Kā Rīgas mēra amata kandidāti vēlētājus sačivināja

2013.07.15 15:39

Katrīna Žukova

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Kā piezīme dienasgrāmatā, kā sadaļa personīgajam medijam, kā informācijas avots, kā milzu atbildība, kā oficiāls iesniegums – dažādas ir versijas par to, kas ir tvīts Rīgas mēra amata kandidātu izpratnē pirms pašvaldību vēlēšanām.

Pirms pašvaldību vēlēšanām uzrakstīju MansMedijs blogu „Rīgas topošo saimnieku medījot” (http://mansmedijs.lv/saturs/rigas-toposo-saimnieku-medijot), kur aprakstīju savu pieredzi, kursa darba vajadzībām mēģinot klātienē nointervēt Rīgas mēra amata kandidātus. Ja bloga rakstīšanas laikā biju nointervējusi trīs kandidātus, tad beigās izdevās nointervēt četrus klātienē un vienu pa telefonu. Sesto vajadzīgo - Baibu Broku (Visu Latvijai!-TB/LNNK) - tā arī neizdevās satikt.

Kursa darbs veiksmīgi uzrakstīts, un tagad iepazīstinu ar pašu Rīgas mēra amata kandidātu pieredzi tvītojot.

Var aizmirsties kā Štrausam valši

Sākšu ar aktīvāko lietotāju. Iespējams, daudzi min, ka tas ir Nils Ušakovs, bet nav gan. Aktīvākais ir Latvijas Zaļās partijas pārstāvis Guntis Belēvičs. Aprīlī ierakstījis vairāk nekā 2000 tvītu. Tas ir vismaz desmit reizes vairāk nekā bija citiem kandidātiem. Aptuveni 90% no šiem tvītiem ir adresēti kādam konkrētam lietotājam. Jāsaka, ka arī viņa izpratne par tviteri, manuprāt, ir viena no interesantākajām, iespējams, tas saistīts ar to, ka viņš tviteri sācis lietot tikai tajā pašā šā gada aprīlī.

„Ja tu nodarbojies ar tviteri, tad nevis kaut kā bāli, bet no sirds!” tā par savu regulāro tvītošanu saka G. Belēvičs. Lai gan vēlēšanas bija jau pirms pusotra mēneša, viņš savu pārliecību nav zaudējis un viņa bio sadaļā vēl joprojām rakstīts: „Jo Rīgai vajag zaļu mēru!” Tviteri viņš uzskata gan par savu dienasgrāmatu, gan personificēto mediju. Tviterī viņš piefiksē domas un idejas kā dienasgrāmatā. „Johans Štrauss arī nepierakstīja visus valšus, viņš sēdēja pie klavierēm un nospēlēja, nepierakstīja un aizmirsa,” tā kandidāts. Tviteri viņš veido kā sava veida mediju. Kandidāts norāda, ka viņa profils sastāv no ziņām rīdziniekiem, mākslas interesentiem, dabas interesentiem. Tur ir gan ekonomikas, gan kultūras, gan joku sadaļa. Interesanti, ka Belēvičs tvīto ne tikai latviešu un krievu valodā, bet arī vāciski.  Tvitera komunikācijā viņš nereti izmanto smaidiņus, bet tas nebūt nav domāts, ka viņš smaida, bet gan, ka tvīts ir draudzīgs.

G. Belēvičam pavisam noteikti var rakstīt tviterī, viņš atbildēs.

Tviteris ir rūdītiem politiķiem

Arī Reformu partijas pārstāvei Ingai Antānei tviteris vēl dvako pēc pašvaldību vēlēšanām. Gan tvitera konta fons ir ar kampaņas devīzēm, gan bio sadaļā rakstīts: „Reformu partijas Rīgas mēra amata kandidāte”. Jāsaka, ka I. Antāne no visiem politiķiem tviteri uztver visnopietnāk, pat smaidiņus izmanto reti, tieši tā iemesla dēļ, ka tviteris ir nopietna lieta.

Viņa skaidro, ka politiķi ļoti bieži nespēj savaldīties un lēmumus pieņem tviterī. Arī politiķi ir tikai cilvēki, „politiķis zaudē paškontroli, zaudē iecietību, zaudē mēra sajūtu, pieņem ātrus un neadekvātus lēmumus”. Viņa ir pārliecināta, ka tviteri nevar lietot nenobrieduši cilvēki, tāpat kā nenobrieduši cilvēki nedrīkstot lasīt Nīčes grāmatu Tā runāja Zaratustra.

Tomēr viņa novērtē, ka tviterī var ātri iegūt informāciju, kā arī, piemēram, veiksmīgi pārdot biļetes. Tajā pašā laikā tviterī ir daudz negācijas un tvītošana prasa laiku. „Ja tu esi tviterī un esi aktīvs, atbildi uz jautājumiem un pēc tam neatbildi, tas ir vēl sliktāk nekā tur nebūt,” spriež I. Antāne, kura izvēlējusies tvītot mēreni bieži.

I. Antānei var mēģināt uzrakstīt tviterī, iespējams, ka atbildēs.

Profesionālas lietas nevar jaukt ar politiku

Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis Armands Krauze tviterī reģistrējās profesionālos nolūkos, lai sekotu līdzi jaunumiem biškopībā un pārstāvētu sevi kā lauksaimnieku interešu pārstāvi Briselē. Līdz ar karstāko periodu vēlēšanu aģitācijā tviteri pārtrauca lietot. Negribēja jaukt profesionālās lietas ar politiku. Viņš norāda, ka tad būtu jātaisa jauns profils, jo tā būtu reklāma un arī tvītošanas stils jāmaina.

