Klibs taurenis un Persiku raķetes jeb mūzikas grupu nosaukumi ārpus rāmjiem

Foto - Dennis AB, licence

2013.02.08 11:20

Lauris Baturs

sociālo zinātņu bakalaurs komunikācijas zinātnē

Latvijas pagrīdes mūzika ir zināma ar nestandarta pieeju grupu nosaukšanā, bet iemesli šim fenomenam, tāpat kā pati mūzika, paliek  andergraundā jeb tur, kur ielūkojas tikai pagrīdei piederīgais. Mūziķu filozofija par to, kāpēc savai grupai devuši tieši tādu nosaukumu, ir visai  ekscentriska.

Lielākā Latvijas pagrīdes mūzikas ierakstu kompānija Tornis savā paspārnē pulcē krietnu šādu apvienību pulku. Atdod zapti, Baložu pilni pagalmi, Depo, Ēnu kabinets, Ir bijuši mati un izbijuši, Radiatoru remonts, kā arī daudzus citus kolektīvus ar neierastiem nosaukumiem.

“Savdabīgus nosaukumus izvēlas tādēļ, ka gan pati mūzika, gan pati ideoloģija un teksti atšķiras no kopējā mūzikas tirgus pieprasījuma. Tie piesaista uzmanību. Tieši mani personīgi tie ieintriģē, jo interesējos par mūzikas subkultūrām. Šīs grupas man liekas daudz aizraujošākas un interesantākas par visur skandināto populāro mūziku un hitiem, kuri gozējas britu un ASV topu augšgalos,” skaidro Latvijas pagrīdes mūzikas interesente Elīna.

Par muzikālo kolektīvu neordināro izvēli savu nosaukumu veidošanā un to, kā grupas nosaukums ietekmē tās radīto mūziku, grupas dalībniekus un šīs mūzikas klausītājus, viedokļos dalās ne tikai klausītāji un fani, bet arī mūziķi, kuri savas grupas nosaukuši reti sastopamos vārdu savienojumos.

Atved no Islandes

“Ar grupas ģitāristu kopā spēlēju jau piecus gadus. Kādus pirmos divus strīdējāmies par nosaukumu, tad vienu vasaru viņš aizbrauca uz Islandi strādāt un prasīja, ko lai atved. Es atbildēju - sirdsmieru, laimi un kaut ko garšīgu,” grupas nosaukuma tapšanas vēsturi atceras Sirdsmieru, laimi un kaut ko garšīgu basists Jānis Liepiņš.

Neformāli saucot grupu par Sirdsmieru, Liepiņš norāda, ka vēlāk nesaskaņas turpinājās, bet tad vienā brīdī viņš saprata, ka grupas pašreizējā skaņa parādījās tad, kad ģitārists atbrauca atpakaļ no Islandes. Mūziķis domā, ka varbūt tieši tas bija tas, ko viņš atveda - Sirdsmieru, laimi un kaut ko garšīgu. Vēlāk tika izlemts, ka tas arī būs grupas nosaukums.

“Faniem patīk, laikam. Bet vispār sākumā kautrējāmies teikt savu nosaukumu, jo tas nav nekāds “stilīgais” vai “ģeniālais”,” smejas Jānis, stāstot par grūtībām, kādas kolektīva dalībniekiem sagādāja ierakstu nosaukšana datorā, kurām par iemeslu kalpoja grupas garais nosaukums. No faniem esot dzirdēts, ka nosaukums ir nepraktisks, garš un nepaliek atmiņā: “Ir arī vairākas reizes nepareizi nosaukts vai uzrakstīts. Bet vispār, ir taču skaists un skanīgs, vai ne?”

Runājot par pagrīdes mūzikas grupu nosaukumiem kopumā, basists norāda: “Man personīgi liekas, ka tā ir uzmanības pievēršana vai kaut kāda pasmiešanās par to, kā daudzi izvēlas “stilīgos” nosaukumus. Vai citreiz vienkārši hipsterisms un citreiz arī tas ir kāds inside joke (angļu. val. – joks, kuru saprot tikai kāds noteikts cilvēku kopums) vai notikums, kas saista grupā esošos cilvēkus.”

Mūziķis stāsta, ka pagrīdes grupām, kuras netiecas būt un neizliekas par lielām slavenībām, nav tik svarīgi, lai viņu nosaukums izpatiktu mūzikas industrijai. “Pagrīde ir tā, no kurienes nāk visa jaunā mūzika, jaunā filozofija un arī jauna attieksme pret nosaukumiem, tāpēc jau arī tur ir dažādas mums vēl neierastas un neordināras idejas un tendences,” norāda Jānis.

