Kremastera muskulis avangarda kino

2013.02.19 10:33

Lauris Baturs

sociālo zinātņu bakalaurs komunikācijas zinātnē

Kremastera cikls (The Cremaster Cycle) ir avangarda kino režisora Metjū Bārnija (1967) piecu filmu sērija, kas cenšas izzināt matērijas formu un rašanos caur vizuāli piesātinātu komunikāciju. Sākumpunkts šai izziņai ir augļa embrionālā fāze.

Filmu vienojošais elements ir vīriešu organisma kremastera muskulis, kas atbild par sēklinieku maisiņu pacelšanos un pazemināšanos ārējo apstākļu rezultātā – temperatūras vai seksuālā uzbudinājuma iespaidā. Bārnija filozofijā šis konceptuālais elements atspoguļo cilvēka potenci.

Filmas tika radītas astoņu gadu periodā un režisors aktīvi studējis tādas sfēras kā bioloģija, biogrāfija, mitoloģija, ģeoloģija un citas jomas. To ietekme kopā ar embrionālo fāzi, kad notiek izšķiršanās par to, vai auglis būs vīriešu dzimuma vai sieviešu, ir novērojama Kremastera cikla filmās.

Bārnijs ir atzinis, ka filmu pamatā ir seksualitāte un anatomija un ka tās nav obligāti skatāmas hronoloģiskā secībā. Izvairoties no plašākiem komentāriem, režisors devis norādi, ka pirmā daļa atspoguļo sēklinieku vispiekļautāko stāvokli, bet pēdējā – visatslābušāko.

No seksuālās diferenciācijas skatpunkta pirmā daļa simbolizē embrija sākuma stadiju, kad dzimumu nav iespējams atšķirt, bet pēdējā – beigu posmu, kad ir iespējams atšķirt, vai auglis būs viena vai otra dzimuma. No tālākiem komentāriem Bārnijs izvairījies, liekot skatītājam salikt no viņa piedāvātajiem elementiem savu interpretāciju puzli.

Liekot pastiprinātu uzsvaru uz filmu vizuālo komunikāciju, Kremastera cikls atklāj ne tikai režisora pieminētos elementus, bet gan arī apkārtējās pasaules un visuma uzbūvi un formu. Filmas tiek pielīdzinātas mazām pasaulēm vienā elementārdaļiņā, no kurām sastāv vēl plašākas pasaules apkārtējais veidols.

Duālisms un simetrija

Pirmajā Cremaster cikla daļā režisors liek skatītājam pievērst pastiprinātu uzmanību formai un tās nozīmei. Te jāmin vīnogas, kuras simbolizē dejotājas. No mazām detaļām tiek saliktas ainas, kuras atspoguļo plašākas lietas. Ogas atspoguļo cilvēkus, atgādinot, ka no minimālām detaļām sastāv viss pārējais.

Ideju par lietu formu, dizainu un ārējo estētiskumu iezīmē arī pastiprinātais uzsvars uz sievietes ķermeni. Pirmkārt, filmas varoņi ir tikai sievietes. Šī pieeja liek skatītājam meklēt līdzsvaru, kur par šo pretpolu kalpo filmā atspoguļotie nedzīvie elementi. Piemēram, amerikāņu futbola laukums un dirižabļi, kuri skatītājā rada asociācijas ar pretējo jeb vīriešu dzimumu.

Otrkārt, kamera vēsta, ka pastāv duālisms un simetrija. Piemēram, dirižabļi ir divi, arī vīnogu kaudzes ir divas. Tikpat daudz  ir galdu un stjuaršu. Šis duālisms iezīmē visiem zināmas lietas, ka nav labā bez ļaunā, ir balts un melns, ir viena un ir otra puse.

Ar agresīviem kameras tuvplāniem Bārnijs akcentē lietu simetriskumu un pasaules līdzsvaru. Savijot to visu kopā ar sievietes ķermeņa aprisēm, tiek veidota likumsakarība starp duālisma un cilvēka skaistumu, kas ietver šo simetriju – mums ir divas rokas, divas kājas, divas acis, kā arī viss pārējais cilvēka ķermenī ir simetrisks un līdzsvarots.

