Kas nepieciešams, lai saprecinātu svešiniekus

Foto - ekrānšāviņš, tv3play

2015.04.20 17:31

Liene Lūsīte

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 2.kursa studente

Kristīne Lemberga

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 2.kursa studente

“Ir, protams, projekti, kur viss ir skaidrs, tur ir redaktori, kas strādā, un mēs tikai pārraugām tos, un tad ir šī te lielā realitāte, kur, principā, ja tu neesi pats filmēšanas laukumā, tu nevari garantēt to rezultātu,” tā par šova Precos ar svešinieku veidošanu izsakās šova veidotāja, producente Sandija Miezīte. Viņas un Kristapa Valdnieka producentu apvienība Brīvdienas veido Latvijā skatītākos realitātes šovus.

Precos ar svešinieku ir sociālais eksperiments, ko rāda kanāls TV3. Šova ietvaros ekspertu atlasīti dalībnieki - trīs pāri, kas iepriekš nav viens otru redzējuši - apprecas. Četras nedēļas pēc kāzām pāri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, skatītāji var vērot, kā viņi veido savas attiecības, kā tas izdodas vai neizdodas.

Viedokļi par šovu Precos ar svešinieku dalās, piemēram, producente Žaklīna Cinovska par to izteikusies “Totālā m***!”, taču citi jūt līdzi jaunlaulāto sadzīvei un cer uz laimīgu atrisinājumu. “Nav īsti nekā tāda, par ko es gribētos šaubīties vai nožēlot,” tā par piedalīšanos šovā izsakās tā dalībniece Zane Laure.

Niša - realitātes šovi

Sociālo eksperimentu Precos ar svešinieku veido producentu apvienība Brīvdienas. “Principā mēs producentu kompānijā esam divi,” tā par sava uzņēmuma apmēriem izsakās Sandija Miezīte, “kā algoti darbinieki un īpašnieki reizē esam mēs ar Kristapu [Valdnieku]. Pārējie mums visi tiek piesaistīti uz konkrētajiem projektiem, jo producentu kompānijas lielais mīnuss ir tas, ka, tad kad ir darbs, viņš ir ļoti daudz, un tad ir, piemēram, vasaras periodi, kad televīzijās nekas jauns neiet, tad reāli trīs mēnešus nav šī darba.”

Tomēr, kā atzīst Sandija, Brīvdienas ir izveidojušas ap sevi pastāvīgo cilvēku loku, ar ko kopā strādāt pie projektiem: “Mēs pagājušos Ziemassvētkos taisījām balli - tad mēs bijām kaut kur 32 tādi, kas pastāvīgi strādājam.”

Producentu kompānijas Latvijā jau ir diezgan sadalījušās par nišām, atzīst Sandija, runājot par konkurenci Latvijā: “Tā mūsu niša ir realitātes šovi, savukārt, “Paprika”, kas ir otra lielā spēcīgā kompānija, viņi vairāk ir uz lielajiem televīzijas šoviem - tiešraidēm un tādām lietām. Tad mēs it kā savā starpā nekonkurējam.”

Sandija atzīst, ka Precos ar svešinieku ir tapis pēc pašas televīzijas iniciatīvas: “Tas ir dāņu šovs, viņš ir pirkts pēc licences, tā, ka tas nav izdomāts. Principā to atveda TV3, ka viņi šāda veida projektu vēlas, un mūs, savukārt, izvēlējās par producentiem, kas viņu īsteno.”

Runājot par dalībnieku atlasi šovam Precos ar svešinieku, Sandija atzīst: “Mums nekad tik gara atlase nav bijusi.” Lai arī šovā bija paredzēts pa īstam salaulāties, pieteikušos dalībnieku skaits bija liels - 350 vīriešu un 493 sieviešu. Atlase notikusi īpaši rūpīgi, jo šova veidotājiem kopā ar ekspertu grupu – psihoterapeiti Ināru Vārpu, antropoloģi Maiju Sursku, mācītāju Sandi Ratnieku un seksoloģi Aiju Tulu-Rijkuri – bijis nepieciešams atrast saderīgus pārus.