Taureņa metamorfoze

Citāds stāsts bijis grupai Klibs taurenis.  “Nosaukuma aizmetnis galvā bija jau sen, sen, pirms kādiem gadiem 10, kad, spēlējot ģitāru, es teicu savai mammai, ka man būs grupa un tās nosaukums būs Klibi taureņi debesīs smejas,” skaidro grupas dibinātājs Mārtiņš Križevics.

Vairākus gadus Mārtiņš spēlēja grupā ar citu nosaukumu, bet vēlāk sāka uzstāties viens pats ar pseidonīmu Klibs taurenis. Nosaukums palika, nevienam pretenziju nebija un tagad jau mūziķis kopā ar grupu turpina spēlēt ar tādu pašu nosaukumu. Mārtiņš saka: tie, kas viņu zina, tie arī zina, kāda ir grupa Klibs taurenis.

Skaidrojot grupas nosaukuma vārdu nozīmi, mūziķis norāda, ka taurenis simbolizē vieglumu, bet klibums – atšķirīgumu. Mūziķis piekodina, ka tā tas varētu būt, bet nozīme noteikti mainās ar laiku. “Par nosaukumu, protams, cilvēki vienmēr prasa, kāpēc tāds. Tas pievērš daudzu uzmanību, jo atšķiras, bet tas katrā ziņā nav bijis pašmērķis izcelties vai kaut kādā veidā ar nosaukumu piesaistīt cilvēkus – vienkārši tāds ir,” stāsta Mārtiņš.

Kosmoss ar persiku garšu

Daloties ar sava muzikālā kolektīva nosaukuma filozofiju, grupas Persiku raķetes vokālists un ģitārists Elvis Vimba smejas: “Vispār tā īsti es to neesmu nekad nevienam skaidrojis.” Grupas nosaukumu esot iespaidojis 50. gadu dizains, kad gan ēkas, gan auto, gan mājsaimniecības elektropreces izskatījās kā kosmosa kuģa vai raķetes sastāvdaļas.

“Grupa spēlē retro mūziku, kas radās un bija ārkārtīgi populāra laikā, kad Ameriku un pasauli bija pārņēmusi tieksme pēc lidošanas kosmosā un īsts marsiešu lidojošo šķīvīšu bums! Netrūkst arī dziesmu par šo tematiku, no kurām spilgts piemērs ir mūziķa Billy [Lee] Riley dziesma Flyin' Saucers Rock and Roll. 2006. gadā amerikāņu jaunieši, kino entuziasti, publicēja mākslas filmu ar tādu pašu nosaukumu, kura diezgan precīzi attēlo tā laika jauniešu dzīvi, apģērba, auto dizainu un mūziku,” stāsta Elvis.

Viņš norāda, ka 50. gados izveidojās tradīcija, kura turpinās šodien – grupas savos nosaukumos bieži iesaistīja vārdus par kosmosa tēmu. Vārds rockets (angļu val. – raķetes) arī sevī ietver vārdu rock (angļu val. – roks (mūzikas stils)), kas atbilst Persiku raķešu muzikālajam skanējumam.

“Persiks, savukārt, ir garšīgs un sulīgs auglis, kas asociāciju līmenī man ir līdzīgs ar rokenrolu. Arī persika [krāsas] tonis plaši tika izmantots 50. gadu auto dizainā. Tātad, savienojot garšīgu augli ar nākotnes tehnoloģiju, sanāca Persiku raķetes. Arī angliski tas ir skanīgs salikums – The Peach Rockets,” skaidro Vimba.

Mūziķis dzirdējis, ka nosaukumu Persiku raķetes šķetina arī šādi – persiku pielīdzina sievišķajam, bet raķeti vīrišķajam dzimumam. Tas labi papildinot terminu rock'n'roll (angļu val. – rokenrols (mūzikas stils)), kurš oriģināli ir afroamerikāņu slengs un ir sinonīms seksam. Elvis smejas un piekodina, ka pati grupa gan nekad nav oficiāli atzinusi tās saistību ar augstāk minēto salīdzinājumu.

Nosaukums klausītāja ausīm

Savās pārdomās par mūziķu neordināro izvēli grupu nosaukumu veidošanā dalās arī fani. Pagrīdes mūzikas pasākumu apmeklētāja Dace stāsta: “Man liekas, ka par izvēli var būt dažādi varianti. Pārsvarā izvēlas tieši tāpēc, ka ir netradicionāls, jo tā ir vieglāk tikt pamanītam. No sērijas – jo trakāk, jo labāk.”

Viņa uzskata, ka to parasti dara pankroka, komēdijroka un citu tā saucamo “nenopietno” žanru pārstāvji vai arī tie kolektīvi, kuri radušies kā kādu grupu blakus projekti. Pēc viņas vārdiem te var minēt gan grupu Rīta stienis, gan arī kolektīvu Septiņi pieauguši vīrieši.