Filmas simbolisms sniedz pirmo ieskatu tematiskajā simetriskajā elementā, kas parādās katrā Cremaster daļā, jeb tajā, ko sauc par field emblem (angļu val. – lauka emblēmu). Zīmīgi, ka tā parādās amerikāņu futbola laukumā, tā izslēdzot interpretāciju atgriezenisko saiti, jo pati par sevi emblēma to atspoguļo. Lai atkodētu tās nozīmīgumu, ar vienas daļas noskatīšanos vien nepietiek.

Filmas sižetu var interpretēt kā stāstu par sievieti, kura ir iespundēta sevī (dirižablī), šajā čaulā jeb tajā, kas viņai neliek realizēt sevi, jo viņas sapnis ir kļūt par dejotāju (to, ko mēs redzam ārpus paša dirižabļa). Viņas iekšējo cīņu simbolizē divi dirižabļi, kā arī zaļās un melnās vīnogas. Nav skaidrs, vai sapnis piepildās, jo filmas beigas var likties kā vēl viens sapnis jeb tas, kā viņa sevi tajā iedomājas un redz. Skatītājs tikai redz sievietes domu atspoguļojumu un to realizāciju.

Uzsvars uz skaņu

Otrā Cremaster daļa apskata lietas padziļinātākā līmenī. Vizuālā naratīva dekodēšana tiek pastiprināti apgrūtināta, kas noved pie tā, ka likumsakarības un idejas naratīva atkodēšanai var veidot tikai filmas beigās. Šajā daļā avangarda iezīmes kino tiek vairāk akcentētas.

Filmas sākums iepazīstina ar trīs varoņiem, no kuriem tikai viens kalpo par atslēgu kopējā filmas vēstījuma izzināšanai, bet, ņemot vērā, ka sākumā par to nav nojausmas, naratīvs izplūst. To pastiprina gan seksuālā akta agresīvie tuvplāni, gan bišu saimes un bišu šūnas, kuras šo aktu ieskauj. To var interpretēt kā jaunas dzīvības rašanos, kur bišu saimes simbolizē sabiedrību jeb dzīvību kopumā.

Bārnijs liek uzsvaru uz skaņu, kas šajā gadījumā ir bišu zumēšana. Tā saplūst gan ar ambiento mūziku, gan ar agresīvajām un maigajām balsīm, gan arī ar kori un ērģelēm. Skaņa kinolentē iet roku rokā ar piesātinātiem dabas skatiem, kuri ļoti veiksmīgi simbolizē dzīves sūrumu (kalni un ielejas), gan arī dzīvību un nāvi jeb to, ar ko šis nebeidzamo šķēršļu pārvarēšanas loks sākas un beidzas. Jūra simbolizē nāvi. Tās atspulgs liecina par to, ka varētu būt dzīve pēc tās. Dabas skati, savukārt, simbolizē dzīvību, jo veido atspulgu un ir virs jūras līmeņa.

Bišu šūnas filmā parādās vairākkārt. Tās atspoguļo eksistenci. Sākumā redzama dzīvības izveide starp šīm šūnām, bet vēlāk arī pati dzīvība – Hudini burvju mākslinieks, kurš savu piedzimšanu sauc par viņa slavenāko burvju triku jeb metamorfozi. Režisora skatījumā cilvēku dzīve ir pielīdzināma bišu saimei, kurā uzvar stiprākais. Sistēmas regulācijas nereti stāv pāri cilvēkam un filmas beigas parāda, ka cīņa pēc kārotā medus var izrādīties nāvējoša. Te jāvelk analoģijas, ka cilvēki, lai cik ļoti attīstījušies arī būtu, tomēr pamatos ir pakārtoti dabai un dzīvnieku instinktiem.

Lai gan otrā Cremaster daļa piedāvā jau vilkt analoģijas sakarībās, kuras apvij lauka emblēmu, tomēr pagaidām to var interpretēt kā vienas no sfēru atspoguļojumiem, kuras Bārnijs filmu sērijā apskata – šajā filmas daļā dzīvību, skaņu, dabu, eksistenci un nāvi jeb tos pasaules pamatelementus, kuri to balsta un veido.

