Dots starts mediju profesionāļu izcilībai

Attēlā - Rita Ruduša. Foto - Ieva Lūka/LETA

2015.11.17 11:01

Elīna Birkenberga

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Aija Pakalna

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Zīmīgi, ka par Baltijas Mediju izcilības centra dibināšanas datumu kļuvis tieši 11. novembris. Tad Latvijā atzīmē, kā pirms teju simts gadiem spraigās cīņās Latvijas bruņotie spēki atbrīvoja Rīgu. Arī Mediju izcilības centram būs par ko cīnīties – par izcilību un kvalitāti mediju vidē, ko vairos žurnālistiem domātas praktiskas apmācības un kursi. „Izcilība – tas, no vienas puses, ir novalkāts termins. No otras, labāks nav izdomāts, lai aprakstītu, uz ko mēs tiecamies,” pārliecināta ir centra dibinātāja un vadītāja Rita Ruduša. 

Ar Ritu Rudušu tiekamies nākamajā rītā pēc centra oficiālās nodibināšanas Igaunijā, Tallinā. Kaut iepriekšējā diena prasījusi daudz enerģijas, viņa ir smaidīga un enerģiska. „Tagad man būs daudz jābraukā. Līdz gada beigām gandrīz katru nedēļu būšu kaut kur citur, lai nosaukums „Baltijas” sevi attaisnotu.”

Centra atklāšanu viņa raksturo kā „jaudīgu un iedvesmojošu”, jo vienā telpā esot sapulcējušies „augstas raudzes mediju un akadēmiskie profesionāļi no visām trim Baltijas valstīm”. „Kā piemēru minēšu Igaunijas un Latvijas sabiedrisko televīziju vadītājus, tas ir, Margus Alikma un Ivars Belte, tad Anda Rožukalne no Rīgas Stradiņa universitātes, Igaunijas preses asociācijas vadītāja, Baiba Zūzena no raidorganizāciju apvienības... Tie bija liela kalibra mediju profesionāļi.”

Pats svarīgākais esot bijusi viedokļu apmaiņa – kā pietrūkst un par ko jādomā, lai mediji Baltijā kļūtu stiprāki. „Tās izklausās pēc augstām frāzēm, bet aiz tām slēpjas reālas darbības, kuras var veikt.”

Rosina Ukrainas notikumi

Ideja par Baltijas Mediju izcilības centru radās R. Rudušai pašai, kad pēc notikumiem Ukrainā žurnālisti viens otram jautāja – kā mēs strādājam šobrīd un, kā mēs varētu strādāt labāk. „Par šo runājot, ir ļoti viegli ieslīgt banalitātēs, tomēr mums bija jāapzinās, cik ļoti un cik veiksmīgi par Baltijas valstu cilvēku prātiem cīnās Krievijas lielie mediji un kanāli, kuri darbojas pēc pilnīgi citiem mediju principiem, nekā demokrātiskā sabiedrībā pieņemts.”

R. Ruduša ir pārliecināta, ka ieguldījumi kvalitātē vienmēr nes augļus: „To pierādījis tas, kas noticis Latvijas Televīzijā (LTV) pēdējos gados, kad ir mērķtiecīgi ieguldīts saturā, cilvēkos un apmācībā. Rezultāts ir kvalitatīvs saturs, kuru pamana un pie kura skatītājs atgriežas. Tas darāms arī lielākā mērogā.”

Organizēt praktiskas apmācības žurnālistiem R. Ruduša sāka, kad bija LTV satura redaktore. Viņa novēroja, ka tālākizglītības iespējas žurnālistiem Latvijā ir daudz, bet tās visas ir fragmentētas un balstītas piedāvājumā. „Kāds institūts izveido semināru un aicina žurnālistus tam pieteikties. Nu nevar tā paņemt 10 žurnālistus, aizvest kaut kur uz semināra telpu un tur nedēļu turēt, tai pieejai jābūt daudz elastīgākai, daudz vairāk jāņem vērā, kā žurnālisti strādā,” pārliecināta ir Ruduša.

Tāpēc galvenais, kas atšķirs parastus tālākizglītības kursus no Mediju izcilības centra, ir pieprasījums. „Vispirms mēs konstatēsim vajadzības un tad piemeklēsim pasniedzējus, kuri veidos kursus, kas konkrētajām vajadzībām atbildīs.” Kursi tiks pielāgoti redakcijas darbam ritmam. „Ja apmāca ziņu žurnālistus story-telling (stāsta veidošanas) iemaņām, tas notiks pie viņiem, redakcijā, redakcijas darba laikā, kas netraucēs konkrētas dienas ritmam. Vēlāk stāstus viņi varēs arī publicēt vai palaist ziņu programmā,” pirmās apmācības, kas plānotas jau tuvākajā laikā, ieskicē R. Ruduša.