Minot netradicionalitāti un vieglu atpazīstamību, Dace norāda arī uz citu aspektu: “Vēl var gadīties tā, ka paši grupas dalībnieki varbūt nosaukumu ir ļoti ilgi domājuši un pamatojuši, bet netradicionāls tas šķiet tieši klausītājam. Kā piemērus var minēt tādu grupu nosaukumus kā Bērnības milicija un Granātābolu namiņš.”

Dace norāda, ka neparasts nosaukums piesaista uzmanību un viņa priecājas par radošu cilvēku iztēles spējām šajā jomā. “Tomēr, pat ja grupa sauktos Cīņa par ziloņkaula torni, svarīgākais joprojām paliktu tas, cik kvalitatīvs un man saistošs būtu tas, ko šī grupa radītu muzikālajā “frontē”. Bet uz vienu koncertu es noteikti aizietu – kaut vai nosaukuma dēļ,” smaida Dace.

Neskaidras situācijas

Grupas Rīta stienis dalībnieks Mārtiņš Vaters, skaidrojot savas grupas nosaukuma rašanos, atbild īsi un lakoniski: “Jauniešu pulciņam ar vēlmi muzicēt [grupas nosaukums] radās, dzerot alkoholu! Komentāri lieki, tā vienkārši vajag. Par Rīta stieni priecājas gan vīrieši, gan sievietes – nenoliegsi. Faniem patīk – tātad!”

Pārmērīga alkohola lietošana kā iemesls grupas nosaukuma izdomāšanai ir bijis arī grupai Konservētie stringi. “Nosaukums tika izdomāts lielā alkohola reibumā, sēžot Pļavnieku daudzstāvu māju pagalmā un dzerot alu. Nosaukums vienkārši iešāvās man galvā un tas visiem patika. Mūsu mūzika daļēji ir tikpat nesakarīga kā pats nosaukums,” skaidro grupas vokālists un liriķis Roberts Šteinbergs.

Atceroties 2010. gada pagrīdes grupu konkursu Burka 3, kurā no 30 grupām Konservētie stringi interneta balsojuma rezultātā ierindojās trešajā vietā, mūziķis papildina: “Pateicoties nosaukumam, esam diezgan atpazīstami alternatīvo ļaužu vidū. Labā vai sliktā ziņā – tas ir cits stāsts, jo tiklīdz kāds izdzird kādu stāstam par mums, nosaukums tik vienkārši neaizmirstas.”

Pateicoties Burkai, konkursa mājaslapā savulaik izcēlās ažiotāža komentētāju vidū, kuras dēļ komentēšanas sadaļa tika slēgta. Tai par iemeslu kalpoja grupas nosaukums. Pēc šī notikuma grupa Latvijas pagrīdē kļuva atpazīstama un to sāka dēvēt par Marinētajiem stringiem, Konservatīvajiem stringiem, Stringiem, kā arī KS.

“No klausītājiem neko sliktu par nosaukumu neesmu dzirdējis, tāpēc ka viņi arī nav īsti normāli, bet līdz ar šo nosaukumu esam iemantojuši gana daudz “heiterus”, kuri gan pagaidām mīt tikai internetā un dzīvē nekad nav manīti,” stāstot par notikumu un norādot uz aizskarošajiem komentāriem, smejas Roberts.

Cita filozofija

Dziļi filozofisks skaidrojums savas grupas nosaukumam ir kolektīva Tramvajs nav uzskatāms par vērā ņemamu pretinieku dalībniecei Laumai Bērzai. Viņa norāda uz tā saistību ar iekšēju joku, vārdu spēli un krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova romānu Meistars un Margarita, kurā varonim Berliozam tramvajs nogriež galvu.

“Tramvajs ir interesants pilsētas iemītnieks un viņam ir liela vara pār citiem iedzīvotājiem, vai ne? Daudzi ir no viņa atkarīgi, bet dažreiz tramvajs savu varu izmanto vardarbīgi, piemēram, pret Berliozu. Bieži ir kaut kādas vājprātīgas ziņas, ka tramvajs avarējis vai iespiedis durvīs kādu, vai izdarījis kaut ko traku,” skaidro Lauma.

Vaicājot par grupas nosaukuma ietekmi uz mūziku, Lauma norāda: “Nosaukums mūziku nekā tieši neietekmē, bet tas ir uz viena viļņa ar mūziku. Kaut kas absurds, sadzīviskai lietai piešķirta tēlainība, personifikācija. Lielas nozīmes piešķiršana kādai konkrētai lietai kā sarkasms par vērtībām, kuras it kā katrs izvēlas pats.”

Lauma retoriski jautā: “Kāpēc tad neiecelt tramvaju par savu dievu?” Pēc viņas vārdiem viss ir saistīts ar nekonkrētu realitātes izjūtu un tieši tā to uztver arī klausītāji – kāds neordinārs situācijas apraksts, vārdu salikums ir impulss fantāzijai, ieiešanai sapņu pasaulē vai tieši iziešanai ārā no tās.

