Ko lasa Kārlis Lācis, Ģirts Ķesteris, Ralfs Eilands un "latiņa" Jorans?

2014.03.18 12:48

Grāmatu lasīšana šopavasar ir modē. Uz to mudina gan akcija Lielā lasīšana, gan tuvā jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atvēršana. Arī mēs noskaidrojām, kādi ir sabiedrībā pazīstamu cilvēku lasīšanas paradumi un, kuru grāmatu viņi noteikti ieteiktu izlasīt citiem. Uz jautājumiem atbild komponists Kārlis Lācis, aktieris Ģirts Ķesteris, mūziķi Ralfs Eilands, Jorans Šteinhauers un Kārlis Kazāks.

Intervēja LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 2.kursa studenti Vita Daukste, Aivis Vilciņš, Krista Alksne, Diāna Eisaka, Kristīne Vaļka.

 

Komponists Kārlis Lācis: Kad sāku lasīt, diena pagalam

Cik lielu nozīmi jūsu dzīvē ieņem grāmatas?

Diezgan maz lasu. Maz laika tagad. Grāmatu lasīšana attīsta domāšanu. Vienkārši tagad jau sanāk tādām darba vajadzībām lasīt. Specifiskās mūzikas grāmatas arī, bet tīri pie darbiem, kuriem es strādāju.

Kāda ir, jūsuprāt, ekstrēmākā vieta, kur lasīt grāmatas?

Pat grūti iedomāties. Vannā es daudz lasu, bet tur laikam nevar, tā nav labi. Var sačakarēt to grāmatu.

Kas ir pēdējā grāmata, ko izlasījāt?

Ja neskaita specifisko literatūru, tad Margaretas Mičelas romāns Vējiem līdzi. 1000 lapas kādās trīs dienās izlasīju.

Kā cīnīties ar grāmatas „paģirām,” ja šis grāmatas stāsts ir beidzies?

Man tā nav. Es esmu laimīgs, ka šis stāsts beidzot ir beidzies, jo, kad es sāku to lasīt, es neko citu nevaru padarīt, tad man visu dienu ir jālasa.

Varbūt jums ir kāds īpaši tuvs un sirdij mīļš grāmatu autors/rakstnieks?

Nav tāda.

Ja jūs būtu kāds grāmatas tēls, kas jūs būtu?

Grāmatas tēls(smejas). Bērnībā man patika Robinsons Krūzo.

Iedomāsimies, ja kāds jums pēkšņi liktu sarakstīt grāmatu. Par ko tā būtu?

Tā būtu specifiska mūzikas literatūra, kur es nodotu savas zināšanas un pētījumus citiem. Daiļliteratūra tā noteikti nebūtu. Visdrīzāk šī grāmata būtu saistīta ar mūziku.

Grāmatas un mūzika. Vai starp tām pastāv kāda mijiedarbība?

Mijiedarbība tiešākā ir tā, ka, ja es rakstu kaut kādu mūziku, tas jau ir pēc kaut kādas grāmatas sižeta, bet tā tīri, ka es kaut kādu grāmatu rakstītu… Nu, grāmata tomēr ir mākslas darbs, un mūzika arī ir mākslas darbs.. Tad tie viens otru iedvesmo, tādā ziņā varbūt. To jau nekad nevar zināt, kas rada tevī to impulsu sava veida darbībai.

Vai jūs lasāt grāmatas mūzikas pavadībā?

Nē, mūziku es vispār tikai klausos darba vajadzībām.

Kā jūs domājat, vai grāmatām to klasiskajā izteiksmē ir nākotne? Jo mūsdienās daudzi patērē e-grāmatas.

Jā, mans dēls arī lasa internetā. Normāla mūsdienu paaudze. Es izlasīju vasarā iPad’ā grāmatu Burvis.

Grāmata, ko jūs ieteiktu izlasīt ikvienam.

Es diezgan moderni teiktu, ka katrā grāmatā ir kaut kas īpašs. Ja man tā grāmata nepatīk - es to nelasu. Tāpēc - lasiet grāmatas, kas jums patīk!

