Mana pieredze seminārā par digitālo informācijas avotu aizsardzību un šifrēšanu (17)

Foto - Chandrachoodan Gopalakrishnan, licence
2010.10.21 09:46 autors Līva Romane Autors

Līva Romane

LU SZF Komunikācijas bakalaura studiju programmas studente


Autora pēdējie raksti

Šī gada 11. maijā notika kas nebijis – „De facto” žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā tika veikta kratīšana, ar centieniem atmaskot Neo reālo personību. Tika konfiscēts datora cietais disks un ārējais cietais disks, kurā glabājās arī uz krimināllietu neattiecināma informācija. Notikums izraisījis plašas diskusijas žurnālistikas profesionāļu vidē par to, ka viņi kā mediju pārstāvji vairs nespēj savam informācijas avotam nodrošināt konfidencialitāti.

Tieši tādēļ 8. oktobrī Rīgas ekonomikas augstskolā notika seminārs Digitālo informācijas avotu aizsardzībā un šifrēšanā, kuram varēja pieteikties jebkurš mediju jomas profesionālis. Lai gan mana pieredze žurnālistikā ir salīdzinoši neliela, nolēmu pieteikties vienai no divdesmit 500 Eiro vērtajām stipendijām, kas būtībā nosedz dalības maksu seminārā. Uzrakstīju motivācijas vēstuli, tajā paskaidrojot, kāpēc tieši man, vēl tikai studentei, ir vajadzīgas šīs zināšanas, un pēc pāris dienām jau saņēmu vēstuli, ka esmu stipendiju ieguvusi.

Paredzētajā dienā ar nelielu nokavēšanos ierados Rīgas Ekonomikas augstskolā un aši sameklēju nepieciešamo auditoriju, kur gūt jaunās zināšanas. Vietu man ierādīja viens no atzītākajiem Zviedru komunikācijas speciālistiem – Hanss Mansons, taču ievadlekciju vadīja Zviedru televīzijas žurnālists Fredriks Laurins.

Nopētīju auditoriju un biju mazliet pārsteigta, ka esmu šeit vienīgā studente. Kad pienāca kārta iepazīties vienam ar otru, uzzināju, ka seminārā darbošos kopā ar dažādiem jau Latvijā atpazīstamiem žurnālistiem – bija pārstāvēts gan laikraksts „Subota”, gan „Latvijas Radio”, gan „Reuters” ziņu aģentūra un citi tik pat atpazīstami mediji. Mazliet vēlāk ieradās arī pati Ilze Nagla un apsēdās vietā man blakus. Sākumā domāju, ka viņa piedalīsies seminārā kā vieslektore, taču pēc pāris minūtēm jau sapratu, ka viņa šeit ir tieši tādu pašu mērķu vadīta kā es – lai iemācītos kā aizsargāt un šifrēt digitālos datus. Lektors un Ilze apmainījās ar pāris jokiem, ka beidzot ieradusies arī pati „pasākuma vaininiece”, un nodarbība varēja sākties.

Semināra pirmajā daļā mums pastāstīja par to, kāpēc datu šifrēšana un sargāšana ir tik ļoti nepieciešama, ilustrējot to ar vairākiem starptautiska mēroga piemēriem datu nebūt ne tik sarežģītajā uzlaušanā un to nelikumīgā izmantošanā. Tika minēti piemēri gan no Zviedrijas, gan ASV parādot cik to izdarīt ir vienkārši. Būtībā semināra pirmajā daļā klātesošajos tika iedzīta, ja ne paranoja, tad vismaz kārtīga deva racionālu baiļu un piesardzības. Paralēli šausminošajiem piemēriem tika stāstīti vienkārši veidi, kā pasargāt sevi no datu noplūšanas iespējamības un kā sazināties ar informācijas avotiem drošā veidā.

Semināra otrajā daļā tikām iepazīstināti ar „Pretty Good Privacy” (PGP) bezmaksas datu šifrēšanas programmu. Tas ir šķietami vienkāršs veids, kā datus padarīt pieejamus tikai konkrētiem cilvēkiem, neļaujot iesaistīties nevēlamajām pusēm. Oficiālā versija vēsta, ka šifrēšanas programma nav uzlaužama, taču speciālisti aprēķinājuši, ka, pat ja to ir iespējams uzlauzt, vienas ziņas atšifrēšanai būtu nepieciešamas vairāk kā divas nedēļas pie pasaules spēcīgākā datora. Tas, savukārt, nozīmē, ka, lai ziņa būtu atšifrēšanas pūļu vērta, tajā jābūt kaut kam neiespējami svarīgam. Un šeit vairs slavenais „Osama pieminēšanas” piemērs nederot. Vēlāk radās iespēja izprast arī pašas programmas darbību un patrenēties nosūtīt šifrētas ziņas un failus saviem kolēģiem.

Semināra nepiespiestajā gaisotnē ieguvām daudz ko jaunu un iemācījāmies informāciju padarīt daudz nepieejamāku nevēlamām personām. Tas lika aizdomāties par to, cik šādas lietas mācīt būtu nepieciešams tieši topošajiem žurnālistiem, kas diemžēl netiek darīts. Arī pati Ilze Nagla semināra laikā pāris reizes lektoram uzsauca: „Nu kur Jūs bijāt pirms gada, kad man to tik ļoti vajadzēja?”. Šifrēšanas programmas pamatprasmju apgūšanai nav nepieciešams vairāk par pāris stundām, taču augstskolās tam netiek veltītas pat minūtes, lai paskaidrotu par tās esamību. Toties es no semināra aizgāju ar smaidu uz sejas, daudz zinošāka un cerībā šīs zināšanas drīzumā nodot saviem līdzcilvēkiem.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI AUTORA IERAKSTI

Mana pieredze seminārā par digitālo informācijas avotu aizsardzību un šifrēšanu

Šī gada 11. maijā notika kas nebijis – „De facto” žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā tika veikta kratīšana, ar ... (17)