Kā atklāj Zane, šova nosacījuma patieso nozīmi viņa uzzināja tikai, kad saprata - kāzas patiešām būs īstas, nevis tikai šova elements: “Kad to uzzināju, bija daudz kas jāpārdomā, piemēram, tādas lietas, kā, ko man pašai nozīmē laulības un kāzas vispār.”

Dalībnieku netrūkst

Atceroties visu savu šovu veidošanas pieredzi, Sandija stāsta, ka būtisku problēmu ar dalībnieku atlasi nekad nav bijis, vienmēr ir no kā izvēlēties: “Protams, mums nav tāda izvēle, kā piemēram, amerikāņi, kuri filmēja Gandrīz ideālas vakariņas, kuriem ir rindā 30 blondīnes, 30 geji, melnādainie - tādā veidā, ka viņi ir jau sadalījuši pa grupām, un tad komplektē. Tik, cik tie cilvēki mums Latvijā ir, tik ir, bet es negribētu teikt, ka tā būtu liela problēma, ka viņu vispār nav.”

“Problēmas ir tad, kad, kā piemēram, tajās pašās Gandrīz ideālās vakariņās, kad mums ir tematiskās nedēļas, kad mums ir slavenības, jo, ja projekts ir ilgstošs, kā tas ir Vakariņu gadījumā, tad principā visi, kas kaut cik māk gatavot, jau ir piedalījušies,” Sandija izskaidro situāciju Latvijā.

“Šajā gadījumā, tas arī bija tāds ļoti stingrs nosacījums no dāņiem, ka mums ir jāmeklē nevis cilvēki, kas ir ļoti interesanti šovam, bet tiešām saderīgi cilvēki,” norādīja Sandija, piebilstot, ka nācās atteikt dalību šovā arī tāpēc, ka dažiem bija problēmas ar atrašanos kameras priekšā. Izvēlētie dalībnieki parasti ir pietiekami atvērti kā latviešu mentalitātes pārstāvji, paskaidro Sandija: “Nu, protams, latvietis nav tik uz āru vērsts un dāņiem sanāk daudz dinamiskāki šovi, tāpēc, ka tur cilvēki ir daudz atraktīvāki.”

Kamera - pārbaudījums

Komentējot savu pieredzi kameras priekšā, šova Gandrīz ideāls randiņš viens no dalībniekiem Mareks Lielbārdis atzīst, ka sākumā tā bija viena no visgrūtākajām lietām, ar ko nācās saskarties šova laikā: “Pats no malas skatījos un man nepatika. Pirmais moments bija – pilnīgs čau, pats sarku un bālēju, skatoties to Randiņu. Tālākajos raidījumos jau zināju, kā nevajag - kā kustēties, kur skatīties, iet, kā strādāt pie balss tembra u.c lietām.”  

Precos ar svešinieku dalībniece Zane atklāj, ka iepriekš nebija mēģinājusi pieteikties vai piedalīties kādā šovā, tāpēc atrašanās kameras priekšā vēl joprojām ir pārbaudījums: “No sākuma nebija viegli, bija pavisam jocīgi. Patiesībā, vēl joprojām nav viegli, jo ir tā, ka vairāk ir jāpiedomā pie tā, ko tu saki vai dari, jo tajā brīdī tas var šķist pareizi, bet padomājot, kā tas izklausās no malas, saprotu, ka man ir jāpiedomā, piemēram, pie runas veida.”

Sandija pastāsta, ka reizēm kamera ir tieši tā, kas cilvēkus un šovu padara tieši interesantākus, atklājot, ka ir nācies pieredzēt arī pilnīgi pretējas reakcija: “Ir sanācis arī tā, ka mēs nedēļu, piemēram, neesam braukuši pie dalībniekiem, viņi dzīvo savu dzīvi un, kad mēs aizbraucam, tad viņi kaut kā tieši kameras klātbūtnē sāk skaidrot tās savas attiecības un sāk runāties. Tad mēs dabūjām arī tādus ļoti patiesus kadrus, tādas patiesas lietas, pateicoties kamerai.”