 

Mūziķis Ralfs Eilands: Miks Džegers mani pabrīdināja

Kāda ir pēdējā grāmata, ko esat lasījis? Vai ieguvāt no tās kādu svarīgu atziņu?

Pēdējā grāmata, kuru pārlasīju, ir Napoleona Hila grāmata Domā un kļūsti labāks, jo man patīk grāmatas, kuras ļauj strādāt ar sevi. Galvenā atziņa, uz kuru arī es šobrīd balstos, ir tāda, ka es cenšos nebalstīties uz iepriekšējām pieredzēm.

Vai kāda atziņa no grāmatām ir pilnveidojusi vai palīdzējusi karjerā, ikdienā?

Es domāju, ka grāmatu lasīšana noteikti pilnveido cilvēku, jo nu redz, kā ir, pieņemsim, ka es zīmēju, tad, zīmējot pēc desmit gadiem, es saprotu to, ka tas ir grūti, bet ja es, piemēram, esmu nopircis Van Goga grāmatu, kur viņš ir uzrakstījis par zīmēšanu, no kuras es varētu iegūt vairāk pieredzes un informāciju, ka pats, nevienu neklausoties, esmu urbis šos desmit gadus, jo, ja viņš ir daudz lielāks profesionālis un visu atklāti ir uzrakstījis, tad nedēļas laikā gūstu to pieredzi. Grāmata ļauj mācīties no citu cilvēku pieredzes un ietaupa laiku, jo mūsdienās laiks ir ļoti svarīgs resurss, to mēs nedabūsim atpakaļ, tas notiek daudz ātrāk, tādēļ es iesaku visiem grāmatas lasīt. Karjerā man tas ir nenormāli palīdzējis, jo mūzikas grāmatas – bibliogrāfijas, kādas tik vien netiek rakstītas, un pat paši mūziķi raksta un atzīst savas kļūdas, kas, piemēram, palīdz iziet no miglas un secināt, kā man savā situācijā rīkoties. Kā piemēru varu minēt to, ko Miks Džegers atzinis, ka tas ir nepareizi, ka viņš ir kļūdījies, viņš savā grāmatā mani šādā veidā  ir pabrīdinājis.

Kura bērnības grāmata visspilgtāk ir iespiedusies atmiņā?

No bērnības man grūti pateikt, kas ir iespiedies atmiņā, jo kad biju maziņš, man ļoti nepatika lasīt un tas viss likās nevajadzīgs. Man nepatika ne Harijs Poters, ne arī citas tamlīdzīgas grāmatas, ja nu vienīgi agrā bērnībā Vinnijs Pūks, bet tad par pasaku grāmatām man pazuda interese, bet, runājot par tām popkultūras grāmatām jeb grāvējiem, kas tiek pārnesti uz filmām, man ļoti nepatika, likās tādas garas un garlaicīgas, kas mani attālināja no literatūras līdz brīdim, kad es nonācu pie Aleksandra Grīna Dvēseļu putenim, kuru tad arī es izlasīju un secināju, ka grāmatas var būt arī interesantas, ka tās var saturēt ko tādu, kas man noder. Tad pēc kara literatūras un Remarka es atklāju, ka eksistē psiholoģijas grāmatas jeb pašizaugsmes grāmatas, kas ir pats lielākais literārais ieguvums, kāds man līdz šim ir bijis.

Vai jums ir kāds mīļākais autors? Kas jums patīk viņa darbos?

Viens no maniem mīļākajiem autoriem ir Remarks, bet psiholoģijas nozares literatūras es lasu dažādas grāmatas par reliģiju, dažādām pamācībām un filozofiju jeb visu, kas ir vienkāršs, kur prāts var pats strādāt un sevi pilnveidot; tādas, kuras vairāk var sasaistīt ar dzīvi, tas nav svarīgi, vai es tam ticu, vai nē - to es uzzinu no grāmatas, kuru man vienkārši patīk izlasīt.

Un visbeidzot, vai jums ir kaut kas tāds, ko jūs vēlētos ieteikt citiem jauniešiem saistībā ar grāmatām, to lasīšanu?

Vēlos teikt, ka nevajadzētu par grāmatu pasauli spriest tikai no skolas literatūras stundās apskatītajiem darbiem – katrs var atrast sev piemērotu grāmatu, kura to aizraus, tāpēc tās ir cītīgi jāmeklē, nepadodoties pie pirmās nesaistošās literatūras.

 

Aktieris Ģirts Ķesteris: Lasīšana ir mana komforta zona

Kādā intervijā žurnālam Una esat teicis: „Es daudz lasīju, tagad grāmatas metu pa gaisu. Jo jāsāk piedzīvot!”. Kāda tagad ir jūsu attieksme pret grāmatām?

Jā, tā tas viennozīmīgi ir! Ja vien lasītājs ir pašpietiekams, lai lietotu grāmatu kā savu draugu, kā sarunu ar dzīvi. Tomēr dzīve ir par īsu, tādēļ ir jādzīvo un jāpiedzīvo.Lai gan Džilindžers noteikti apgalvotu kaut ko citu, jo viņš lasa ļoti daudz, tiešām ļoti, ļoti daudz. Viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kuri ir iemācījušies lasīt arī tad, kad nav laika lasīt. Džilindžers lasa visu. Man līdz šim tas nav izdevies, jo esmu izpildītājs, neesmu noteicējs pār to, kā es tieku izmantots. Manu laiku plāno citi cilvēki.

Grāmatām vispār ir fenomenāla ietekme uz mani. Īpaši vēlā vakara stundā, kad esmu pusguļus stāvoklī, notiek pilnīgi apbrīnojamas lietas - pēc puslapas izlasīšanas es iemiegu. Tomēr tas notiek ar ārkārtīgi svētlaimīgām sajūtām. Burti mani nomierina, jo lasīšana ir pilnīgs kūrorts. Varētu pat teikt, ka lasīšana ir manu smadzeņu  un dvēseles labākā atpūta. Grāmatu lasīšanai viennozīmīgi ir liela vērtība. Ir jau kaut kādi periodi, kad ar literatūru sanāk ievērojami mazāka saskarsme, ja vien mums nav uzdevums lasīt.

Kā jūs raksturotu savus grāmatu lasīšanas paradumus?

Lasīšana jebkurā gadījumā ir mana komforta zona. Mana patiešām vienīgā komforta zona. Manuprāt, ir trīs veida cilvēki. Pirmie ir tādi, kuriem būt pašam ar sevi ir meditācija. Otrā veida cilvēkiem meditācijai pakārtota forma ir lasīšana, kas ir vienlīdz spēcīga. Trešā veida cilvēkiem meditācijai vienlīdz pakārtota forma ir skriešana. Tātad, ja mēs atrodam laiku meditācijai, ja mēs atrodam laiku lasīšanai vai skriešanai, tad mēs esam līdzsvarā.

Kura ir pēdējā izlasītā grāmata, kas visvairāk ir palikusi atmiņā?

Ikdienas lasīšanai, ne grāmatu plauktā, bet uz palodzes, stāv Ķeltu lūgšanu grāmata, kas starp citu ir ārkārtīgi pārsteidzoši sirsnīga lasāmviela. Lai arī cik paradoksāli tas nešķistu, jo tie tomēr nav konkrēti autori. Vispār pašlaik man nav grāmatu plaukta, jo nesen pārcēlos uz jaunu dzīvokli, tādēļ grāmatas atrodas kastēs. Tam es nepiešķiru pārāk lielu nozīmi, jo man ir bijuši grāmatu plaukti, tādēļ, ka es nāku no lasītāju paaudzes. Lasīt, tas nozīmē būt, jo citas informācijas jau nav,  ir tikai  literatūra un mūzika. Piemēram, konkrētā laika posmā lasīšana ir bijusi dažādos ciklos, sākot ar dažādu tautu pasakām, pieaugot līdz pat filozofiskiem autoriem. Es nerunāju par Frīdrihu Nīči, kas ir katras paaudzes izaicinājums saskarties ar viņa idejām, censties tās akceptēt un kaut kādā mērogā lietot dzīvē. Tajā pat laikā Kirkegors, Solovjovs, tie ir tie reliģiskie filozofi, kas mani piesaista. Tagad, protams, es ar to lielā mērā neaizraujos, jo tas prasa vēl vairāk laika.

