismaz ļoti līdzīgu apģērbu fotogrāfijas, no kuriem viens ir oriģināls, bet otrs – “Romwe” veikalā nopērkama kopija. Dizaini pieder gan tādiem modes smagsvariem kā “Stella McCartney” modes namam, gan arī alternatīva stila internetveikaliem, piemēram, “Black Milk”.

Viens pret vienu

“Man jau nav nekas pret viņu darbību, ja tur tiek kaut kas izmainīts,” sacīja Aļona. “Daudzi dizaineri iedvesmojas viens no otra, bet nu tik prasti vienkārši nozagt dizainu? Ko tādu es redzēju pirmoreiz. Tas bija mans darbs, kas vienkārši tika brutāli nokopēts, turklāt vēl tik nesmukā veidā. Bija tikai tādas mazas izmaiņas kā novietojums, galvas pagrieztas. Turklāt man ir krietni sarežģītāks zīmējums, bet viņiem izskatās kā ieskenēts. Nu, to ir diezgan easy uztaisīt.”

Viņai piekrīt arī advokāts, Latvijas Universitātes pasniedzējs un eksperts intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos Mārcis Krūmiņš. “Kas attiecas uz šiem zīmējumiem, skaidrs, ka tas ir pārkāpums. Ja mūsu ir radīts pirmais un jau ir bijis tirdzniecībā, tad faktiski vienīgais jautājums – kurš ir bijis pirmais?” viņš skaidro.

“Te jau ir viens pret vienu, “Romwe” variantā dizains tikai samazināts. Pat ne-ekspertam tas būtu skaidrs,” turpina Krūmiņš, pētot “Holiday Cloud” legingu un to pakaļdarinājuma attēlus. “Šajā gadījumā būtu grūti sajaukt. Par to, vai tiesā būtu nepieciešama ekspertīze, ir atkarīgs no prasītāja iesniegtajiem pierādījumiem un atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem.”

Viņš norāda, ka “QooQoo” būtu pamats vērsties tiesā, taču tādā gadījumā jāpierāda, ka latviešu zīmola dizains ir publicēts pirmais, un tam pietiktu ar internetā sameklējamu informāciju, piemēram, datumu, kad dizaini ievietoti abu pušu mājaslapās.

Var risināt

Saskaņā ar Latvijas Republikas Patentu valdes informāciju, pavisam ir četri veidi, kādos risināt šādas situācijas. Pirmkārt, apģērba gabalus Patentu valdē var reģistrēt kā dizainparaugus, tomēr tā darbus aizsargā tikai Latvijas teritorijā. Šāda aizsardzība nebūs pietiekama modes zīmoliem, kas cenšas virzīt savus produktus ārvalstīs, kā, piemēram, “QooQoo”, kas sadarbojas ar citu valstu veikaliem, piedāvā savus apģērbus neatkarīgo ražotāju internetveikalā “etsy.com” un tamlīdzīgi.

Otrkārt, Eiropas Savienības valstīs to var aizsargāt kā nereģistrētu Kopienas dizainparaugu, tomēr tas nedarbosies citās pasaules valstīs. Treškārt, saskaņā ar Konkurences likuma noteikumiem, bet, ceturtkārt, dizainus var aizsargāt pēc Autortiesību likuma noteikumiem.

“Patentu valdē ir tikuši iesniegti un reģistrēti apģērbu dizainparaugi, bet tā kā apģērbu modes tendences strauji mainās, apģērbu dizaineri laikam tomēr plašāk izmanto nereģistrētā dizainparauga tiesības, kas darbojas Eiropas Savienībā,” sacīja valdes vadošā eksperte dizainparaugu jautājumos Asja Dišlere.

Jautāts, vai daudzi dizaineri izvēlas aizsargāt savus darbus saskaņā ar Dizainpraugu likuma noteikumiem, Krūmiņš saka: “Ja jūs prasāt manu viedokli, es domāju, ka nē. Ņemot vērā šo sarežģīto aizsardzības mehānismu, kas ir dizainparaugiem, es domāju, ka salīdzinoši nemaz tik daudz dizainparaugu darbi netiek reģistrēti.”

