Kam vajadzīgs ballīšu zvērs un selfiju karaliene

Foto - ekrānšāviņš no delfi.lv

2015.03.13 13:23

Sabīne Kleinhofa-Prūse

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Sabīne Kirkiže

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

“Nākotnē visi būs pasaulslaveni 15 minūtes,” tā 1968.gadā teicis mākslinieks Endijs Vorhols un viņam ir izrādījusies taisnība. Mūsdienās kļūt, ja ne pasaulslavenam, tad vismaz atpazīstamam ir vieglāk par vieglu - atliek izdarīt ko tādu, kas pievērsīs mediju uzmanību. Visu pārējo izdarīs sabiedrība.

Latvijas izklaides medijos aizvien biežāk jau zināmo slavenību vidū slavas saulītē gozējas arī cilvēki, kuru atpazīstamības pamatotība sabiedrībai bieži vien ir neskaidra. Pašu mediju radītie tēli mēdz kļūt par vispārzināmiem jēdzieniem, sākot dzīvot savu dzīvi neatkarīgi no cilvēka, kurš sākotnēji kļuvis populārs tieši šī tēla dēļ. Nedaudzi raksti par t.s. “pseidoslavenībām” var pārvērsties pat veselās rakstu sērijās, kas dokumentē galveno varoņu ikdienas gaitas.

Šādi raksti kļuvuši arī par ziņu portāla Delfi Izklaides sadaļas neatņemamu sastāvdaļu. Divi spilgtākie portāla radītie tēli ir “selfiju karaliene” - tā nodēvēta 19 gadus vecā Santa Čerņevska, un “ballīšu zvērs” - šo iesauku ieguvis 20 gadus vecais Raivis Raspopovs. Santa mediju uzmanību iemantojusi, publicējot pašbildes jeb selfijus Instagram, taču pirmsākumi atpazīstamībai meklējami viņas dalībā šovā TV Zvaigzne. Lai gan arī Raivis paviesojies televīzijā, viņa popularitātes atslēga ir uzdzīve un savu ikdienas gaitu aktīva atspoguļošana sociālajos medijos. Par abiem jauniešiem Delfi Izklaides sadaļā tiek rakstīts kopš pagājušā gada decembra un, pēc viņu pašu teiktā, portāls un arī citi mediji par viņiem regulāri interesējas, tāpēc rakstu sērija par abiem jauniešiem tik drīz vēl nebeigsies.

Delfi Izklaides sadaļas redaktore Kristīne Melne uzskata, ka no jebkura cilvēka zvaigzni radīt nevarot, tāpēc maldīgs esot viedoklis, ka “šie cilvēki nekas nav”. Viņa apstiprina, ka jebkurš kļūst populārs, ja par viņu raksta, atgādinot par dziedātājiem un sabiedrībā zināmajām sievietēm - sabiedrības dāmām, kuru ikdienas gaitas nereti nokļūst mediju uzmanības lokā: “Ballīšu zvērs ir tā pati sabiedrības dāma. Ar ko ballīšu zvērs vai selfiju karaliene ir sliktāka nodarbošanās nekā dziedātājs?” Ja cilvēks spējis pievērst sabiedrības uzmanību sociālajos tīklos, tad portālam esot iemesls domāt, ka arī konkrēti raksti spētu radīt un uzturēt interesi lasītāju vidū.

Žurnālists Kārlis Streips, minot iemeslus, kāpēc top raksti par šādiem cilvēkiem, atgādina par jēdzienu „slavens, tāpēc, ka ir slavens”. Arī K.Melne apstiprina, ka cilvēkiem ir aizvien lielāka iespēja kļūt slaveniem bez mediju iesaistīšanās: “Tu uztaisi blogu, šausmīgi aizraujošu Instagram kontu, tvīto tādas asprātības, ka visa Latvijas inteliģence gāžas gar zemi, un tu esi populārs.”

