If it bleeds, it leads?

Foto - marcelo duarte, licence
2010.11.09 06:25

Viktorija Šibarenkova

LU SZF Komunikācijas zinātnes maģistre

Slepkavības, izvarošanas, zādzības. Asins traipi, asaras, roku dzelži. Vai drīkst rādīt izvarošanas upurus? Vai bez tiesas lēmuma nosaukt cilvēku par slepkavu, maniaku, pedofilu? Kas ir svarīgāks – noziedznieka privātā dzīve vai sabiedrības tiesības būt informētiem?

Kaut gan uz dažiem jautājumiem atbildi sniedz likumi, tomēr paliek dilemmas, kas satrauc žurnālistu – kriminālziņu autoru. Ikreiz, veidojot savu materiālu, viņš uzdod sev jautājumu – vai es daru pareizi? Un kā zināt, kas ir pareizi un kas – nē? Un galu galā: kā rādīt un stāstīt par ļaunumu, to nevairojot?

Izklaide un ikdiena

Latvijas televīziju raidījumos regulāri parādās ziņas, kas ir saistītas ar kriminālām tēmām. Tas piesaista auditoriju, par to liecina augsti reitingi. Jo šausminošāks stāsts, jo labāk. Un, ja izdevies nofilmēt aizturēto vai upuri, tā ir liela žurnālistikas veiksme. Vardarbīgas ainas paliek atmiņā uz ilgu laiku. Veidojas duāla attieksme pret noziedznieku. Gandrīz vienmēr viņš ir slikts. Monstrs, necilvēks. Bet ir gadījumi, kad viņš ir varonis. Labs vai slikts. Bet galvenais te ir kaut kas cits. Padarot noziedznieku par varoni, arī citiem mēdz rasties vēlme par tādu kļūt. Slavens piemērs ir mūziķa Džona Lenona slepkava.

Ir arī citi riski[1], uz kuriem norāda teorētiķi. Kriminālziņās ir šova elementi.[2] Saturs tiek dramatizēts vai transformēts izklaides produktā. Biedējoši stāsti cilvēkiem patikuši vienmēr, bet kāds ir iemesls? Uz šo jautājumu sniedz atbildi pētnieks no Francijas Luks Boltanskis, kurš uzskata, ka publikai patīk pārdzīvot līdzi notikumiem. To autors ir nosaucis par „ciešanām no attāluma” (distant suffering).[3] Kriminālziņu skatītājam parasti nav nekādas saites ar upuri, par kuru stāsta žurnālista sižets – viņi nav radinieki, draugi vai paziņas. Nav zināmas arī emocijas, kuras izjūt konkrētais upuris. Bet tomēr, neskatoties uz šo attālumu (arī fizisko distanci), skatītājs tiek ievilkts notikumā un aicināts uz rīcību, uz empātiju. Kāds noslaucīs asaras, kāds ziedos upurim naudu.

Tomēr noziegums var kļūt arī par ikdienišķu parādību. Kuru tagad pārsteigs ziņa par benzīntanka aplaupīšanu „ar pistolei līdzīgu priekšmetu”? Runa ir par nozieguma “normalizāciju”.[4] Noziegumi masu saziņas līdzekļos kļūst par normālu parādību – tātad, arī pats par sevi noziegums var kļūt par normālu, jo tiek uztverts ar vienaldzību.

Daži padomi

Teorētiķi kriminālnotikumu atspoguļošanā iesaka balstīties žurnālistu ētikas pamatprincipos.[5] Godīgums, atbildība, taisnīgums. Un galvenais princips – nenodarīt ļaunumu, nekaitēt. Jābūt līdzjūtīgam, kad tiek meklētas vai izmantotas intervijas, attēli vai videoieraksti, ja ir runa par traģēdijām un ciešanām. Jābūt piesardzīgam, identificējot aizdomās turamos un seksuālo noziegumu upurus. Bērnu nedrīkst intervēt bez vecāku atļaujas. Jāatzīst, ka privātpersonām ir lielākas tiesības informāciju paturēt pie sevis nekā, piemēram, ierēdņiem. Iejaukšanās cita privātajā dzīvē var būt attaisnojama tikai ar nopietnu iemeslu. Un svarīgais – „dzīšanās pēc ziņām nav attaisnojums augstprātībai”.[6]