Man jāatzīst, ka divdesmit minūtes skriešanas ikdienā nav tas pats, kas tikai 20 minūtes lasīšanas.  Protams, ir kaut kāda obligātā literatūra, no kuras diemžēl sastāv mana dzīve. Proti, katrs jauniestudējums norisinās kādas literatūras pavadījumā. Mēs iestudējam Emanuela Šmita Milēdiju, tādēļ ņemu vērā arī fabulas par musketieriem. Atveidojot, piemēram, kardinālu Rišeljē konkrētos vēsturiskos periodos, manas blakus smadzenes reizēm ir arī Google (smejas). Tur tomēr ir daudz informācijas. Līdz šim tā vai citādi tā bija vēsturiska literatūra, bet saprotu, ka tādā ierobežotā laikā, kad pusotra mēneša laikā top iestudējums, lai izmantotu vēsturisko literatūru, tajā pašā laikā mācoties lomu partitūras, tas prasa ļoti, ļoti daudz laika. Tādu greznību vairs nevaru atļauties.

Kura ir jūsu mīļākā bērnības grāmata?

Pie manām mīļākajām bērnības grāmatām noteikti pieder visvairāk smīdinošā grāmata Mana ģimene un citi zvēri, kuras autors ir Džeralds Darels. Protams, arī pārējās autora grāmatas, kuras ietilpst konkrētajā kolekcijā. Tās grāmatas ir tā vērtas, jo tās pat nevar ekranizēt, tās vienkārši ir jāizlasa.  Tā galvenā vērtība tajā pasākumā, ko sauc par literatūru, acīmredzot ir tā, ko piedāvā konkrēti personāži.

Vai aktuālākajai un jaunākajai literatūrai pietiek brīvo brīžu?

Kāpēc gan ne!? Vienmēr pa rokai kaut kur ir bijis Peļēvins vai Sorokins, tāpat manas kaimiņienes Elvitas Rukas, kurai nesen ir nākusi klajā jauna grāmata, daiļrade. Redz, cik interesanti sanāk, ka ar kaimiņu starpniecību iepazinos ar jaunāko latviešu daiļradē. Jāatzīst, ka ir tāda literatūra, kas tiek piespēlēta.

Man joprojām šķiet lielākā greznība un baudāmākā atpūta lasīt detektīvromānus, jo tad sanāk tāds pilnīgs atslēdziens. Es vairāk vai mazāk piederu pie tā romantizētā literatūras žanra. Man ir pazīstami arī latviešu detektīvromānu autori, piemēram, Dace Judina. Detektīvromāni nodrošina patīkamu paralēlo pasauli, kurā patīkami būt noslepkavotam (smejas). Tā laikam ir viena ļoti vērtīga atziņa!

Kurš ir jūsu mīļākais rakstnieks?

Tas mainās attiecīgos periodos. Tajā brīdī, kad es lasīju norvēģu rakstnieka Erika Fosnesa Hansena darbus, tad sapratu, ka viņš ir mans favorīts uz ilgu laiku, ņemot vērā uzrakstītā formu un izteiksmi. Piemēram, stāsts par bitēm. Es nekad nevarēju iedomāties, ka var simts lappuses lasīt par bitēm. Par bitēm! Es biju autā. Nevis tādā pētniecības vai dokumentālā līmenī, bet personīgais līmenis, kad ir iespēja paraudzīties uz pasauli ar bites acīm. Tas ir kaut kas fenomenāls.

 

Mūziķis Jorans Šteinhauers: Vajadzētu sākt lasīt latviešu grāmatas

Vai jūs lasāt grāmatas?

Diemžēl reti. Man ir bijusi gan slikta, gan arī ļoti laba pieredze ar lasīšanu. Tikai bieži nesanāk atslēgties no visām lietām, kuras ir darāmas, lai mierīgi sēdētu stūrī un lasītu.

Vai atceraties pirmo grāmatu, ko izlasījāt?