Likās, ka visu jau prot

Kad vaicājam, kādas prasmes Latvijas žurnālistiem trūkst, Rita Ruduša sāk smieties. Tallinā atbildes vietā viņa prezentēja pusstundu garu lekciju. „Visu laiku jau kaut kas trūkst, jo mainās laiki, auditorijas, tehnoloģijas un ģeopolitiskās situācijas. Rodas jauni apstākļi, uz kuriem jāreaģē,” atzīst Ruduša. „Likās, ka deviņdesmitajos gados visu esam iemācījušies. Tagad tā vairs nešķiet.”

Trūkumus varot dalīt vairākās kategorijās. Viena no tām – 21. gadsimta tehnoloģiju izmantošana. „Ar tehnoloģijām es nedomāju tikai ierīces pašas, bet veidus, kā tās izmantot. Kā un kur žurnālists meklē informāciju, lai to izmantotu satura ražošanā. Kā informāciju pēc tam izplatīt. Reti kad tāds produkts nonāk tikai vienā formā. Instagram, mājaslapā, drukātā, raidošā medijā. Tehnoloģijas, kas nepārtraukti attīstās un žurnālistam jāapgūst”.

Tad atsevišķi seko viss, kas saistīts ar audiovizuālo noformējumu. Žurnālistam jāapgūst gan laba skaņa, gan labs kadrējums, kā arī pēdējā laikā arvien aktuālāka kļūst datu vizualizācija. „Žurnālists savācis ārkārtīgi vērtīgu informāciju, bet tā visa ir ciparu formātā. Lai cilvēks otrā galā spētu to uztvert un izdarīt no tā kādus secinājumus, tie dati jāvizualizē. Nevienu vairs neinteresē tādi dati, kā pirms piecpadsmit gadiem, kad mēs vienkārši nodrukājām ciparus,” atceras R. Ruduša.

Otra kategorija, kas Latvijas žurnālistiem jāapgūst, ir jau iepriekš minētā story-telling: „Stāstam jābūt uzrunājošam, cilvēcīgam, žurnālistam veiksmīgi jāizmanto stāstu stāstīšanas metodes, par kurām vairāk domā mākslinieciskos žanros, bet kas žurnālistikā tomēr ir svarīgas, jo notur auditorijas uzmanību.” Kategorija iekļauj arī darbu ar avotiem: „Žurnālistam ne vienmēr pietiek laika, pieredzes un iemaņu, lai saprastu, kurš avots ir patiesi uzticams, un rezultātā no tā cieš saturs. Un tad mediju lietotājs saņem maldinošu informāciju, kam, protams, ir bīstamas sekas sabiedrības informētības ziņā,” nopietna kļūst Ruduša.

Drīzumā Mediju izcilības centrs žurnālistiem veidos Hostile environmental training jeb treniņus reportāžai no karstā punkta. „Ukrainas kontekstā mums bija jāsūta filmēšanas grupas uz Ukrainu. Protams, Latvijā ir daudzi ļoti augstas raudzes profesionāli karsto punktu reportieri, bet viņi ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Spējām strādāt šādos apstākļos jāpiemīt lielākam žurnālistu skaitam.”

Treniņos žurnālisti apgūs gan reportāžas paņēmienus, gan izzinās drošības jautājumus – riskus un situācijas analīzi, kā maksimāli ātri izkļūt no bīstamām situācijām.

Svarīgākais – būt neatkarīgiem

Veidot Mediju izcilības centru visām trim Baltijas valstīm kopā ir izdevīgi, jo tām ir līdzīga vēsturiskā un politiskā situācija. „Mēs esam trīs salīdzinoši mazi tirgi, kam katram atsevišķi jāturas pretī jaudīgam tirgus spēlētājam no Austrumiem. Kooperācijai ir liela jēga, mēs daudz viens no otra varam mācīties,” stāsta R. Ruduša. Centra dibinātāji ir sabiedriskie mediji – ERR (Igaunija) un LTV –, Latvijas Raidorganizāciju apvienība, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs RE: Baltica, Latvijas Žurnālistu asociācija, Lietuvas Interneta mediju asociācija, Igaunijas Preses izdevēju asociācija, Lietuvas Žurnālistu centrs, RSU un Tallinas universitātes Baltijas filmu un mediju skola.

