Intravertie bērnības miliči

Publicitātes foto

2013.06.06 15:32

Ksenija Koļesņikova

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Viņi uznāk uz skatuves. Acu priekšā – klausītāju pilna zāle. Kaņepes Kultūras centra zāle. Fontaine Palace zāle. Bāra Chomsky zāle. Bāra Ziema zāle. Ar publiku viņi komunicēt īsti neprot – vokālists visu laiku aplūko savas kurpes, pārējie labākajā gadījumā pie sevis pasmaida, varbūt vienīgi basģitāriste Aiga Upiniece paskatās uz publiku ar savu mīļo smaidu sejā.

Juris Simanovičs, kurš parasti slēpjas aiz mikrofona un brillēm, nomurmina nākamās dziesmas nosaukumu un nedaudz pakustina ģitāras stīgas, publika apklust un pirmās sāk skanēt bungas. Pie bungām sēž tievs, briļļains jaunietis, kāds zālē noteikti atpazīs viņu kā „to čali no raidījuma Precamies?”. Skatoties kā Aigars Valdmanis spēlē, šķiet, ka sitamie instrumenti ir viņa paša ķermeņa turpinājums. Blakus viņam Filips Derums spaida sintezatora klaviatūru, agrāk viņu ne vienmēr varēja sadzirdēt koncertos, bet šogad sintezators skan skaļi, lai klausītāji novērtētu šī instrumenta lomu Bērnības milicijas mūzikā. Viņiem šopavasar iznācis trešais albums, kuru mūzikas kritiķis Uldis Rudaks nosaucis par grupas augstāko sasniegumu, viņu dziesmas varot dzirdēt gan ASV, gan Krievijā.

Vienpadsmit gadi

Bērnības milicijas stāsts sākas 2002. gadā. Vai pat nedaudz agrāk. „Es mācījos vidusskolā... Daudz fanoju par mūziku, kaut kā sāku nokļūt apritē. Iekļuvis tur, sāku spēlēt ģitāru visādās grupās,” stāsta Juris Simanovičs, grupas dibinātājs, tekstu autors un ģitārists, „mums nebija nekādi baigie nākotnes plāni.”

Ikdienā Juri var atpazīt pēc viņa garā auguma, bet, ieraugot viņu uz ielas, garāmgājējs viņā neredzēs rokzvaigzni vai ko tamlīdzīgu, drīzāk iedomāsies par humanitāro zinātņu studentiem. Ārpus mūzikas Juris nepilnus divus gadus studēja Latvijas Kultūras akadēmijā dramaturģijas bakalaura kursā. Kopā ar viņa jauneklīgo seju tas var radīt maldinošu iespaidu, ka viņam ir kādi 20 gadi. Tikai tumšie dažu dienu rugāji un matu līnija, kas manāmi atkāpusies no pieres, nodod viņa īsto vecumu – 27 gadi. Arī ārpus skatuves viņš runā klusi, vairāk tikai smaida. Juris stāsta, ka sākotnējais grupas sastāvs stipri atšķīries no esošā – Filipa un Aigara vietā bijušas divas meitenes. Indra pie akordeona un Liene pie bungām.

Runājot par muzikālajām ietekmēm, kas bijušas tobrīd un saglabājušās līdz šīm, viņš piemin latviešu 90.gadu pagrīdes mūziku, kā arī grupu Microphones un japāņu grupu Maher Shalal Hash Baz. Aukcion joprojām patīk. „Kad mums bija saksofons, kaut kādā mēra tas, kā Aukcion izmanto pūšamus instrumentus mūs ietekmēja,” atzīst Juris.

Divus gadus pēc grupas dibināšanas iznāca viņu pirmais albums – Mūzika dejām. Ieraksts tapa Āgenskalna ūdenstornī, kas latviešu pagrīdes mūzikas mīļotājiem ir pazīstams kā izdevniecība un studija Tornis.