Piederība

Savu viedokli par grupu neordināro nosaukumu izvēli sniedz pagrīdes mūzikas pazinēja Ilze: “Man liekas, ka tas ir tāpēc, ka gribas kaut ko stulbu, kaut ko foršu, kaut ko nebijušu, jo ir grūti izcelties ar nosaukumu – viss jau ir pateikts, viss jau ir bijis. Mani personīgi tas neietekmē, nē, es vairāk tomēr skatos uz mūziku.”

Lai gan nosaukumi ir interesanti, tomēr Ilzes muzikālajās prioritātēs tam īsti nav nozīmes, jo viņas skatījumā šādi nosaukumi Latvijas mūzikā norāda uz piederību kādam nosacītam lokam vai sociālajai grupai. Kā piemēru viņa min nu jau pieminēto ierakstu kompāniju Tornis.

“Man liekas, ka esmu kādreiz redzējusi video, kur Mazie smirdīgie kociņi stāsta, kāpēc viņiem ir tāds nosaukums, bet varbūt meloju. Manuprāt, viņi ir no tiem, kuri īpaši nepiedomā pie nosaukuma. Tas ir sekundārs viņu dzīvē, jo arī mūzika reti kad pretendē uz kvalitatīvu un augstvērtīgu. Tāpat kā nosaukums, tā parasti ir lo-fi (angļu val. – zemas kvalitātes) ierakstā,” norāda Ilze.

Rāmji un cigaretes

Mazie smirdīgie kociņi nozīmē vienkārši cigaretes, taču nosaukums tika izvēlēts perversa un divdomīga skanējuma dēļ,” stāsta Uģis Reķis, izbijis grupas Mazie smirdīgie kociņi dalībnieks. “Mūzika un teksti laika gaitā mainījās. Kauns atcerēties, ar ko mēs 14 gados sākām, taču mērķis vienmēr bija un palika ekscentrisks un eksperimentāls skanējums.”

Viņš norāda, ka grupas dziesmu teksti vienmēr bijuši saistīti ar dažādām atkarību izraisošām vielām, kuras tiek nosauktas tieši vai aprakstītas poētiski. Piemēram viņš min LSA (lizergīnskābes amīdu – halucinogēnu) saturošās puķes ipomejas, “putnu ripas” jeb MDMA (metilēndioksimetamfetamīnu – ekstazī tabletes), heroīnu, amfetamīnu un tramadolu. Uģis skaidro, ka grupas publiku veido cilvēki, kuru sirdis atsaucas šiem atslēgvārdiem un metaforām.

Pagrīdes grupu filozofiju mūziķis vērtē retoriski: “Kādēļ mūziķi izvēlas kaut ko tādu? Kādēļ cilvēki izvēlas lietot narkotikas? Kādēļ cilvēki izvēlas nabadzību, risku, stabilitātes un statusa trūkumu? Kādēļ cilvēki dara ekscentriskas lietas, meklē jaunus izteiksmes līdzekļus?” Viņam šķiet, ka tas, kā dzīvo lielākā daļa cilvēku, ir komfortabli, taču neizsakāmi garlaicīgi. Pagrīdi izvēlas cilvēki, kuriem šķiet pārāk šauri tie rāmji, kuros sevi jāievieto, lai spēlētu sabiedriski pieņemamu lomu.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Dzīvesstils"

Vai legālā mūzikas straumēšana izdevīga latviešu māksliniekiem?

Legālās mūzikas straumēšanas vietnes ir izdevīgas, lai bez maksas klausītos iemīļoto mākslinieku skaņdar ...

Festivāls Bildes - atspēriena punkts jaunajām grupām. Vēl var pieteikties

Mūzikas un mākslas festivāls Bildes šogad svinēs 29. gadadienu. Festivāla ietvaros notiks septi ...

Joku dienā - Par Brežņevu, kūlu un kaķīti

Joku dienā - 1.aprīlī - lūdzām, lai savu iecienītāko anekdoti vai kādu jokainu atgadījumu izstāsta sabie ...

Ko lasa Elita Patmalniece, Vilis Daudziņš, Juris Kaukulis, Jānis Aišpurs?

Turpinām iepazīstināt ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildēm par viņu lasīšanas paradumiem un mīļākajā ...

Ko lasa Kārlis Lācis, Ģirts Ķesteris, Ralfs Eilands un "latiņa" Jorans?

Grāmatu lasīšana šopavasar ir modē. Uz to mudina gan akcija Lielā lasīšana, gan tuvā jaunās Latvijas Nac ...

Viņu skatuve ir Rīgas ielas

Dokumentālā īsfilma Tava skatuve ir Rīgas ielas stāsta par ielu māksliniekiem Latvijas galvaspi ...