Slavaskāre un aprēķins

Lai arī cik nejauša šķistu izklaides sadaļu iemīļotāko personāžu popularitāte, paši jaunieši labi apzinās notiekošo un mērķtiecīgi strādā, lai radītu un noturētu mediju un lasītāju interesi. Uzdzīvotāja slavu ieguvušais R.Raspopovs atklāj, ka vēl pirms popularitātes viļņa piedalījies eksperimentos LTV raidījumiem “Aizliegtais paņēmiens” un “De facto”. Viņš rāda fotogrāfijas, kas savākušas vairāk nekā 1000 “patīk” atzīmju Instagram un stāsta, ka sociālajos tīklos regulāri izsūta draudzības uzaicinājumus žurnālistiem, atzīmē draugus fotogrāfijās, kā arī dalās ar citu radītajiem rakstiem un parodijām par viņu. R.Raspopovs parasti medijiem rakstot pats - tajā ietilpstot gan jauni vaļasprieki, gan informācija par kautiņiem, bet bez viņa ziņas materiāli topot reti. Toties S.Čerņevska norāda, ka, lai gan attiecības ar žurnālisti, kas seko un raksta par viņas gaitām, ir labas, reizēm raksti top bez pašas to varones līdzdalības. “Es pat varu neatbildēt uz intervijām, viņi jau kaut kādu informāciju ņems un uzrakstīs rakstu. Diezgan paredzami īstenībā tas viss ir. Es jau esmu sapratusi, ja es gribu, lai par mani kaut ko uzraksta, man tik kaut kas tāds intriģējošs jāuzraksta, uzreiz būs. Uzreiz. Bez manas atļaujas, bez maniem jautājumiem, bez nekā, vienkārši.”

Jautāti par ieguvumiem no īpatnējās slavas, paši rakstu varoņi atzīst, ka var gaidīt dažādus piedāvājumus par dalību reklāmās, lai gan no pašiem rakstiem finansiāla ieguvuma neesot. “Tās piedāvātās sadarbības, tieku noreklamēts, tas jau ir vairāk kā samaksa, tas ir kontakts un bizness, jāmāk tikai izmantot,” par gūto labumu no rakstiem stāsta Raivis Raspopovs.  Tam piekrīt arī S.Čerņevska. Meitenei pat radusies ideja, mediju uzmanību izmantot karjeras veidošanai.“Selfiju karalienes” tituls viņu šobrīd apmierina, tomēr viņa uzskata, ka, uzsākot strādāt, tas varētu kļūt par traucēkli. “Varbūt, kad es jau sākšu kaut ko mēģināt, kaut kādu savu biznesu, tad varbūt gribētu atteikties, lai nopietnāk sevi pozicionētu, savādāk strādāt ar tādu iesauku būtu grūti,” atzīst Santa. Raivim nav pretenziju pret mediju piešķirto “titulu”, tomēr viņš uzskata, ka tas ar laiku varētu nokļūt fonā, jo lasītāji viņu zināšot jau pēc vārda, ne iesaukas, kā arī regulāro treniņu dēļ ballītēs viņš piedaloties daudz retāk. Kā izrādās, šāds tituls vispirms bijis Delfi redakcijas talismanam - rotaļlietai. “Tas jau nav reāls tēls, savieno ar mani un uzreiz ir kāds dzīvs tēls, personība,” iemeslus šādai nodēvēšanai min Raivis. Viņš regulāri interesējoties par to, cik skatījumu ir ziņām par viņu, sākumā esot bijis ap 20 000, tagad jau pat 40 000.

Žurnālisti, kuri veido šādus rakstus, atzīst, ka pseidozvaigznēm tomēr jājūt robežas. “Ja viņi nejūt un nesaprot, tad kļūst populāri, tad par ļoti lielu apsmieklu un pēc tam par viņiem aizmirst,” pseidozvaigžņu “dzīves ciklu” skaidro K.Melne.  “Daļa no viņiem aizraujas ar šo slavu, kļūst nekontrolējami un tas kļūst biedējoši.”