„Ar pirmo albumu palīdzēja Jānis Daugavietis. Mūsu otrais koncerts, kas vispār notika, bija Nabas raidījumā Bitīt’ matos. Un tad Daugavietis uzreiz piedāvāja ierakstīt albumu,” stāsta Juris. „Reakcijas uz pirmo albumu bija ļoti dažādas. Mēs tikko nesen lasījām Mūzikas Sauli, kur visādi kritiķi bija salikuši savas recenzijas un tur bija pārsvarā briesmīgās (recenzijas). Vienīgais, kurš ielika piecas zvaigznes, bija Toms Grēviņš, bet pārējie izteicās, ka ir diezgan drausmīgi (smejas) un visbriesmīgākā esot balss. Ģitāra vēl tā, bet balss esot šausmīga.”

Pēc pirmā albuma izdošanas Bērnības milicija diezgan ātri ierakstīja arī otro albumu Latvijas Radio, ar kuru viņiem palīdzēja Mārcis Bērziņš. Albums tika izdots 2008. gadā. Par to laiku Juris stāsta īsi, it kā nelabprāt. Tieši tajā laikā no grupas aizgāja divas dalībnieces – emigrēja uz ārzemēm. Kādu brīdi Bērnības milicijā palika tikai Juris un Aiga.

Intraverto pienākumi

„Tad viena dienā es satiku Aigaru un piedāvāju viņam spēlēt ar mums,” tā Simanovičs paskaidro jauna dalībnieka parādīšanos grupā. Aigars Valdmanis ir aktīvs ne tikai Bērnības milicijā, bet arī citos projektos, viens no kuriem ir eksperimentāla apvienība Parára, kurai, tāpat kā milicijai, šogad iznācis albums. Ar Simanoviču un Upinieci viņš sācis spēlēt 2010. gadā. Nemuzikālās pasaules cilvēki viņu varētu pazīt kā „Ogres skaistāko puisi” (pēc tvnet.lv versijas), airBaltic stjuartu vai kā vienu no raidījuma Precamies! dalībniekiem, kurš beigās „tika pie sievas”. Aigars ne tikai spēlē bungas, bet arī palīdz grupai attīstīties, iekļūt jaunākajās vietās. Ar to pašu nodarbojas Aiga Upiniece, kura ir atbildīga ne tikai par basa partijām dziesmās, bet arī par visiem grupas sociālu tīklu profiliem un koncertu organizēšanu. „Varētu teikt, ka Juris ir grupas līderis, bet īstenībā Aiga arī ir līdera pozīcijā,” saka Filips Derums.

Trīs briļļainu puišu fonā Aiga izskatās nedaudz sveša – simpātiska brunete, ar mīļu smaidu, kura regulāri sociālajos tīklos izsaka līdzjūtību grūtībās nonākušiem cilvēkiem un dzīvniekiem. Bet tas nemaina to, ka bez viņas nenotiktu liela daļa pasākumu, kuros piedalījusies Bērnības milicija. Pēc Filipa vārdiem, arī radošajā procesā viņa ir viens no grupas līderiem. No visiem pašreizējiem grupas dalībniekiem tikai viņai un Aigaram ir muzikālā izglītība.

„Ja es nebūtu rakstījis mājās mūziku, tad cilvēki neredzētu, ko es varu iespēlēt un neaicinātu mani spēlēt grupās,” stāsta Filips Derums. Viņš pievienojies grupai pavisam nesen – 2011. gadā, pateicoties savam solo projektam Martas asinis. Filips ir neliela auguma jaunietis, gaišiem matiem, kalsns un kluss. Pirms tam viņš spēlējis citā „torņa” grupā – Mazie smirdīgie kociņi, bet Martas asinīm šajā pavasarī iznācis jau ceturtais albums. Atbildot uz jautājumu par viņa iemesliem turpināt spēlēt ar „miličiem”, viņš saka: „Cilvēki ir labi. Visi ir tādi salīdzinoši intraverti cilvēki, kas bieži negadās grupās, vienmēr ir kāds tur, kas visiem bojā garastāvokli... (smejas) Nu, nē, bet kaut kā tā ir, jā. Mums ir tāda diezgan mierīga atmosfēra, kas ir labi.”