Personība un ķermenis

Ja pirmajās divās daļās tika apskatīts lietu kopskats visaptverošajā līmenī, tad trešā daļa ir vairāk personisks stāsts. Šeit Bārnijs kā apskatāmos elementus izvēlas personību, indivīdu un tā veidošanos gan psihes, gan arī garīgajā un fiziskajā līmenī.

Filma pieskaras cilvēkam un viņa izziņai, kā arī liek pastiprinātu uzsvaru uz cilvēka rakstura izveidi laika gaitā, ko var ietekmēt dažādi apstākļi – gan ārēji, gan iekšēji. Temperaments, kas ir iedzimts, liek tikai pamatnostādnes rakstura izveidei, bet par tālāko jau ir atbildīgs pats indivīds.

Filma ir sadalīta trijās daļās, kur par pirmo kalpo pirmais filmas segments, kurā tiek atspoguļota indivīda audzināšana un viņa rakstura un attieksmes veidošana. Filmas trešdaļa pieskaras arī tādām tēmām kā sabiedrības slāņiem un iekārtām, no kurām ir atkarīga apkārtējo attieksme pret cilvēku, kā arī pasaules kārtībai un līdzsvaram – labajam un ļaunajam un noziegumam un sodam.

Otrais segments atspoguļo cilvēka izveidi fiziskajā līmenī. Process tiek pielīdzināts debesskrāpja būvniecībai. Šī grandiozā celtne tiek pozicionēta kā pārcilvēks jeb katra cilvēka personīgais ideāls un dievs. Šeit tiek parādītas cilvēka ideālās pasaules idejas materiālā līmenī.

Noslēdzošais segments savij kopā pirmo divu segmentu elementus. Te indivīds jau ir attīstījies gan garīgā, gan arī fiziskā līmenī, lai turpinātu attīstīties vēl tālāk – pārcilvēka līmenī.

Filmas beigas, kuras vairāk pievēršas kārtībai un attieksmei, kas tika apskatīta pirmajā segmentā, velk analoģijas starp Cremaster 2, kur gala iznākums ir ļoti līdzīgs, gandrīz vai identisks šai daļai – tiek nogalināts varonis, kurš filmas gaitā parādās bieži, tomēr par galveno to tā arī neizdodas uztvert.

Pretpols un trauslums

Cremaster ceturtajā filmā režisors apskata tādas lietas kā pretpolu pievilkšanos, kuru simbolizē dzeltenie un zilie sacīkšu mašīnu braucēji. Tās savā starpā sacenšas un, pat ja viena cieš avārijā, otrs pretpols nevar turpināt braucienu. To simbolizē mašīnas iebraukšana pitstopā. Sacensības atsākas tikai tad, kad otrā mašīna ir gatava turpināt ceļu.

Lai gan šķiet, ka tās cenšas apsteigt viena otru, tomēr filmas beigas liek noprast, ka brauciens tika veidots, lai noslēgumā tās varētu saskrieties. Pretpolu pievilkšanos simbolizē šī sadursme.

Epizodēs, kurās redzams vīrs ar garām ausīm, Bārnijs dod simbolisku noslieci uz jaunas dzīvības rašanos, kuru pielīdzina nāvei. To simbolizē vīra iekrišana ūdenī, kā arī viņa ceļojums pa jūras dibenu un pazemi jeb mātes vēderu, kurā vīrs atspoguļo bērnu. Varonis simbolizē bērnību, kura sevī ietver jaunas dzīvības rašanos, mātes sāpes, lai bērns varētu piedzimt, kā arī bērna šķīstības pazaudēšanu, kad viņš saskaras ar ārpasauli.

Nevainības zaudēšanu krasi atspoguļo arī filmas pēdējā epizode, kurā mēs redzam, ka vīrs jau ir gatavs izlīst ārā no pazemes, tomēr viņam virs galvas ir vēl viens pēdējais šķērslis – āzis, kas stāv uz lielceļa. Mašīnas, saduroties viena pret otru, nogalina arī dzīvnieku. Tiek zaudēta nevainība gan no bērnības trauslās psihes skatupunkta, gan arī no pieaugušo fiziskās puses, kad notiek dzimumakts.