Krūmiņš iesaka iet autortiesību ceļu, ja gadījumā tiktu uzsākta tiesvedība. “Ja darbs nav reģistrēts kā dizainparaugs, tas tiek aizsargāts arī ar autortiesībām.  Autortiesību likums un Konkurences likums ir tie divi veidi, kā var aizsargāt savas tiesības,” viņš paskaidro.

Tā kā “Romwe” ir interneta veikals, “QooQoo” būtu jāvēršas Latvijas tiesā, norāda Krūmiņš. “Tiesas ceļā ir jālūdz tiesa, lai atbildētājam aizliedz to modeli tirgot. Var prasīt, lai cita valsts pildītu šo rīkojumu,” izskaidro eksperts. “Autortiesības ir aizsargātas visā pasaulē, un autors var prasīt, lai arī viņa tiesības tiktu ievērotas. Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likumu, cietusī puse var prasīt, lai tiesas spriedums tiek publicēts presē. Arī tā var darīt, cilvēki tiek informēti. Katrā ziņā aizsargāt to var un arī vajag.”

“Ķīnā arī ir autortiesību likums, un viņiem tieši tāpat ir arī preču zīmju un patentu aizsardzība,” izskaidro Krūmiņš. “Taču Ķīnas likumdošanai šajā gadījumā nav nekādas nozīmes, svarīgi, vai tā ir pievienojusies starptautiskiem līgumiem.”

Ķīna ir 1886. gadā pieņemtās Bernes konvencijas dalībvalsts. Starptautiskais līgums aizsargā mākslas un literatūras darbus visās to parakstījušajās valstīs, un, saskaņā ar to, “Romwe” darbības ir uzskatāmas par pārkāpumu.

“Es pagaidām neesmu sākusi neko darīt,” atzīst “QooQoo” dizainere Aļona. “Bet man sāka niezēt rokas, kad es vēl ieraudzīju to igauņu blogeri, kas viņus atbalsta, un tagad man ļoti gribas uzrakstīt kādu dusmīgu bloga ierakstu, ka viņi to dara. Mums ir sagatavots teksts, bet es domāju arī pielikt kaut ko no sevis, pārtaisīt. Bet es nezinu, kurā brīdī vislabāk būtu to izdarīt.”

Jautāta, vai nav apsvērusi domu vērsties tiesā pret “Romwe”, Aļona atbild: “Es nezinu, vai ir jēga viņus vest uz tiesu. Pirmkārt, es pazaudēšu daudz laika un naudas, otrkārt, es nezinu, vai es vispār kaut ko iegūšu. Es pieļauju, ka vajadzētu viņiem uzrakstīt, lai vismaz Baltijas valstīs vai Latvijā dzīvojošie blogeri “Romwe” neatbalstītu.”

“Tiesāšanās – tā nav mana lieta, tas laikam ir diezgan komplicēts pasākums. Tik ļoti dusmīga es neesmu,” viņa pasmejas.

Neviens no mēģinājumiem sazināties ar “Romwe” raksta tapšanas gaitā nevainagojās ar panākumiem.

Nav vienīgie

Lai arī medijos informācija par šādiem gadījumiem izskan reti, Aļona nebūt nav vienīgā māksliniece, kuras darbus bez atļaujas izmantojušas citu valstu kompānijas. Novembra beigās latviešu modes ilustratore Baiba Ladiga, kura pašlaik strādā Šanhajā, savā blogā publicēja vairākus ekrānšāviņus, kurā viņas ilustrācijas redzamas uzdrukātas uz brazīliešu interneta veikalā “Canal.com.br” nopērkamiem krekliem.

““Canal” bez atļaujas izmantoja manas ilustrācijas no “Revenge” projekta un uzdrukāja tās uz četriem dažādiem T-kreklu modeļiem,” viņa raksta savā blogā “baibaladiga.blogspot.com”. “Tie visi ir izpārdoti. Man pateica, lai turu muti. Tāda ir tā realitāte. Mazliet bailīgi...”

 “Ceru, ka jūs ar sevi lepojaties, “Canal.br”!” viņa piebilst.

 No vienas puses, ārvalstu pakaļdarinājumus var uzskatīt par rādītāju latviešu dizainu konkurētspējai pasaulē, līdzīgi kā to dara Aļona. Bet no otras puses – pakaļdarinājumu veidotāji piesavinās patieso autoru panākumus. Tas nozīmē ne tikai slavu un atpazīstamību, bet arī mantisku ieguvumu.

Lai gūtu priekšstatu par abu zīmolu popularitāti, “Romwe” lapai tīklā “Facebook” ir gandrīz 150 000 fanu, savukārt “QooQoo” vēl nav sasniedzis 5000 sekotājus. “Romwe” apģērbus saviem sekotāju tūkstošiem popularizē tā atbalstītie blogeri, tādējādi panākot vēl lielāku atpazīstamību.

Saskaņā ar “QooQoo” pamatnostādnēm, zīmola apģērbi tiek ražoti darbnīcā Rīgā, nodrošinot labus darba apstākļus pavisam nelielajai komandai. “QooQoo” mājaslapā publicētajā manifestā tas sevi pozicionē kā “anti-masu patēriņa” zīmolu, taču, neskatoties uz to, apģērbi ir vieni no lētākajiem gan latviešu dizaina veikala “Paviljons”, gan arī interneta veikala “Creative Latvia” piedāvājumā. Turpretī “Romwe” savā mājaslapā lepojas, ka 2011.gadā katru dienu piedāvāja pārdošanā 100 jaunus apģērbus.

Standarta cena visiem legingiem “QooQoo” piedāvājumā portālā “etsy.com” ir 55 dolāri (30 lati), savukārt “Romwe” nokopētos “Bear Date” legingus centās tirgot par nepilniem 40 dolāriem (22 latiem). Tik mazu cenu starpību var atļauties tikai tad, ja oriģiālais zīmols nav labi pazīstams un dizainu var uzdot par savējo.

Šajā gadījumā “QooQoo” ir divkārši apdalīts. Pirmkārt, “Romwe” piesavinājās atpazīstamību un uzslavas, kas patiesībā pienācās latviešu zīmolam. Otrkārt, “Romwe” ar dizaina nozagšanu, visticamāk, guva peļņu laikā, kad legingu modelis bija pārdošanā.

Līdz ar to nepietiekama šķiet likumiskā aizsardzība, kas lielā daļā gadījumu piedāvā tikai uzlikt par pienākumu plaģiātu izņemt no pārdošanas. Tas nozīmē, ka oriģinālo darbu autoriem atliek vien noraudzīties, kā nevis īstie darbi, bet gan plaģiāti gūst panākumus un nopelna ar svešām idejām, kamēr tiem nav dots rīkojums nelāgo praksi izbeigt.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Žurnālistika"

Vai Latvijā vajag tautas vēlētu prezidentu?

Divas partijas, kuras būs parlamenta opozīcijā - No sirds Latvijai (NSL) un Saskaņa - ...

Žurnālists un preses likums: kas tajā slēpjas?

Mediju gala produkti ir galvenā publiskās izteikšanās forma, tāpēc katram mediju darbiniekam ir jāsaprot ...

Domburs par savu atgriešanos: tas nebūs Kas notiek Latvijā? divi

Televīzijas kanālā LNT no 7. aprīļa būs redzams jauns analītiskais raidījums - ''Dombura studija''. Tā v ...

Aldona LOK – pāri kalniem un lejām

Grūti sagaidīt, ka viņš varētu „ieslēgt jaunus ātrumus” un radīt revolucionāras vai riskantas idejas.

Līva Rauhvargere: Žurnālistikā saista vizuālā garša

„Vizuālā garša ir tas, kas mani visvairāk saista žurnālistikā,” stāsta Līva Rauhvargere, Latvijas Televī ...

Vai jauniešiem ir vajadzīgs savs medijs?

Jaunieši bieži saka, ka nelieto medijus, jo viņus neapmierina saturs, kas tur parādās. Kā būtu, ja tiktu ...

Kivi TV