Intervējot amerikāņu sapni

Foto - Flickr

2013.04.08 13:09

Lauris Baturs

sociālo zinātņu bakalaurs komunikācijas zinātnē

Amerikāņu kino režisora Deivida Linča (David Lynch) Interview Project (Interviju projekts) ir īsu un dokumentālu 121 stāstu sērija, kas pieskaras cilvēcībai, atainojot cilvēku dažādās izpratnes par amerikāņu sapni. Dažiem tas ir izsapņots, dažiem – vēl tikai top.

Deivids Linčs ir atpazīstams ar tādām klasiskām mistērijas kinolentēm kā Blue Velvet (Zilais samts) un Mulholland Drive (Malholanda ceļš), kā arī ar seriālu Twin Peaks (Tvinpīka). Neskatoties uz režisora nekomerciālo pieeju viņa filmu tapšanā, atainojot sirreālisma un abstrakcionisma elementus, Linčs kļuva par vienu no slavenākajiem piemēriem, kā nekomerciāls kino spēj kļūt atpazīstams visā pasaulē. 

Lai gan agrāk režisors aktīvi pielietoja kinoteātru lielos un televizoru zilos ekrānus viņa darbu atspoguļošanai, tomēr pēdējos gados Linčam ir novērojama krasa pāriešana uz tādu mediju formātu kā internets, kur Interview Project ir viens no tā saldākajiem augļiem. Pāriešana no absurda mākslinieciskā kino uz dokumentālajām filmām ir tikai viens no piemēriem režisora darbu neparedzamībai.

Katram savs ceļš ejams

Interview Project aizsākās 2009. gada 1. jūnijā un noslēdzās 2010. gada 27. maijā. Sākoties un noslēdzoties Kalifornijā, aptuveni gadu ilgais projekts atspoguļoja ceļojumu cauri visiem Amerikas Savienoto Valstu (ASV) štatiem turp un atpakaļ. Aplūkojot ceļojuma maršrutu, var redzēt, ka ceļojums ataino noslēgtu loku, kur visa brauciena laikā tika īsi nointervēts 121 cilvēks – neplānoti.

Atšķirībā no tipiskajām intervijām, kurās parasti tiek intervēti sabiedrībā atpazīstami cilvēki un slavenības, Interview Project pieskaras citiem sabiedrības slaņiem. Intervētie cilvēki nav ne populāri, ne arī sabiedrībā ievērojami, tomēr projekts atklāj, ka arī viņiem ir savi personīgie stāsti, ar kuriem asociēties spēj pat tās pašas slavenības. 

Nointervētie amerikāņi dalās pilnīgi visā, kas viņiem uz doto brīdi ir sakāms. Kāda vienojoša un konkrēta temata šeit nav. Sākot ar kulturālajām atšķirībām noteiktajā štatā un beidzot ar personiskākām lietām – cilvēki dalās savos iespaidos dažādajās izpratnēs par amerikāņu sapni, tādā veidā norādot, ka lai gan cilvēku ir daudz, un katrs ir ar savu individualitāti, personību un dīvainībām, tomēr katra dzīves ceļš kādā brīdī noteikti saskaras ar citu, veidojot krustceles.

Ar kopīgu dzīves mērķi 

Ceļojuma laikā filmēšanai tika atvēlētas 70 dienas. 20,000 jūdžu garais brauciens atspoguļo ne tikai nointervēto cilvēku daudzumu un viņu interesantos stāstus, bet arī to, ka cilvēki mums ir visapkārt, neskatoties uz vietu un laiku, kurā mēs tajā brīdī atrastos.

Režisors ir norādījis, ka galvenā Interview Project ideja ir tāda, lai rosinātu skatītājā vēlmi satikt šos nointervētos cilvēkus. Viņš uzskata, ka no cilvēkiem nav iespējams aizbēgt – tie vienmēr būs mums līdzās, tāpēc ir svarīgi viņos ieklausīties, neskatoties uz viņu dažādo dabu un atšķirībām.

Īsie dokumentālie fragmenti mums parāda, ka katrs no šiem sastaptajiem cilvēkiem ir ar savām problēmām un saviem plāniem to risināšanā. Kāds uzskata, ka viņu amerikāņu sapnis jau sen kā ir izsapņots, tāpēc problēmas risināšana ir samierināšanās, bet kāds, savukārt, domā, ka viss vēl tikai priekšā, tāpēc neatliek nekas cits, kā šo sapni pārvērst par īstenību.

Lai gan nointervēto cilvēku dzīves ir dažādas, tomēr visos fragmentos var novērot to, ar ko spēj sevi asociēt jebkurš skatītājs – katrs no šiem cilvēkiem ir ar savām ambīcijām, savu izpratni par ideālu sapni, kas ir katra dzīves ceļa kopējais mērķis, kur griba un vēlme ir šo sapņu galvenais dzinulis.

Amerikāņu sapnis ne Amerikā

Noslēdzoties ceļojumam pa Ziemeļameriku, pats projekts ar to nebija galā – tas sāka pāriet arī uz citām valstīm, kur pirmā no tām bijusi Vācija. Aizsākoties 2011. gadā, projekts vadījās pēc līdzīgas struktūras kā ASV, ielūkojoties 50 dažādu cilvēku dzīvesstāstos. 

Linčs ir pazīstams ar saviem minimālajiem komentāriem, kuri ir saistīti ar viņa daiļradi, kur Interview Project nav izņēmums. Nav zināms, vai Vācija ir pēdējā valsts, kurai režisors vēlas pieskarties no cilvēciskā viedokļa, tomēr skaidrs ir tas, ka amerikāņu sapnis nav aktuāls tikai pašā Amerikā, bet arī citos pasaules nostūros.

Ņemot vērā, ka projekta gaitā intervētie cilvēki dažreiz pieskaras pat tādām tēmām, kuras viņi nestāsta saviem tuviniekiem, tad aplūkotās intervijas kalpo kā par sabiedrības kliedzienu pēc palīdzības, jo visi mēs vēlamies tikt saprasti un uzklausīti, kā arī mums visiem ir kas sakāms, neskatoties uz to, ka mūsu mērķis ir viens, bet sapņi – atšķirīgi.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Kino"

Viktors Freibergs par latviešu kino: galvenais, lai nav jākaunās

“Nav svarīgi, vai filma ir sāpīga, izklaidējoša vai tā ir komēdija, melodramatiska filma, šausmu filma, ...

Biogrāfiskas drāmas Holivudas mērcē

Līdz ar tehnoloģisko iespēju un sižeta līnijas nospraušanu priekšplānā, kino industrija skatītājiem pied ...

Bīstamās esejas

Aplis ir tikai ģeometriska figūra, bet, ja piezīmē pāris matus, stilizētas ausis, aplī ieliek divus punk ...

Ceļošana nelaikā jeb sarežģīts gadījums kino vēsturē

Mazbudžeta zinātniskā fikcija Primer (2004.g.) ir režisora Šeina Karuta (Shane Carruth) gudra un piezemē ...

Intervējot amerikāņu sapni