Latvijas reklāmas vide 2010. gada pirmajā ceturksnī

Foto - rageforst, licence
2010.06.17 08:56

Anna Mūrniece

LU SZF Komunikācijas bakalaura studiju 2. kursa studente

Reklāmas tirgus Latvijā jāprot analizēt kontekstuāli ar ekonomikas indikatoriem visā pasaulē kopumā un atsevišķi Latvijā, ar reklāmdevēju tendencēm, starptautisko zīmolu aktivitātēm, investīcijām un citiem tikpat svarīgiem faktoriem, kas nosaka vietējās reklāmas tirgus vidi un komunikācijas taktiku. Globālā un lokālā tirgus korelāciju nosaka vispasaules ekonomiskie procesi, mediju izmaiņas un inovāciju tendences.

Tāpat nozīmīgs ir ētikas aspekts, bez kura nav iedomājama reklāmas komunikācija kopumā, kur krustojas savstarpējā konkurence, stratēģiskie pozicionējuma un tā izpildes aspekti – metodes, kuras tiek izmantotas, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

Tirgus konteksts

Ekonomiskais aspekts Latvijas un pasaules reklāmas vidē 2010. gadā ir viens no nozīmīgākajiem izpētes faktoriem. Organizācija MAGNA, kas pēta reklāmas un mediju tirgu pasaulē, prognozē reklāmas tirgus stabilizāciju un pieaugumu 6% apjomā. Atskaitē tiek uzsvērts, ka lielāko pienesumu plānotajā pieaugumā nodrošinās valstis ar visstraujāko ekonomisko attīstību. To starpā tiek minēta Brazīlija, Ķīna, Indija, Krievija, Polija un Indonēzija. Latvijas reklāmas tirgu šis pieaugums neietekmēs, jo ekonomisko regresiju attiecina arī uz 2010. gadu kopumā, kurā tiek izteiktas prognozes tirgus kritumam 35%–40% apjomā, identiski iepriekšējam gadam. Kopumā reklāmas pakalpojumi un mediju izmaksas kļuvušas zemākas. [1]

Šī cenu pazemināšanās un savstarpējā konkurence ir saprotama, jo nodrošina medija dzīvotspēju, bet cenu dempings pazemina kopējā tirgus vērtību un ietekmē kopējā tirgus kritumu. Konkurence ļauj reklāmas pircējiem un uzņēmējiem saņemt reklāmas pakalpojumus par ievērojami zemākām izmaksām. Līdz ar to uzņēmējiem rodas iespēja izmantot integrētus mārketinga pakalpojumus, kas agrāk nebūtu bijis iespējams.

Apskatot tieši mediju tirgu, tiek uzskatīts, ka 2010. gada laikā mediju reklāmas tirgus samazināsies vēl par aptuveni 15%. Tāpat tiek uzsvērts, ka vispozitīvākie ekonomiskie rādītāji būs tieši interneta un televīzijas medijiem.[2]

Tiek uzskatīts, ka 2010. gada laikā mediju reklāmas tirgus samazināsies vēl par aptuveni 15%.

Latvijas Preses izdevēju asociācija ziņo, ka vislielāko kritumu 2009. gadā ir piedzīvojis žurnālu reklāmas tirgus, pat par 63%. Ievērojams kritums – 57% vērojams arī laikrakstu reklāmas tirgū. Kino reklāmas 2009. gadā tirgus ar 44% kritumu ievietojies trešajā vietā.[3]

Televīzija vēl joprojām tiek uzskatīta kā pamata komunikācijas veids, ar kuru reklāma sasniedz vislielāko auditorijas apjomu, lai gan šo prognozi varētu ietekmēt arī pāriešana uz ciparu jeb digitālo televīziju, līdz ar to nav pilnībā iespējams prognozēt tirgus nozares indikatorus.

