Igaunijas mediju ombuds: esmu kā buferis

2015.12.22 10:38

Gunta Kūla

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 3.kursa studente

Ir ļoti svarīgi, ka sabiedriskajos medijos ir mediju ombuds, jo sabiedrība izdara lielu spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem. „Ombudam jābūt kā buferim, kas samazina šo spriedzi, jo nodokļu maksātājiem ir lielas gaidas attiecībā uz to, ko viņi sagaida no sabiedriskajiem medijiem,” tā savu darbu raksturo Igaunijas Sabiedriskās raidorganizācijas mediju ētikas ombuds, Ziņu ombuda organizācijas prezidents Tarmu Tammerks.

Galvenās sūdzības ir par politisko objektivitāti ziņās, aktualitāšu raidījumos, tāpēc ombudam ir jāpārzina viss notiekošais. „Tas noteikti ir sapņu darbs,” smaidot saka T.Tammerks, kurš pirms ombuda darba 20 gadus bijis žurnālists un redaktors.

Tiesībsarga 2015. gada konferences ietvaros viņš stāstīja par mediju pašregulācijas sistēmu, kāda ir tipiska daudzās pasaules valstīs. „Latvijā tādas diemžēl vēl nav, bet ceru, ka būs,” stāsta T. Tammerks. Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam paredz Mediju ombuda izveidi arī Latvijā un, kā labs ticis minēts Igaunijas piemērs.

Ierakstīts likumā

Igaunijā Sabiedriskās raidorganizācijas (radio un televīzija) mediju ētikas ombuda institūcija ir ierakstīta likumā. Kad tika izveidots mediju ombuds, „mediji ļoti satraucās, kāpēc nepieciešams vēl viens kritiķis, jo mūs kritizē visi - sabiedrība, politiķi, kādēļ vajadzīgs vēl viens,” stāsta T. Tammerks. Šobrīd situācija kļuvusi mierīgāka.

Ombudu varētu dēvēt par mediatoru starp ikvienu mediju, organizāciju un sabiedrību. Lēmumiem ir rekomendējošs statuss. „Šobrīd Igaunijā ombuda padomi sauc par preses padomi, bet mēs to vēlamies pārdēvēt par masu plašsaziņas līdzekļu padomi, lai cilvēki arī attiecībā uz citiem plašsaziņas līdzekļiem varētu vērsties pie mums.”

T. Tammerks min, ka šī sistēma sastāv no diviem līmeņiem. Pirmais - kad persona nav apmierināta ar televīzijā vai radio redzēto vai dzirdēto, vispirms vēršas pie ombuda, savukārt otrais līmenis - ja nav apmierināti ar ombuda lēmumu, tad vēršas preses padomē. Igaunijas ombuds uzsver, ka ir svarīgi saprast, ka šis ombuds, kas ir apraides uzņēmums, nav saistīts ar visas valsts tiesībsargu. Ombuda galvenie pienākumi saistās ar sūdzību izskatīšanu, ombuds rīkojas arī pēc savas iniciatīvas-pārraugot, savā veidā kontrolējot, sabiedriskos medijus. Ombuds atgādina, ka ir svarīgi saprast, ka mediju ombuds būtībā ir viena cilvēka birojs, kuram var būt tehniskie palīgi, piemēram, sekretāri, uzsverot to, ka tā nav padome, tas ir viens cilvēks.

Savs radio raidījums

Ombudam ir radio raidījums, ko pārraida reizi mēnesī, kurā viņš stāsta par mēnesī padarīto, par būtiskākajām sūdzībām. Tiek aicināti arī žurnālisti, kuri stāsta par lēmumu pieņemšanu. Šādā veidā sabiedrība tiek informēta, tiek uzlabota mediju lietotprasme un cilvēki vairāk uzzina par žurnālistikas „virtuvi”. „Protams, ombudam ir jābūt pilnīgi neatkarīgam, tas ir skaidrs,” atgādina T. Tammerks.

Omdubu no darba var atbrīvot pāraugošā institūcija, viņš nav atkarīgs no mediju vadītājiem, līdz ar to - kritiskās piezīmes neietekmē ombuda darbu.

Aizvien biežāk pienākot sūdzības vai lūgumi izdzēst datus par cilvēku no tiešsaistē pieejamajiem datiem. „Mēs esam izveidojuši komisiju, kuras sastāvā ir ombuda juridiskais pārstāvis un ziņu dienesta redaktors, un tad mēs izskatām, vai no konkrētas ziņas ir nepieciešams izņemt vārdu, uzvārdu,” stāsta Igaunijas ombuds. Bieži vien cilvēki sūdzas par valsts valodas izmantojumu sabiedriskajos medijos, ka tiek izmantots slengs vai nepareizi atveidoti svešvārdi vai īpašvārdi. Šādos gadījumos Igaunijas ombuds vēršas pie sava valodas padomnieka.

Mēnesī 40 sūdzības

„Ombuds un preses padome palīdz ievērot cilvēktiesības,” saka Igaunijas ombuds, „jo cilvēki tiek uzklausīti un izjūt, ka tiek respektēti, viņu sūdzības tiek izskatītas ātri.” T. Tammerks: „Es pats sev esmu uzlicis nosacījumu, ka jebkuru sūdzību jāizskata desmit dienu laikā. Protams, ja tā ir mazāka, to var izdarīt arī dažu stundu vai dienas laikā, lai nākamajās ziņās informācija tiktu labota.”

Igaunijas ombuds stāsta, ka mēnesī tiek izskatītas aptuveni 40 sūdzības, bet piecas vai sešas no tām esot lielāka apjoma. T. Tammerks uzskata, ka mediju ombuds mazina politisko spiedienu, jo šis pašregulatīvais instruments palielina sabiedrības uzticību, uzlabo mediju lietotprasmi, kā arī palielina mediju pārskatāmību un atvērtību.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI PODKĀSTI

Igaunijas mediju ombuds: esmu kā buferis

Ir ļoti svarīgi, ka sabiedriskajos medijos ir mediju ombuds, jo sabiedrība izdara lielu spiedienu uz sab ...

Praktiskās ētikas centra diskusija: tikumība mūsdienās

Tikumiskais un vērtību kritērijs bieži vien izpaliek sabiedrības un mediju dienaskārtībā, prevalē princi ...

Vai pagaidīsim līdz tiesas spriedumam?

Par tiesību un morāles attiecībām, tā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes ...

Praktiskās ētikas centra diskusijā secina- žurnālistikā par maz ideālisma

„Žurnālists: provokators vai neitrāls atspoguļotājs” - sarunu par šādu tēmu nesen rīkoja Latvijas Univer ...

Zolitūdes traģēdija un izlīgums

Zolitūdes traģēdijas gadījumā jēdziens „izlīgums” ir pamatots, taču jāizpilda pamatnosacījumi, lai sabie ...

Vai rakstāt interneta komentārus?

Nereti interneta portāli kļūst par vietnēm, kur var izpausties un savstarpēji strīdēties visplašākais mediju pat ...