Mediji nepareizās rokās

Foto - Riika Kajander, UNESCO Pasaules preses brīvības dienas 2015 jaunatnes redakcijas (Youth Newsroom) dalībniece

2015.05.03 13:03

Brīva un godīga prese nevar pastāvēt apstākļos, kad lielākā daļa mediju organizāciju visā pasaulē pieder organizētās noziedzības un politiskās sfēras pārstāvjiem. Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas projekta (OCCRP) ietvaros realizētā pētījuma par mediju īpašniekiem rezultāti atklāj, ka šāda veida nelabvēlīgi mediju īpašnieku modeļi pastāv daudzās pasaules valstīs.

Prezentējot pētījuma rezultātus mediju īpašnieku problemātikai veltītā paneļdiskusijā Pasaules preses brīvības dienas 2015 ietvaros, OCCRP kontroles centra direktore Paula Holkova atklāja, ka no 503 mediju nodibinājumiem, kas tika pētīti 11 Centrāleiropas valstīs (laikraksti, televīzija, radio un interneta mediji), 50 piederēja organizētās noziedzības sfēras pārstāvjiem, 127 – politiķiem, 188 – nezināmiem īpašniekiem un 138 – neatkarīgiem īpašniekiem.

Diskusijas gaitā, raksturojot mediju īpašnieku modeli Čehijā, P.Holkova atklāja, ka, lai gan vienam no valsts lielākajiem uzņēmējiem pieder medijs ar mērķi uzturēt viņa biznesam labvēlīgu ideoloģiju, neviens nezina populārākā un lasītākā dzeltenās preses izdevuma īpašnieku. Savukārt paneļdiskusijas vadītājs, Drjū Salivans auditorijai deva mājienu, ka lielākais dienas laikraksts Bosnijā un Hercegovinā piederēja politiķiem, kas arīdzan saistīti ar organizēto noziedzību.

Tāpat arī atlaszo.hu galvenais redaktors Tamass Bodokijs atzina, ka politiskās sfēras ietekme uz medijiem ir galvenais izaicinājums brīvībai Ungārijā: „Politiskās partijas apzinās, ka, ja viņiem pieder mediji, vēlēšanu rezultāti būs veiksmīgāki, tālab politiķi tiecas savā īpašumā iegūt medijus un ieviest tajos savu dienaskārtību.”

Brīdi vēlāk T.Bodokijs atklāja, ka kritisku mediju saturu Ungārijā rada tikai dažas interneta mediju organizācijas, kamēr sabiedriskā televīzija kalpo kā valdības instruments.

Risinājumu meklēšanas procesā saistībā ar mediju īpašnieku problemātiku visā pasaulē, paneļdiskusijas dalībnieki prātoja par kritisko jautājumu: „Kam ir jābūt mediju īpašniekiem? Valstij, politiķiem vai organizētajai noziedzībai?”

Runātāji iestājās par pārmaiņām auditorijas mediju lietošanas modelī, pārorientējoties no tradicionālajiem uz interneta medijiem.

Apliecinot, ka lielākoties interneta ziņu mediju saturs ir uzticamāks, P.Holkova aicināja pārdomāt vispārējo orientēšanos uz tradicionālo mediju lietošanu: „Mēs joprojām domājam, ka nozīmīgākā mediju forma ir drukātie mediji. Jā, bet ne vienmēr. Šobrīd, ja runājam par medijiem, pirmkārt runājam par internetu, jo patlaban internets ir svarīgāks par ziņām drukātā formā. Aktuālā tendence ir pirmām kārtām izlasīt ziņas internetā.”

Diskusijas gaitā P.Holkova aicināja interneta mediju lietotājus pamazām pierast pie maksas ziņu satura, īpaši, ja tas tiek abonēts, jo tādējādi tiek veicināta kvalitatīva ziņu atspoguļošanas prakse.

Savukārt T.Bodokijs mediju lietotājiem rekomendēja atbalstīt tikai uzticamas mediju organizācijas un mudināja arī medijus šo uzticamību laika gaitā iedibināt: „Zīmols kļūst arvien svarīgāks, tāpēc ziņu organizācijām jāveido uzticamība arī interneta formā. Tas ir kritērijs, kas atšķir labu organizāciju no tādām, kas izplata propagandu vai nepatiesas ziņas”. Viņš arī akcentēja, ka ir būtiski attīstīt domu, ka mediji var piederēt ne tikai augstākās sabiedrības pārstāvjiem un varenajiem, jo visā pasaulē patiesi nepieciešama plurālistiska mediju vide. „Labs risinājums ir bezpeļņas vai kolektīvu īpašnieku modelis, piemēram, The Guardian, kas darbojas šādā veidā,” viņš norādīja.

Sīrijas Mediju un izpausmes brīvības centra pārstāve Jara Badera vērsa auditorijas uzmanību uz interneta pieejamības jautājumu, īpaši mazāk attīstītajās pasaules daļās. Atbildot uz šo, P.Holkova uzsvēra, ka interneta pieejamības uzlabošanai šajās pasaules daļās tiek pieliktas pūles, izmantojot satelīta sistēmas un citas tehnoloģiju formas, no kurām lielāka daļa joprojām ir testēšanas fāzē.

*Raksta autores ir UNESCO Pasaules preses brīvības dienas 2015 jauniešu redakcijas (Youth Newsroom) žurnālistes Ifejinva Aronu un Naiheak Khun


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Mediju analīze"

Portāli no nekurienes

Aplūkojot sociālo tīklu lietotāju aktivitāti, var redzēt, ka cilvēki papildus tradicionālo interneta med ...

Kam vajadzētu darboties sabiedrisko mediju pārraudzības padomē?

Jau kādu laiku Latvijā tiek diskutēts par to, kādam vajadzētu būt sabiedrisko mediju pārraudzības modelim, vai s ...

Reģionālie laikraksti: “Tas, kas notiek Bauskā, ir tikai maigi ziediņi”

Paziņojot par plāniem sūdzēt tiesā Iecavas novada domi, laikraksts Bauskas ...

Tjarve: LTV vājākā vieta - diskusiju raidījumi

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā par "cāļu skaitīšanu" pavasarī - Latvijas Televī ...

Skudra par BBC filmu: britu mediji Krievijas iebrukumu Baltijā modelējuši arī iepriekš

Politiskās komunikācijas eksperts, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra video ...

Tjarve: TV5 slēgšana parāda, ka valstij nav jāveido TV kanāls krievu valodā

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā