Iespējai likt sevi "aizmirst" internetā ir gan priekšrocības, gan trūkumi

2014.06.30 15:57

Jau no pirmās dienas, kopš darbojas iespēja Google izdzēst sevi no meklēšanas datiem, tā ir daudz pieprasīta. „Vēlme "pazust" no informācijas telpas ir cilvēka aizsargreakcija uz pieaugošo informācijas plūsmu, kas rada līdzīgi domājošo kopienas, piemēram, ASV iesākto Off-Grid dzīvesstilu," skaidro Gints Malkalnietis, CERT.LV drošības speciālists. Tomēr šādai vēlmei varot būt arī negatīvie aspekti.

Jau mēnesi – kopš 30. maija - interneta lietotājiem Eiropā ir radusies iespēja aizsargāt savus datus jeb panākt, lai tie neparādās meklētājprogrammā Google, ievadot vārdu un uzvārdu. Interneta gigants kopš šīs dienas ir atbildīgs par personu datiem, kuri parādās rezultātu lapās, un to, lai novecojušie dati tiktu dzēsti.

Ceļš uz šo opciju aizsākās, kad kāds Spānijas iedzīvotājs uzsāka tiesāšanos ar Google. 1998.gadā par viņu bija izveidota publikācija, kurā skaidrots, ka šis īpašnieks parādsaistību dēļ izpārdod savus īpašumus un kopš tā laika, ierakstot meklētājā viņa vārdu, šī informācija parādījās. Vairākus gadus vēlāk šī persona centās panākt, lai šo informāciju izņemtu no tiešsaistes, pamatojoties uz to, ka tā ir novecojusi un tiesvedība jau sen ir izbeigta. Vēlāk jeb 2010.gadā viņa pusē nostājās Spānijas datu aizsardzības aģentūra un lika Google izņemt no tiešsaistes šīs saites, taču interneta gigants iesniedza apelāciju, kā rezultātā Spānijas tiesa vērsās Eiropas Savienības tiesā. ES tiesa nolēma par labu šim vīrietim un nolēma, ka interneta meklēšanas operators ir atbildīgs par personālajiem datiem un to apstrādi.

Vērtējot plusus un mīnusus šai opcijai, Gints Malkalnietis, Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novērošanas institūcijas CERT.LV drošības speciālists,  skaidro:  „Cik noderīgi ir "pazust" no informācijas telpas, jāizvērtē pašam,  jo šādai darbībai ir arī negatīvie aspekti - sliktākas iespējas atrast darbu, ierobežota iespēja parādīt savu profesionalitāti. Protams, arī sociālie kontakti ar draugiem un paziņām vājinās.”

Skaidrojot datu drošību un to pieejamību interneta vidē, G. Malkalnietis uzsver paša indivīda rīcību, kura ir viens no galvenajiem faktoriem to izplatībai un pieejamībai.  „Daudz svarīgāka par vispārēju pazušanu no meklēšanas rezultātiem, ir iespēja neizpaust privātus datus vai attēlus, par ko vajadzētu rūpēties jau informācijas ievietošanas laikā, jo dažādi meklēšanas/datu vākšanas rīki ļoti veikli vāc un saglabā jebkuru ievietoto informāciju”, skaidro G. Malkalnietis.

Vērtējot Google rīcību, izveidojot iespēju „aizmirsties”, G. Malkalnietis atzīst: „Kopumā, šāda Google piedāvātā iespēja vērtējama pozitīvi, bet jāatceras, ka informāciju vāc un apkopo daudzi meklēšanas servisu roboti, un vienota regulējuma par datu dzēšanu nav! Tāpēc, pat "pazūdot" no Google rezultātiem, informācija ilgi būs pieejama kur citur”.

Linda Kuzņecova ir viens no daudzajiem cilvēkiem, kas izmanto šo iespēju un iesniedza prasību „aizmirst” datus. „Vienmēr esmu bijusi pārdomās par datiem, kuri brīvi pieejami internetā, vairākus no tiem es nespēju pati aizsargāt vai izdzēst, tāpēc tas ir pozitīvi, jo pārlūks pie tiem nenovedīs, tātad tie nebūs viegli atrodami. Vienmēr ir licies nepareizi, ka, vienkārši ierakstot vārdu meklētājā, var atrast daudz informācijas par sevi, pat personas kodu ir iespējams uzzināt, un tas rada nedrošības sajūtu, kas īpaši saistās ar gadījumiem, kuros tie tiek izmantoti sliktos nolūkos,” skaidro Linda.

Savukārt uz jautājumu par pašas rīcību, publicējot datus par sevi, Linda pauž: „Pieļauju, ka liela daļā vainas ir manī, jo visur, kur informācija par mani tika prasīta, es to ievadīju. Tomēr tas ir nepieciešams, lai reģistrētos dažādos portālos un vietnēs, tāpēc arī šie dati parādās meklētājos. Googl rīcība ir piemērs citiem meklētājiem un interneta vietnēm, kurām būtu nepieciešams apsvērt līdzīgu aizsardzības veidu.

Lai varētu pieteikties šim pakalpojumam, ir jādodas uz Google izveidoto saiti un jāaizpilda attiecīgie lauki ar prasīto informāciju, kā arī jānorāda iesniegšanas datums. Tālāko izvērtēs un paveiks meklētājprogrammas Google speciālisti.

 

*Raksta autors ir Aivis Vilciņš, LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas students

 

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Jaunie mediji"

Rada mediju no nulles

Pēc 10 gadu žurnālistes darba vienā no vadošajiem Francijas laikrakstiem Le Figaro, rakstot par ...

Iespējai likt sevi "aizmirst" internetā ir gan priekšrocības, gan trūkumi

Jau no pirmās dienas, kopš darbojas iespēja Google izdzēst sevi no meklēšanas datiem, tā ir daudz piepra ...

#SabojāFilmu jeb kā latvieši demonstrē savu asprātību

Apliecinot savu radošumu un izdomas bagātību, latvieši ne tikai seko un izklaidējas, veicot ārzemju stul ...

Policijas modrā acs tviterī

"Iesim zaļo pīpēt. Atradām ah*** vietu," paziņoja tvitera lietotāja @_aljona.  Ja ...

Vieni komunicē trīs platformās, citi neparādās nevienā čivinātavā

Rīgas domē darbojas 60 deputāti, taču ne visi ir reģistrējušies sociālajos tīklos un pauž savu vai savas ...

Kā Rīgas mēra amata kandidāti vēlētājus sačivināja

Kā piezīme dienasgrāmatā, kā sadaļa personīgajam medijam, kā informācijas avots, kā milzu atbildība, kā ...