Šajā kontekstā nāve un jaunas dzīvības rašanās ir pielīdzināma šīm divām lietām, jo ir jāzaudē nevainība, lai varētu rasties jauna dvēsele.

Iekāre un likumsakarība

Pēdējā daļa, kura dekodēšanai padodas visvieglāk, stāsta par divu mīlnieku attiecībām un mīlestību. Tas ir stāsts par sievieti melnā, kas ar savu dramatisko balsi vēsta par savām dvēseliskajām sāpēm, kurās vainojams vīrietis, kurš filmas sākumā redzams uz skatuves.

Vīrietis uz skatuves kāpj pa lapu vijumu līdz pat tās augšai, atspoguļojot stāvēšanu pāri šai sievietei – viņas nelaimei. Tas simbolizē sievietes ignorēšanu, jo, kā jau parāda atmiņu uzplaiksnījumu ainas, agrāk viss ir bijis citādi. Iemesls abu varoņu tagadējai atšķirtībai netiek atklāts, bet ainā, kurā vīrietis ir baseinā, tiek dots signāls, ka tai ir saistība ar iekāri pret citām sievietēm.

Aina uz tilta skatītājam vēsta, ka vīrietis ir izdarījis pašnāvību. Fiziskās vīrieša sāpes atspoguļo dvēseliskās, kuras izrāda viņa bijusī mīlniece. Šajā aspektā Bārnijs kārtējo reizi pievēršas lietu kārtībai un to likumsakarībai – līdzsvaram. Abi varoņi mirst, tikai dažādos līmeņos, velkot analoģijas par lietu vienādību gan no garīgā, gan arī no fiziskā aspekta.

Šī filmu daļa kopā ar trešo ir vairāk personisks stāsts, tikai šeit cilvēks netiek pielīdzināts mehāniskai sistēmai, bet gan dabisku instinktu vadītai būtnei, kuri cilvēkā ir tādi, kas atšķir viņu no dzīvniekiem un nedzīvām lietām. Filma it kā parāda, ka cilvēks ir evolūcijas augstākais punkts, bet tajā pašā laikā arī viskritiskākais un sadrumstalotākais.

Lauka emblēma filmā parādās ļoti reti. Tā ir novērojama baseina dibenā, kur tā simbolizē ūdenstilpni kā mīlestības atspoguļojumu. Te jāvelk analoģijas ar tiltu un vīrieša izdarīto pašnāvību, jo, lai gan baseina kontekstā redzama mīlestība, tomēr nolēkšana no tilta ūdenī simbolizē vīrieša nogrimšanu tajā jeb pašā mīlestībā iekšā.

Kā redzams, Kremastera cikls nav tipisks stāsts par kādu konkrētu lietu, bet gan par visumu un tā veidojošiem elementiem. Avangarda kino ir savs arhetips – Metjū Bārnijs, kurš spēj ar savu filmu vizuālajiem elementiem skatītājā rosināt iztēli līdz līmenim, kad filma tiek pielīdzināta eksistenciālai gleznai – kad skaties filmu ne tāpēc, ka ir vēlme uzzināt, par ko tā būs, bet gan, lai uzzinātu, kādas asociācijas un interpretācijas tā tevī raisīs.

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Kino"

Viktors Freibergs par latviešu kino: galvenais, lai nav jākaunās

“Nav svarīgi, vai filma ir sāpīga, izklaidējoša vai tā ir komēdija, melodramatiska filma, šausmu filma, ...

Biogrāfiskas drāmas Holivudas mērcē

Līdz ar tehnoloģisko iespēju un sižeta līnijas nospraušanu priekšplānā, kino industrija skatītājiem pied ...

Bīstamās esejas

Aplis ir tikai ģeometriska figūra, bet, ja piezīmē pāris matus, stilizētas ausis, aplī ieliek divus punk ...

Ceļošana nelaikā jeb sarežģīts gadījums kino vēsturē

Mazbudžeta zinātniskā fikcija Primer (2004.g.) ir režisora Šeina Karuta (Shane Carruth) gudra un piezemē ...

Intervējot amerikāņu sapni