Tā gan bija trauma. Vācu grāmata, kuru sauca Das war der Hirbel. Es pēc tam tā raudāju, jo stāsts  bija tik bēdīgs. Laikam sevi pārāk identificēju ar viņu.

Tā kā runājat vairākās valodās, vai arī lasāt grāmatas kādā citā valodā?

Es bērnībā lasīju ļoti daudz futbola žurnālus svešvalodā. Tur bija futbolistu vārdi, kurus lēnām trenējos izrunāt. Vienmēr, kad bijām ārzemēs, es nopirku daudz tādu žurnālu un paņēmu līdzi uz mājām. Vispār, ar futbola palīdzību daudz iemācījos gan par valodas atšķirībām, gan par ģeogrāfiju.

Esat lasījis arī kādu grāmatu latviešu valodā?

Jā, sejas grāmatu. (smejas). Godīgi sakot, jūs šobrīd runājat ar nepareizo cilvēku. Šajā dzīves fāzē man nav laika lasīt, bet es tieši vakar domāju, ka gribētu paplašināt vārdu krājumu. Tātad, vajadzētu sākt lasīt latviešu grāmatas.

Varbūt zināt kādu latviešu autoru?

Latviešu valodu es daudz iemācījos no dziesmu vārdiem. Tātad Renārs Kaupers ir mans mīļākais autors.

Kādam grāmatu žanram dodat priekšroku?

Vislabākā lasīšanas pieredze bija ar Agatas Kristi detektīvromāniem. Starp citu, tas bija vienā vasarā Latvijā, kad man viss bija vienalga. Tikmēr tā grāmata man bija visur līdz. Tad biju savā pasaulē gan tramvajā, gan dabā, gan mājās. Kaut kāda forša un omulīga sajūta.

Labprātāk izvēlaties grāmatu nopirkt vai doties uz bibliotēku?

Grūti pateikt, bet mana mamma vienmēr teica: „Grāmatas ir kā draugi”. Es labāk labus draugus „nedodu atpakaļ” pēc kāda laika.

Vai nav ideja pašam uzrakstīt grāmatu?

Labprāt. Pēdējā laikā esmu tik daudz Latvijā piedzīvojis saistībā ar „latiņa” dziesmu, Eirovīziju un vispār interesantiem cilvēkiem, ka to ir grūti apstrādāt tikai prātā. Es to gribētu saglabāt. Noteikti kādreiz rakstīšu garāku rakstu par šo laiku. Man patika virsraksts nesen vienā latviešu žurnālā „Lats aiziet, Jorans paliek”. Tā varētu nosaukt vienu grāmatu. Hehe.

 

Mūziķis Kārlis Kazāks: Lasu visu, kas mani uzrunā

Vai sevi uzskatāt par kaislīgu grāmatu lasītāju, vai arī ar tām esat uz jūs?

Es lasu visu, kas mani uzrunā, turklāt varu teikt, ka lasu daudz.

Kura grāmata jums atgādina bērnību? Vai esat to ieteicis izlasīt arī saviem bērniem?

Tās ir trīs: Vējš vītolos [angļu rakstnieka Keneta  Greiema garstāsts ], Ronja laupītāja meita [Astrīdas Lindgrēnes stāsts]un Emīls un Berlīnes zēni [Ērika Kestnera stāsts].  Saviem bērniem esmu tās ieteicis izlasīt, tomēr nezinu, vai maniem padomiem ir sekots.

Kā, laikam ejot, ir mainījušies jūsu lasīšanas paradumi? Kuru grāmatu jūs ieteiktu izlasīt citiem?

Es arvien vairāk lasu grāmatas, man patīk tas, kā tās pie manis nonāk, izbaudot visu procesu- uzzināšanu, grāmatas ieguvi, lasīšanu. Tā kā garas grāmatas nav pieklājīgi ieteikt, ieteikšu Kārenas Bliksenas Ziemas pasakas. Nav ne jausmas kādēļ, šī bija pirmā grāmata, kas ienāca prātā.

Vai uzticaties citu cilvēku ieteikumiem par grāmatām?