Viens no izplatītākajiem izteikumiem šo rakstu komentāros ir pārmetums, ka portālam par šiem materiāliem maksā paši aprakstītie. “Šeit es vēlētos kliedēt šīs aizdomas,” ar smaidu atbild K.Melne, “tiešām ne ballīšu zvērs, ne selfiju karaliene, ne Andris Kivičs mums neko nemaksā.”

Gaumes jautājums

Viedokļi par šo materiālu noderīgumu un vērtību atšķiras abpus ekrāna. Lai arī izklaides ziņu komentāru sadaļās vieni no visbiežākajiem pārmetumiem ir tieši par žurnālistu neprasmi atrast ko pietiekami vērtīgu, lasījumu skaits nepavisam neliecinot par lasītāju trūkumu. “Teiksim tā: vai jūs domājat, ka, ja šādus rakstus maz lasītu, mēs tērētu laiku, tos veidojot?” uz pieprasījumu norāda Delfi galvenais redaktors Ingus Bērziņš. Viņš arī gatavs atspēkot pārmetumus, ka šādas ziņas degradējot tautu un novēršot uzmanību no svarīgākā: “Ja paskatītos, ko "DELFI" izceļ kā galvenās ziņas sākumlapas augšējā zonā, vai kādas tēmas pamatā tiek reklamētas mūsu Twitter vai Facebook sekotājiem, tad raksti par "ballīšu zvēriem" un "selfiju karalienēm" varbūt vispār netiktu pamanīti.” K.Melne piebilst: “Nevajag tajā meklēt sazvērestības teorijas par nācijas degradēšanu vai to, ka mēs mēģinām novērst uzmanību no īstajām problēmām. Tas jau nav tā, ka mēs gribam, lai cilvēki nedomā par karu, vienkārši notiek arī citas lietas.”

Galvenais - vērtēt un analizēt

K.Streips pieļauj, ka žurnālistiskā vērtība pseidozvaigžņu rakstiem varētu būt salīdzinoši zema, bet nevajadzētu šo rakstu kategoriju automātiski norakstīt kā neizsakāmi sliktu: “Ļoti labu žurnālistiku raksta arī par kultūru un mēs nevaram teikt, ka žurnālistika, kas ir par operu, ir kaut kādā veidā labāka kā materiāls par to, kas notika Coyote Fly pagājušā piektdienā. Tie ir citi līmeņi, bez šaubām, bet galvenais, lai tas ir uzrakstīts labi un pareizi, lai tur ir taisnība.”

Pašiem rakstu varoņiem pret rakstu kvalitāti īpašu pretenziju nav. “Es parasti uzslavēju, ka ļoti skaisti uzrakstīts, ļoti profesionāli un mākslinieciski pasniegts viss,” tā R.Raspopovs. S.Čerņevskai ir gadījies sastapties ar kļūdainiem rakstiem, bet tas nenotiekot bieži. Meitenei nešķiet, ka rakstiem par viņu ir liela pievienotā vērtība: “Esmu sapratusi, ka Delfi jau tāda riktīga dzeltenā presīte, un es domāju, ka tas nav vērtīgi.” Tomēr prieks par mediju radīto popularitāti ir lielāks un kopumā S.Čerņevska pret to attiecas pozitīvi: “Man patīk, ka mani popularizē, viņi vēl par to pelna naudu, gan viņiem labi, gan man labi, galvenais, lai neko sliktu neraksta!” Abi jaunieši gan atzīst, ka citas ziņu portālu sadaļas nelasot.

