Intelektuālās apokalipses spridzeklis

2011.04.18 16:24 autors Inta Brikše Autors

Inta Brikše

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas profesore


Autora pēdējie raksti

LNT Viestura Dūles un viņa komandas veidotā  „Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt” noteikti bijis viens no tiem raidījumiem, par kuru visiem, kas tam kaut aci uzmetuši,  ir viedokļi. Turklāt krasi, sākot no sajūsmas līdz asai kritikai.

Skatītāji par raidījumu

Interesantākos vērtējumus var iegūt blogos un tviterī,  kur viedokļu un vērtējumu ir daudz vairāk nekā profesionālajos medijos. Cilvēki atzīstas, ka  raidījums „Vienkārši sāk tracināt. Pat īsti nemāku formulēt, kas tieši tracina,”[i] un piekrīt raidījumā nosauktajām skolu problēmām, jo paši skolā jutušies līdzīgi. [ii]

Blogeris Kristaps Skutelis (@krizdabz ) 6. martā ietvītoja jautājumu „ Kā vērtējat Viestura Dūles veidoto raidījumu Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt?” un saņēma ne tikai atbildes, sākot no „ļoti labi” līdz „nebūt!Galīgi nepatīk”, bet arī viedokļus:

„man kaut kā liekas ļoti depresīvs, tāpēc izvēlos labāk neskatīties”;

„viedokļu dažādība ir ok, bet tracina tādas frāzes - vai tevi interesē tikai nauda? Un to jautā 17g vecam džekam”;

 „neredzu jēgu šiem raidījumiem, jo tie, kam būtu jāņem tie vērā, to nedara”; „virspusēji, stereotipiski, subjekīvi, par vēlu, gaušanās par problēmām, nekādu risinājumu; nekāda intelekta, nekādas apokalipses”  u.c.  

Vairāki raidījumā izteiktie viedokļi cilvēkus  bija emocionāli aizskāruši:

„nokaitināja, ka skuķene pateica, ka viņa gribot tādus skolotājus, kuram var pieiet un pateikt apmēram tā: “Eu, paklau, man nepatīk kā Tu pasniedz šo priekšmetu! Varbūt vari izdomāt ko savādāku.” Tā jau manā skatījumā ir necieņa un pat visatļautība. Disciplīnai arī tomēr jābūt.”[iii]

Un kaut arī dusmas par kādiem viedokļiem „vārījās kaut kur starp rīkli un pakrūti,” tomēr citi tiek aicināti skatīties arī nākamo raidījumu.[iv] Raidījums pat tiek raksturots kā „tāds labs ģimenes apvienotājs, jo tad mēs savācamies un visu raidījumu oponējam tajā valdošajam viedoklim, jo mūsējais parasti ir diametrāli pretējs. Bet vispār tas raidījums izraisa dusmiņu un vēlmi pakašķēties.”[v]

Raidījums noteikti ir rosinājis cilvēkus domāt līdzi un aktīvi reaģēt uz sarunām studijā.

Pārvarēts arī mulsums, sastopoties ar Viesturu Dūli nopietnā sarunā, un akceptēts, ka viņa darbības lauks nav tikai izklaidēšana. Starp citu izteiktais izbrīns, ka viņa atgriešanās  TV ekrānā ir tik tālu no Mēmā šova producētajiem raidījumiem atkal apliecina, ka cilvēki ir orientēti uz to, kas ir jau viņu galvās, nevis to, kas notiek un ko viņi redz.

Skatītājiem ir bijuši interesanti dažādie viedokļi, kaut arī tie ne vienmēr ir patikuši. Un tas apgāž izplatīto priekšstatu, ka medijiem jārunā līdzi cilvēku uzskatiem, citādāk nav cerību, ka auditorijai  tie patiks. Cilvēki savos interneta blogos un komentāros parāda, ka ir daudz gudrāki nekā medijiem bieži tīk viņus iztēloties. Un tas, ka viņiem nav pieņemami kādi viedokļi, tomēr nav bijis iemesls izslēgt televizoru. 

Iemesli izslēgt televizoru

Taču ne mazums arī bijis tādu skatītāju, kas televizoru izslēguši. Turklāt daudzi atzīst, ka tēmas ir nozīmīgas. Iemesli, kāpēc raidījums, kā daudzi izteikušies, „tracinājis”, ir dažādi. Taču tos var apvienot un secināt, ka pamata problēmas bijušas raidījuma formāta neskaidrībā.

Pirmā pretruna.

Raidījums, no vienas puses, bija pragmatisks – radīt “smadzeņu vētras efektu”, kad pēc viedokļu izteikšanas tiek apkopoti secinājumi, lai piedāvātu konkrētus risinājumus. Taču kopsavilkumi, kuros bija fiksētas  problēmas un nosauktie ierosinājumi izskatījās kā plakāti. Un skatītāji šajā brīdī vairs nejutās kā sarunas līdzdalībnieki.

No otras puses, raidījums, iesākot to ar Menueta slaveno Dziesma, ar ko tu sācies (I.Kalniņš, Viks) un paša Viestura Dūles teatrālo spriedzi un pārspīlēto mērķējumu tikt pie problēmu formulējumiem, veidojās neracionāli dramatisks. Un te ir viena no raidījumā iekodētajām pretrunām – aicināt runāt cilvēkus, kas praksē ir iestājušies pret to, kas viņiem nepatīk izglītības sistēmā un meklējuši arī savus risinājumus, bet šim dialogam izveidot tiešām apokaliptisku fonu.

Otrā pretruna.

Raidījums pretendē uz atklātu un arī visai privātu sarunu (norādes, ka dalībnieki vienojušies uzrunāt cits citu ar „Tu”, dalībnieku stāsti par personisko pieredzi), bet pats Viesturs Dūle darbojās kā drāmas režisors. Interesanti bija vērot, kā viņš izkrita no „Tu” lomas sarunā ar Jāni, kura viedoklis ļoti atšķīrās no pārējo uzskatiem. Viesturs Dūle no viņam redzami nepieņemamajiem spriedumiem distancējās, pārejot uz „Jūs”. Šajā brīdī gan man radās šaubas, vai raidījums tomēr ir bijis gana brīvdomīgs, tas ir – vai tajā proporcionāli atspoguļojušies uzskati, kas kopumā atbalsta pašreizējo izglītības sistēmu un alternatīvas pieejas. Vai arī – Viesturs Dūle režisē diskusiju atbilstoši savai koncepcijai par radošumu un intelektuālo attīstību.

Uzticēšanos raidījumam noteikti būtu veicinājusi tiešraide, turklāt ar iespējām iesūtīt jautājumus. Montāža, kuras principi arī bija orientēti uz spriedzi un dramatismu, mazināja ticamību, jo raidījums ik pa brīdim pārvērtās par izrādi, kas skatītājiem tika rādīta. Šī piezīme nav attiecināma uz nofilmētajiem sižetiem, kas labi paplašināja skatu uz apspriežamajiem jautājumiem un arī rādīja  to, cik dažādi var veidoties jauno cilvēku dzīves ceļi.

Montāžas principi iedragāja raidījuma racionālo pamata ideju – sarunāties par to, kur esam vai kādi esam, un spriest, ko darīt, lai pēc tam darītu. Ja pat arī raidījuma mazais budžets (tas atrodams http://intelektam.lv/?page_id=112) nedeva iespējas tiešraidei, tad, iespējams, efektīvāks būtu raidījums, kurā saglabātos lielāks diskusijas situāciju autentiskums.

Daudzi raidījumā saskata līdzību ar Latvija, mēs Tevi dzirdam, kam daļēji varu piekrist – pēc patosa tie tiešām tuvi. Bet raidījumam ir arī  savi sasniegumi, kas būtu pamanāmi un veicināmi.

Ko paņemt no apokalipses?

Uzteicami, ka studijā bija tik daudz ikdienas Latvijas cilvēku (līdz šim tādi veiksmīgi TV studijā nokļuvuši, piemēram, Gundara Rēdera Atklātajā ceturtdienā LTV1). Tas veidoja labu līdzsvaru ar tiem ļaudīm, kam runāt publiski mediju studijā ir tāpat kā savā virtuvē. Bet pēdējie nebūt nebija lieki, jo viņi bija atnākuši ar saviem “neglīto pīlēnu” stāstiem, kas varēja iedvest drosmi gan vecākiem, gan skolas gaitās neveiksmīgākiem jauniešiem. Labs panākums ir arī bērnu un jauniešu uzaicināšana studijā, jo “pieaugušo” raidījumos, kas veltīti viņiem,  parasti viņus pašus pie vārda neviens nelaiž.

Raidījums ir daļa no “Latvijas intelektuālās attīstības” projekta.[vi]  Tajā vēl šovasar iecerēts pilotcentrs, kurā „apmācības notiktu pēc jaunākajiem pedagoģijas un zinātnes atklājumiem”.

Raidījums ir parādījis, ka ir bijis labs spridzeklis – gan ideju ģenerēšanai, gan arī diskusiju veicināšanai. Tāpēc nevaru piekrist, piemēram, @dakslee, ka „ļoti interesanti paskatīties, bet neredzu jēgu šiem raidījumiem, jo tiem, kam būtu jāņem tie vērā – to nedara!” Ir laba zīme – bija interesanti un “tracinoši” skatīties raidījumu, un vēl pēc tam veltīt laiku, lai to komentētu blogos.

 


[i] Sk. 2011. 16. apr.: http://www.atceries.lv/l.php/diskusijos.forum_zinutes/46033?sev=last

[ii] AK. intelektuālā apokalipse. būt vai nebūt? Sk. 2011. 16. apr.:  http://klab.lv/users/texti/

[iii] Sk. 2011. 16.04.:  http://www.atceries.lv/l.php/diskusijos.forum_zinutes/46033?sev=last

[iv]   Neilande, E. (2011. 14. febr.). Perfektie pa labi, nesekmīgie pa kreisi! Sk. 2011. 16. apr.: http://www.sieviesuklubs.lv/psihologija/darbs-un-nauda/perfektie-pa-labi-nesekmigie-pa-kreisi/;  Neilande, E. (2011. 13. febr.). Perfektie pa labi, nesekmīgie pa kreisi! Sk. 2011. 16. apr.: http://www.mammamuntetiem.lv/emuars/16950/perfektie-pa-labi-nesekmigie-pa-kreisi

[v] Guna. Lost and found. Sk. 2011. 16.04.: http://gunchik.blogspot.com/2011/03/lost-and-found.html

[vi] Sk. vairāk - http://intelektam.lv/?p=138


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI AUTORA IERAKSTI

Intelektuālās apokalipses spridzeklis

LNT Viestura Dūles un viņa komandas veidotā  „Intelektuālā apokalipse. Būt vai nebūt” noteikti biji ...

NEPLP un neaktīvā sabiedrība

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā turpina tapt NEPLP Sabiedriskā konsu ...

Tepat vien ir "Dienas" meklētie labie studenti

Pagājušajā nedēļā izdevniecības “Dienas Mediji” galvenais redaktors Guntis Bojārs nāca klajā ar komentār ...

Kā tapa mansmedijs.lv

Komunikācijas studiju nodaļas portāls w ... (13)