Man patīk uzticēties rakstniekiem, kas savos darbos dod pavedienu uz nākošo grāmatu, kā, piemēram, Kortāsars [latīņamerikāņu rakstnieks] aizved pie Huana Rulfo [meksikāņu rakstnieks] utt. Arī līdzcilvēkos ieklausos, parasti no viņiem  uzzinu par jaunām grāmatām.

Kuru grāmatu esat izlasījis kā pēdējo?

Pēdējā grāmata, ko izlasīju, bija Paula Bankovska Es neko neatceros.

Japāņu rakstnieks  Haruki Murakami ir teicis, ja cilvēks lasa tikai to, ko lasa visi, tad viņš spēj domāt tikai tā, kā domā citi. Ko jūs domājat par tā saucamajām populārajām grāmatām, kas parādās lasītāko grāmatu topos?

Man šķiet interesanti, kādēļ kāda grāmata kļūst populāra. Citādi – īpaši neaizraujos ar topu studēšanu. Murakami jaunākos darbus neesmu lasījis, apstājos pie grāmatas par aitu skaitīšanu [grāmata  Aitu medīšanas piedzīvojumi], kas man patika.

Vai bieži pērkat grāmatas?

Man patīk iegādāties grāmatas un vēlāk tās kādam atdot.

Vai jums ir nepieciešami kādi noteikti ārējie apstākļi, lai lasītu (piemēram, klusums, kāda īpaša vieta vai noskaņojums, varbūt dodat priekšroku e-grāmatu lasīšanai)?

Pagaidām lasu papīra grāmatas. Bet ārējo apstākļu nozīme atšķiras no literatūras, ko lasu.

Ko tādā gadījumā domājat par grāmatu digitalizāciju?

Es ar interesi vēroju grāmatu attīstību un, sliecos pievienoties digitalizācijas atbalstītājiem.

Vai grāmatas jūs iedvesmo mūzikas radīšanā?

Viss, ko es esmu piedzīvojis, piedalās manas mūzikas radīšanā. Arī citi teksti, piemēram, tautasdziesmas (atsauces dzirdamas vairākās dziesmās), grāmatas utt.

Vai varat nosaukt savu mīļāko latviešu autoru?

Man tas ir īpašs gandarījums - lasīt latviešu literatūru, kur katrs vārds ir fiziski sajūtams, atpazīstams. Nevaru izcelt vienu autoru, tā ir Inga Gaile, Pauls Bankovskis, Inga Žolude.

 

Turpmāk vēl – ko lasa Vilis Daudziņš, Elita Patmalniece, Juris Kaukulis, Ainārs Ančevskis, Mārtiņš Brauns, Jānis Aišpurs.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Dzīvesstils"

Vai legālā mūzikas straumēšana izdevīga latviešu māksliniekiem?

Legālās mūzikas straumēšanas vietnes ir izdevīgas, lai bez maksas klausītos iemīļoto mākslinieku skaņdar ...

Festivāls Bildes - atspēriena punkts jaunajām grupām. Vēl var pieteikties

Mūzikas un mākslas festivāls Bildes šogad svinēs 29. gadadienu. Festivāla ietvaros notiks septi ...

Joku dienā - Par Brežņevu, kūlu un kaķīti

Joku dienā - 1.aprīlī - lūdzām, lai savu iecienītāko anekdoti vai kādu jokainu atgadījumu izstāsta sabie ...

Ko lasa Elita Patmalniece, Vilis Daudziņš, Juris Kaukulis, Jānis Aišpurs?

Turpinām iepazīstināt ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildēm par viņu lasīšanas paradumiem un mīļākajā ...

Ko lasa Kārlis Lācis, Ģirts Ķesteris, Ralfs Eilands un "latiņa" Jorans?

Grāmatu lasīšana šopavasar ir modē. Uz to mudina gan akcija Lielā lasīšana, gan tuvā jaunās Latvijas Nac ...

Viņu skatuve ir Rīgas ielas

Dokumentālā īsfilma Tava skatuve ir Rīgas ielas stāsta par ielu māksliniekiem Latvijas galvaspi ...