Centra galvenā mājvieta būs Rīgā, taču tā ir visai nosacīta, jo centrs būs mobils – apmācības notiks vietās, kas ērtas būs žurnālistiem un redakcijām un piemērotas apmācību tematikai. Tāpat nav paredzēts, ka centrs ap sevi pulcēs milzīgu organizāciju ar nodaļām un vadītājiem. „Pagaidām esmu tikai es un mana palīdze administratīvajos jautājumos. Tuvākajā laikā štata paplašinājums nav paredzēts,” par centra darbību skaidro Ruduša.

Finansiālo atbalstu solījis Dānijas Kultūras institūts, kurš pirms tam aktīvi iesaistījies arī citās iniciatīvās Eiropas mediju stiprināšanā, un Ziemeļvalstu ministru padome. „Atbalstu apsver arī Igaunijas un Latvijas valdības, bet ir svarīgi, lai šī būtu maksimāli neatkarīga nevalstiskā organizācija. Ir skaidri jādefinē spēles noteikumi, lai viss būtu caurspīdīgi un godīgi, lai finansējums nenāktu ar spiedienu,” atzīst R. Ruduša. Šobrīd vienīgais spiediens no finansētāju puses ir interese Eiropas Austrumu partnerības valstīs un mediju attīstībā tur, taču Baltijas Mediju izcilības centra prioritāte ir un paliek Baltijas mediju vide.

Par to, cik liels būs centra gada budžets, runāt ir pāragri, norāda R. Ruduša: "Kursu izmaksas ir ļoti dažādas, viss atkarīgs no semināra tēmas, garuma, dalībnieku un pasniedzēju skaita, tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas nepieciešami apmācībā. Viena semināra budžets var svārstīties no, piemēram, 2000 eiro par divu dienu apmācību ar vienu pasniedzēju līdz 20 000, ja apmācības norit nedēļu un tajās piedalās ap 20 cilvēku un vairāki pasniedzēji. Piemēram, žurnālistu drošības apmācības darbam karstajos punktos ir ļoti dārgas, un tādām nepieciešami īpaši kvalificēti pasniedzēji no ārzemēm, bet labus intervijas mākslas pasniedzējus var atrast arī Baltijā."

Darbs jau sākts

Kolīdz tiks saņemts finansējums, tiks izlemts, kad žurnālistiem sākt apmācības stāstu veidošanā. Pēc tam būs apmācības kara žurnālistikai. „Ir doma īstenot vienu intervēšanas mākslas apmācību kursu un atvest uz Latviju un Igauniju konstruktīvās žurnālistikas idejas “tēvu” no Dānijas,” cerīga ir R. Ruduša.

Semināros pieteikties varēs žurnālisti no dažādiem medijiem. Īpaši gaidīti tiks reģionālo mediju profesionāļi. Apmācības vadīs konkrētās jomas eksperti gan no Baltijas, gan ārvalstīm. „Piemēram, ja Tallinas filmu un mediju skola var piedāvāt profesoru, kurš ļoti labi var strādāt ar video montāžu un tieši šāda vajadzība ir Lietuva vai Latvijas medijiem, tad mēs profesoru uz Latviju vai Lietuvu aizvedam. Ja mēs nevaram atrast iekšējo kompetenci Baltijas mērogā, tad mēs to meklējam ārpusē, tveram no Ziemeļvalstīm vai no Vācijas vai pat no Amerikas,” stāsta R. Ruduša.

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Žurnālistika"

Pedagogu tālākizglītība būs priekšnosacījums mediju pratības ieviešanai vispārējā izglītībā

Kritiski patērēt un atbildīgi radīt – tieši tā raksturojama mediju pratība, informācijas pārbagātības la ...

Aptauja ielās: Vai skatāties Krievijas TV kanālus?

Sabiedrībā jau ilgstoši notiek aktīvas diskusijas par to, kāda ir Krievijas mediju ietekme Latvijas cilv ... (1)

Kādus medijus ikdienā patērējat?

Pētījumi liecina, ka mediju patēriņa ieradumi mainās, mediji arvien vairāk tiek patērēti nelineārā veidā ...

Datu žurnālistikas celmlauži Latvijā

Datu žurnālistikā dati ir pamatavots, no kā smelties jaunas zināšanas, kas iekodētas kopīgā statistikā – ...

Rožukalne: jāmaina sarunas veids ar krievvalodīgo auditoriju

Tuvojas marta beigas, kad vairs nebūs redzams krieviski raidošais kanāls TV5. “MTG TV Latvia” finansiālu ...

Dots starts mediju profesionāļu izcilībai