Lai arī dalībnieku uzvedība kameras priekšā nav paredzama, kā atzina Sandija, šova veidošana ir interesants process, jo lielākā daļa tā arī nenonāk skatītāju televizoru ekrānos: “Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad mēs, piemēram, pārfilmējam tajās pašās Vakariņās, cilvēks uz pēdējo interviju bija ieradies tik ļoti noreibis, ka vairs neizskatās skaisti ekrāna priekšā, ka mēs arī saprotam, ka tas ir  bijis vairāk no satraukuma un no tā, ka viņš pats nav ēdis, domādams par tiem cilvēkiem, bet alkoholu ir lietojis.”

Kā atklāj Sandija, šovu veidošana nav vienkāršs un ir pat nervus kutinošs process gan pašiem šova dalībniekiem, gan organizatoriskajai pusei, jo šovu izveidot dzīvu un patiesi interesantu var tikai tādā gadījumā, ja tiek ieguldīts ne tikai fizisks, bet arī emocionāls darbs: “Ja neiesaistās tajā līdzi pārdzīvojumā, tad nav iespējams produktu uztaisīt cilvēcīgu un dzīvu, bet, līdz ko tu viņā ieej iekšā tā pavisam, tad tu pats reāli sāc dzīvot viņu dzīvi jau un tu kļūsti emocionāli sasaistīts ar šova dalībniekiem.”

Atbildība par dzīvēm

Sandija apstiprina, ka Precos ar svešinieku tādējādi emocionālā ziņā kļuva par vissmagāko  un laikietilpīgāko no viņas veidotajiem šoviem, jo iepriekšējā pieredzē par šova gala produktu atbildēja tikai redaktori, taču šo šovu Sandija pārraudzīja arī pati personīgi: “Tā atbildība par tiem dalībniekiem, atbildība par viņu dzīvi, psihi un par to, kā viņi jūtas tad, kad viņi vienā dienā saprot, ka viņi pamostas apprecējušies - tas arī ir tas emocionāli vissmagākais.”

Lai gan dalībnieku atlase šovam noritēja veiksmīgi, Sandija piebilst, sarežģījumi radās tikai pēc šova sākuma, jo ārzemju kolēģu pieredze un risinājumi ne vienmēr darbojas arī Latvijas kontekstā: “Skandināvu kultūrā ir ļoti normāli, ka viņi iet pie tādiem speciālistiem kā seksologs un psihologs, un viņi šo iespēju arī izmanto, ja tāda tiek piedāvāta par brīvu, toties, mums, latviešiem ja tas nav obligāti, tad dalībnieki, principā, izvairās no šiem te ekspertiem”.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Reportiera darbnīca"

Vai pēc aizlieguma smēķēt publiskās vietās situācija ir uzlabojusies?

Jau gadu likums nosaka stingrākus ierobežojumus smēķēšanai publiskās vietās. Ja kādam no apkārtējiem ir ...

Vilinoši aizraujošā slēpņošana

Tas ir labāk nekā pīpēt un dzert - tā jaunieši raksturo savu aizraušanos - geokešingu jeb slēpņošanu - s ...

Kurš būtu labākais Valsts prezidenta amata kandidāts?

Gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas raisa arvien karstākas diskusijas, parādās arvien jauni iespējamie ...

Kas nepieciešams, lai saprecinātu svešiniekus

“Ir, protams, projekti, kur viss ir skaidrs, tur ir redaktori, kas strādā, un mēs tikai pārraugām tos, u ...

Kā Latvijā iedzīvojas cilvēki no citām valstīm?

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas 3.kursa žurnālistikas st ...

Vai esat apmierināti ar jaunajiem veloceliņiem Rīgā?

«Piedodiet, autovadītāji,» bet velojoslu skaits Rīgā palielināsies, tā šoruden paziņoja Rīgas mērs Nils ...