Viņš gan spriež, ka, esot politikā, iespējams, vajadzētu lietot tviteri. A. Krauze uzskata, ka tādā gadījumā viņam sekotu žurnālisti, citi politiķi un atsevišķi interesenti. „Man kā vienkāršam iedzīvotājam nav nekāda interese sekot [Sarmītei] Ēlertei. [..] 100 gadus viņai nesekotu, man neinteresē, man arī neinteresē [Nila] Ušakova tvīti. Mani interesē mani profesionālie tvīti,” tā kandidāts komentē politiķu būšanu tviterī.

Sociālos tīklus A. Krauze izmanto mēreni. Viņš atzīst, ka vieglākais veids, kā viņu sasniegt, būtu vienkārši piezvanot. Viņš norāda, ka ar sev adresētajiem tvītiem iepazīstas e-pastā.

A. Krauzem var rakstīt tviterī, ja ir vēlme, lai viņš tikai izlasa tvītu, bet atbildi, visticamāk, nesagaidīt.

Esot uz politiskās skatuves, tviteris jāizmanto

„Es lietoju to [tviteri] piespiedu kārtā, jo bez tā iztikt nevar, bet teikt, ka es esmu lielos draugos ar tviteri ar nevar,” stāsta Vienotības Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte. Viņa norāda, ka viņai ir liela atbildība pret vārdu, kas saistīts ar viņas agrāko darbošanos mediju vidē. S. Ēlerte vēl nav noticējusi, ka 140 zīmēs ir iespējama nopietna saruna un saka - ja nebūtu politikā, tad nemaz tviteri tik aktīvi neizmantotu.

Viņa norāda, ka tieši pirms pašvaldību vēlēšanām tviteri sākusi lietot aktīvāk. Tviteri kandidāte sauc par „ceļvedi informācijā”, jo, sekojot cilvēkiem, kuriem Ēlerte uzticas, var atrast un izlasīt dažādas interesantas lietas. Tomēr tā nebūtu vieta, kur viņu visefektīvāk uzrunāt. Kandidāte norāda, ka tviterī var saprast, vai kāds jautājums ir svarīgs, tomēr kā socioloģisku aptauju to nevar uztvert. Tviterī tomēr ir ierobežota daļa sabiedrības.

S. Ēlertei nav vērts rakstīt tviterī.

Tvīts – oficiāls iesniegums

Bijušais un esošais Rīgas mērs, Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai pārstāvis Nils Ušakovs ir vissenākais tvitera lietotājs, reģistrējies jau 2009. gadā, taču noliedz, ka tas būtu saistīts ar iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Lai gan tvitera sadaļā bio ir norādīts „Rīgas Domes priekšsēdētājs”, mērs šo profilu uzskata par privāto. Viņš gan norāda, ka grūti nodalīt, jo „absolūtais vairākums” uzdod jautājumus kā Rīgas mēram.

Viņš norāda, ka lieto vairākus sociālos tīklus un tajos auditorija atšķiras. Tviterī viņš lielākoties komunicē latviski, Odnoklassniki.ru - krieviski, savukārt Facebook.com - gan latviski, gan krieviski, bet vairākums gadījumu komunikācija tomēr notiek krieviski.

„Viss, kas saistīts ar politiku, jokiem, fotogrāfijām no objektiem, vai to, kas notiek Rīgā – to es lieku personīgi,” saka N. Ušakovs. Bet uz cilvēku sūdzībām, jautājumiem atbildēt mēdz mēra palīgi. N. Ušakovs norāda, ka tvīts tiek uztverts kā „oficiāls iesniegums”, tāpēc cenšas atbildēt uz visiem tvītiem. Uz negācijām gan viņš neatbildot.

Tā kā tviterī tiek rakstītas daudz sūdzības par Rīgu un jautājumi, tad mēram tas kalpo kā informācijas avots. Viņš norāda, ka cenšas ar ierakstiem iepazīties, pat ja uz jautājumiem atbild palīgi. Tā var sajust, kas „svarīgs rīdziniekiem”.

N. Ušakovam var rakstīt tviterī, atbildi, visticamāk, sniegs viņš pats vai viņa palīgi.

 

*Intervijas ar Rīgas mēra amata kandidātiem tika veiktas kursa darba „Rīgas mēra amata kandidātu komunikācija mikroblogošanas vietnē Twitter: interaktivitātes aspekts” ietvaros, kursa darba vadītāja Mg. sc. soc. Vita Dreijere. Analizēti tika aprīlī rakstītie tvīti.

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Jaunie mediji"

Rada mediju no nulles

Pēc 10 gadu žurnālistes darba vienā no vadošajiem Francijas laikrakstiem Le Figaro, rakstot par ...

Iespējai likt sevi "aizmirst" internetā ir gan priekšrocības, gan trūkumi

Jau no pirmās dienas, kopš darbojas iespēja Google izdzēst sevi no meklēšanas datiem, tā ir daudz piepra ...

#SabojāFilmu jeb kā latvieši demonstrē savu asprātību

Apliecinot savu radošumu un izdomas bagātību, latvieši ne tikai seko un izklaidējas, veicot ārzemju stul ...

Policijas modrā acs tviterī

"Iesim zaļo pīpēt. Atradām ah*** vietu," paziņoja tvitera lietotāja @_aljona.  Ja ...

Vieni komunicē trīs platformās, citi neparādās nevienā čivinātavā

Rīgas domē darbojas 60 deputāti, taču ne visi ir reģistrējušies sociālajos tīklos un pauž savu vai savas ...

Kā Rīgas mēra amata kandidāti vēlētājus sačivināja

Kā piezīme dienasgrāmatā, kā sadaļa personīgajam medijam, kā informācijas avots, kā milzu atbildība, kā ...