Trešais albums un koris

Šādā sastāvā Bērnības milicija nonāca līdz trešā albuma ierakstīšanai. Ieraksts tika veikts neatkarīgi, par pašas grupas līdzekļiem. Ieraksta procesu, kas norisinājās Valmierā, iemūžināja fotogrāfs Staņislavs Oļehno, kas nodrošināja grupai daudz jaunu publicitātes foto. Runājot par pašu ierakstu, šoreiz to īpašu atmosfēru dziesmās radīja nevis torņa betona sienas, bet magnētiskās lentes, pavēstīja Aigars pirms albuma prezentācijas. Svarīgi piebilst, ka šajā ierakstā piedalījās viena no bijušajām grupas dalībniecēm – Indra, kura dziesmā Pussabrukšanas periods iespēlēja akordeonu. Albuma nosaukumu un dizainu iedvesmoja krievu dzejnieka Vladimira Majakovska daiļrade.

Albumā apvienotas gan jaunas dziesmas, gan jau sen dzirdētas. Viens no spilgtākajiem motīviem, kas slēpjas aiz nosaukuma Dzeriet Van Hutena Kakao!, ir narkotiku motīvs. „Tas ir balstīts uz personīgo pieredzi. Es ceru ka tas neizklausās kā kaut kāda reklāma. Tā tas noteikti nav domāts,” izvairīgi šo motīvu komentē Juris, ar cerību, ka tomēr narkotiku tēmu var uztvert arī citādi. Vēl svarīgi ir tas, ka visas Simanoviča sarakstītās dziesmas ir tikai latviski. No tā rodas jautājums – vai viņš kādreiz ir apsvēris ideju uzrakstīt dziesmu kāda citā valodā? „Es atceros, kā vienu reizi biju izdomājis vienu dziesmu krieviski, bet nekad neparādīšu to nevienam,” smejas Juris.

Bet kamēr „pēc tālo austrumu kaifa raud bērni māšu vēderos”, grupa turpina spēlēt Rīgā un citās Latvijas pilsētās, pulcējot ap sevi gan jaunus, gan vecus fanus. Drūmās dziesmas pievelk dažādus cilvēkus – mūziķus, studentus, skolnieces, māksliniekus, rakstniekus. Juris īsti nevēlas atzīt savas grupas popularitāti, bet ir grūti ignorēt faktu, ka tie daži simti cilvēku, kuri atnāca uz trešā albuma prezentāciju, no galvas zināja labu daļu veco dziesmu un draudzīgā korī dziedāja līdzi. Klausoties ierakstus no albuma prezentācijas koncerta, ikviens sapratīs, ka savu ietekmi grupa apliecina nevis ar to, cik bieži par viņiem runā medijos, bet gan caur šiem dziedošajiem cilvēkiem, kuri viņu dziesmas noteikti klausījušies neskaitāmas reizes.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Dzīvesstils"

Vai legālā mūzikas straumēšana izdevīga latviešu māksliniekiem?

Legālās mūzikas straumēšanas vietnes ir izdevīgas, lai bez maksas klausītos iemīļoto mākslinieku skaņdar ...

Festivāls Bildes - atspēriena punkts jaunajām grupām. Vēl var pieteikties

Mūzikas un mākslas festivāls Bildes šogad svinēs 29. gadadienu. Festivāla ietvaros notiks septi ...

Joku dienā - Par Brežņevu, kūlu un kaķīti

Joku dienā - 1.aprīlī - lūdzām, lai savu iecienītāko anekdoti vai kādu jokainu atgadījumu izstāsta sabie ...

Ko lasa Elita Patmalniece, Vilis Daudziņš, Juris Kaukulis, Jānis Aišpurs?

Turpinām iepazīstināt ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildēm par viņu lasīšanas paradumiem un mīļākajā ...

Ko lasa Kārlis Lācis, Ģirts Ķesteris, Ralfs Eilands un "latiņa" Jorans?

Grāmatu lasīšana šopavasar ir modē. Uz to mudina gan akcija Lielā lasīšana, gan tuvā jaunās Latvijas Nac ...

Viņu skatuve ir Rīgas ielas

Dokumentālā īsfilma Tava skatuve ir Rīgas ielas stāsta par ielu māksliniekiem Latvijas galvaspi ...