Jāsniedz ne tikai sausa informācija par to, kas un kad notika, bet arī jāiedarbojas emocionālajā līmenī. Raidījumam jārāda tādi stāsti, kas skatītāju neatstātu vienaldzīgu. Protams, nevar pieļaut, lai saturs skatītāju traumētu. Akcents jāliek uz cietušo pusi, nevis iespējamo noziedznieku, lai parādītu nozieguma ļaunumu, jārāda sekas un cietušā sāpes. Citiem vārdiem sākot, skatītājam nav jābauda kriminālziņas, bet jāpārdzīvo līdzi cietušā nelaimei, lai sižets kļūtu par vielu pārdomām.

Skatītājs nav skolnieks

Žurnālisti, kas strādā ar kriminālām tēmām, it kā to visu saprot. Bet tomēr dod priekšroku stāstiem, kuros ir konflikts un sasprindzinājums, koncentrējoties uz pikantām detaļām. Par galveno kritēriju kļūst − „ja tas asiņo, tad tas būs pirmajā vietā” (if it bleeds, it leads). [7]

Medijos ir jūtama vēlme audzināt savu auditoriju, izmantojot iespēju no ekrāna runāt ar savu skatītāju. Žurnālisti reizēm akcentē sava viedokļa pareizību. Viņi kļūst līdzīgi skolotājiem, kas mēģina iemācīt skolēnus dzīvot pareizi, tomēr žurnālistu uzdevums ir stimulēt skatītāju domāt līdzi un pašam izdarīt secinājumus.


[1] Jewkes, Y. (2004). Media and crime. London, Thousand Oaks, New Delhi: Sage Publication. P. 223.

[2] Брайант, Дж, Томпсон, С. (2004). Основы воздейстивя СМИ. Москва, Санкт-Петербург, Киев: Издательский дом «Вильямс». С. 238–239.

[3] Boltanski, L. (1999). Distant suffering. Morality, media and politics. Cambridge: Cambridge University Press. P.106.

[4] Crawford, A. (ed.) (2002). Crime and insecurity: the governance and safety in Europe. Cullopton (Devon): Willan Publ. P. 58.

[5] Code of ethics. (2010). Society of Professional journalists. www.spj.org/ethicscode.asp.

[6] Plaisance, P.L. (2009). Media ethics. Key principles for responsible practice. Thousands Oaks: SAGE Publ. P.29.

[7] Yanich, D. (2005). Kids, crime, and local television news. London, Thousand Oaks, New Delhi: Sage Publication. P. 104.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI PODKĀSTI

Igaunijas mediju ombuds: esmu kā buferis

Ir ļoti svarīgi, ka sabiedriskajos medijos ir mediju ombuds, jo sabiedrība izdara lielu spiedienu uz sab ...

Praktiskās ētikas centra diskusija: tikumība mūsdienās

Tikumiskais un vērtību kritērijs bieži vien izpaliek sabiedrības un mediju dienaskārtībā, prevalē princi ...

Vai pagaidīsim līdz tiesas spriedumam?

Par tiesību un morāles attiecībām, tā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes ...

Praktiskās ētikas centra diskusijā secina- žurnālistikā par maz ideālisma

„Žurnālists: provokators vai neitrāls atspoguļotājs” - sarunu par šādu tēmu nesen rīkoja Latvijas Univer ...

Zolitūdes traģēdija un izlīgums

Zolitūdes traģēdijas gadījumā jēdziens „izlīgums” ir pamatots, taču jāizpilda pamatnosacījumi, lai sabie ...

Vai rakstāt interneta komentārus?

Nereti interneta portāli kļūst par vietnēm, kur var izpausties un savstarpēji strīdēties visplašākais mediju pat ...