Ekonomiskās izmaiņas skar arī reklāmas nozares uzņēmumus – transformējas reklāmas, mediju aģentūru struktūra – arvien biežāk arī mediju aģentūras piedāvā integrētus komunikācijas risinājumus. Sāk krist barjeras, kuras agrāk pastāvēja starp radošajām, mediju un sabiedrisko attiecību aģentūrām, jo tirgus tendences liek meklēt risinājumus aģentūru pastāvēšanas pamatam.

Arī reklāmas pasūtītāju konteksts ir svarīgs. Tirgus kopumā kļuvis mazāks uzņēmumu skaita samazināšanās rezultātā, izmaksu reducēšanā, kas tieši skar ar mārketinga komunikāciju saistītās izmaksas un to apjomu. Skatoties uz uzņēmumu komunikāciju, bieži vien galvenais uzsvars tiek likts uz cenas fokusu, lai ar promociju palīdzību sasniegtu īstermiņa tirdzniecības apjomu palielināšanos.

Reklāmas vide

Drukātajos medijos 2010. gada pirmajā ceturksnī komunikācija pārsvarā tika realizēta lielajiem uzņēmējiem, kā, piemēram, Rimi, Maxima, Tele2, LMT, Bite Latvija, arī TV šoviem, notikumiem, īstermiņa kredītiem u.c.

Radio savas reklāmas komunicēja kā medija reklāmas, kas ir salīdzinoši novatorisks reklāmas videi – medijs masu auditorijai tiek nodots kā reklāmas objekts. Tā kā radio ir rezonējošs medijs, kanāls bieži vien atbalso arī televīzijas reklāmas.

Televīzijā bija vērojama lielāka aktivitāte. Tas skaidrojams ar starptautiskajiem pasūtītājiem, kuru reklāmas klipi adaptēti Latvijas reklāmas videi – veļas pulveri, šampūni, pamperi, ziepes, zāles un citi produkti ir dominanti reklāmas vidē. Tāpat aktīvu komunikāciju nodrošināja telekomunikāciju tīkli (Tele2, LMT, Bite Latvija), pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumi (Maxima, Rimi), vairāki pārtikas produktu ražotāji – Danone, Activia un citi uzņēmumi, kā arī bankas. Banku komunikācija bija balstīta nevis uz hipotekāro kredītu piesaisti, bet vairāk uz lojalitātes stiprināšanu – bezmaksas kontu apkalpošana, algas karšu un citas piedāvātās priekšrocības.

Skatoties uz uzņēmumu komunikāciju, bieži vien galvenais uzsvars tiek likts uz cenas fokusu, lai ar promociju palīdzību sasniegtu īstermiņa tirdzniecības apjomu palielināšanos.

Interneta vidē reklāmu ievietoja gan lielie uzņēmēji, kas izmantoja šo mediju kā rezonējošo, gan arī mazie un vidējie uzņēmumi kā veidu, lai viegli sasniegtu mērķa auditoriju, sadalot komunikāciju attiecīgajai mērķa grupai specializētajās vietnēs. Internetā reklāmas izvietojumu piedāvāja gan par pastāvīgu, konstantu summu, gan arī par vienas vienības maksu par to, ka lietotājs uzklikšķina uz attiecīgās reklāmas laukuma.

Pie ētikas aspekta jāpiemin Tele2 un LMT komunikāciju masu medijos janvāra beigās un februārī, kas beidzās ar abu uzņēmēju vēršanos Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) un soda sankciju piemērošanu. LMT zīmols O!karte izmantoja salīdzinošo reklāmu, kurā tika atainoti 2 personāži – Tele2 Zelta Zivtiņas un LMT O!kartes tēli, attēlojot abu zīmola korporatīvās krāsas, lai salīdzinātu abu priekšapmaksu karšu tarifus. Tele2 vēlāk izveidoja komunikāciju, kas bija identiska konkurentu reklāmai, bet uzsvēra tajā O!kartes tarifu neizdevīgumu.

„Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzdevis SIA „Tele2” nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi un pārtraukt reklāmas, kurās salīdzināti Zelta Zivtiņas un Latvijas Mobilā telefona (LMT) piedāvātās O!kartes zvanu tarifi. PTAC licis pārtraukt sniegt reklāmas, kurās kompānija „maldina patērētājus par patieso (..) reklāmu devēju un sabiedrības patiesajām zvanu tarifu maksām”, secināms no PTAC interneta mājaslapā publicētā lēmuma.[4]

Šajā kontekstā jāņem vērā ētikas aspekts abu telekomunikāciju operatoru darbībā, jo ne viens, ne otrs operators attiecīgajā situācijā nav rīkojies ētiski. Ne LMT ar salīdzinošās reklāmas izmantošanu, atainojot zīmolus kā tēlus un parādot tarifu salīdzināšanu, ne arī Tele2, kurš maldinājis patērētāju ar reklāmu, nedodot ziņu par to, ka reklāmas ražotājs ir attiecīgais operators.

Šis konteksts jāapsver visiem uzņēmējiem un aģentūrām, kuras izgatavo reklāmas. Krīze, ekonomiskā lejupslīde ir laiks, kad paveras iespējas konkurēt, pārvilināt un iegūt lojālus klientus, bet ne visi šo situāciju izmanto godprātīgi, kas noved pie iepriekšminētajām sekām. Par to liecina sastādītie protokoli Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā, gan ņemot vērā to, ka šī iestāde nespēj pārbaudīt visu uzņēmumu komunikāciju, bet reaģē tikai uz patērētāju sūdzībām un to izskatīšanu.[5]

Lai arī mediju kritums 2010. gada 1. ceturksnī bija iespaidīgs, ir parādījušās jaunas mediju tendences, kurām jāseko un jāpievērš pastiprināta uzmanība. To skaitā var minēt Madara Cosmetics un AirBaltic aktivitātes interneta sociālo mediju (portālu) vidē – Facebook un Twitter. Vienlaikus tika novērota tendence, ka Latvijā uzņēmumi mēģina izmantot mediju Google AdWords sistēmu, kas ir uzskatāma par lielāko interneta reklāmas mediju pasaulē. Tā kā tā ir jauna un strauji mainīga vide, pašlaik nav pētījumu akadēmiskajā laukā, vietējā redakcijā.


[1] Sociālo mediju relīze. (2009). MAGNA ziņojums par pasaules reklāmas tirgus prognozēm 2010. gadam. Sk. 2010. 10.apr.:

[2] Latvijas Preses izdevēju asociācija. (2010). Prognozē Latvijas mediju reklāmas tirgus samazināšanos par aptuveni 15%. Sk. 2010. 10. apr.:

[3] Turpat.

[4] Ziņu aģentūra LETA. (2010). PTAC liek „Tele2” pārtraukt reklāmu, kurā salīdzināta „Zelta zivtiņa” un „O karte”. Sk. 2010. 13. apr.:

[5] Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Sk. 2010. 14. apr.:

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Reklāma"

Videostāstos cenšas izskaidrot Latviju

Ar videoklipu sēriju “Latvijas stāsti” Latvijas Institūts cenšas izskaidrot Latviju un radīt tās pozitīv ...

Sociāls process, nevis tomātu pirkšana tirgū

Decembrī kaislības ap partiju priekšvēlēšanu kampaņām noklusušas. Publiski izskanējusi informācija, cik ...

Par kopīgā intelekta radīšanu

Pēdējā laikā nozares speciālistus un tās interesentus ir nodarbinājusi doma, kā tad top nākamā reklāmist ...

Jauns priekšstats par reklāmas nozari

Kā lielākajai daļai trešā kursa reklāmas studentu, arī mana prakse ir noslēgusies. Pēc pārrunām ar reklā ...

Humora ienākšana reklāmā

Attieksme pret humoru reklāmās vienmēr bijusi dažāda. Laika gaitā šī attieksme ir vairākkārt mainījusies ... (1)

Vai auditorija spēj atkodēt vides reklāmu ziņojumus?

Viens no veidiem, kā reklamēt produktu vai pakalpojumu, ir izmantot vides reklāmu ar tās daudzveidīgajām ... (1)