Lasītāju interesi Delfi Izklaides sadaļa piesaista ar daudzsološiem virsrakstiem, kas ne vienmēr ir tieši saistīti ar rakstiem, to ievērojusi komunikācijas zinātnes studente Krista Umbraško: “Bieži vien sanāk vilties, jo raksts nemaz nav tik traks, kā tas tiek pasniegts virsrakstā.” Arī pavārs Raitis Kuzņecovs rakstus lasīšanai izvēlas pēc intriģējošākajiem virsrakstiem, bet arī viņam tajos nācies vilties: “Parasti arī tie virsraksti ir pārspīlēti, atverot rakstu un izlasot, māc šaubas par Delfi žurnālistiem.” Rakstus par R.Raspopovu un S.Čerņevsku viņi ir pamanījuši. “Var redzēt, ka alkst slavas, tāpēc dara visu, lai to gūtu,” vērtē K.Umbraško. Viņa min, ka nav zinājusi, kas ir šie cilvēki, pirms mediji sākuši par viņiem rakstīt.

Krista uzskata, ka šādi raksti mērenā daudzumā ir pieņemami: “Vajag jau arī kaut kādu atpūtu, man šķiet, ka cilvēks 24/7 nevar lasīt nopietnas politiskās ziņas un analizēt situāciju. Vidējam latvietim vajag arī kādu atelpas brīdi, kad, iespējams, var par kādu iesmiet.” Arī Raitim ir līdzīgs viedoklis: “Var jau savu reizi uzrakstīt kaut ko citu, lai nav visu laiku jālasa par karu Ukrainā un citiem sliktiem notikumiem.”

Ar maigu smaidu

Arī Delfi galvenais redaktors piekrīt, ka minētās “zvaigznes” nebūtu populāras, ja portāls par tām nerakstītu.I.Bērziņš izklaidējošos rakstus lasa arī pats: “Delfi Izklaide, pateicoties tēmu lokam, daudz brīvāk lieto ironiju, amizantus vecvārdus, daudzslāņainu teksta uzbūvi, nekā tas pieļaujams, aplūkojot “tradicionālās tēmas”. Bet katram jau acīs duras tas, kas viņu visvairāk uzbudina, tāpēc ar maigu smaidu izprotoši attiecamies pret tiem, kas uzskata, ka "ballīšu zvēru" raksti kaut kādā veidā padara neglītāku mūsu portāla seju.”

K.Melne no Delfi Izklaide atklāj, ka pašas ikdienas mediju patēriņā sabalansē nenopietnos un izklaidējošos rakstus ar nopietniem un analītiskiem materiāliem un atgādina, ka “cilvēkiem vienkārši vajag mācīties lietot medijus”.  K.Streips uzskata: “Mēs katrs, lai arī cik mēs nebūtu dzīvē nopietns, internetā reizēm parakājamies arī pa šiem apcirkņiem, un tie var arī būt  diezgan aizraujoši. Mēs nevaram vairs atradināt sabiedrību no šādām lietām, mēs varam vienkārši katrs individuāli tam pieiet ar veselīgu skepsi un saprašanu, kas tas īsti ir.”


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Mediju analīze"

Portāli no nekurienes

Aplūkojot sociālo tīklu lietotāju aktivitāti, var redzēt, ka cilvēki papildus tradicionālo interneta med ...

Kam vajadzētu darboties sabiedrisko mediju pārraudzības padomē?

Jau kādu laiku Latvijā tiek diskutēts par to, kādam vajadzētu būt sabiedrisko mediju pārraudzības modelim, vai s ...

Reģionālie laikraksti: “Tas, kas notiek Bauskā, ir tikai maigi ziediņi”

Paziņojot par plāniem sūdzēt tiesā Iecavas novada domi, laikraksts Bauskas ...

Tjarve: LTV vājākā vieta - diskusiju raidījumi

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā par "cāļu skaitīšanu" pavasarī - Latvijas Televī ...

Skudra par BBC filmu: britu mediji Krievijas iebrukumu Baltijā modelējuši arī iepriekš

Politiskās komunikācijas eksperts, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra video ...

Tjarve: TV5 slēgšana parāda, ka valstij nav jāveido TV kanāls krievu valodā

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā