Modes profesija ar "garoziņu"

Foto - no Signes Reinholdes-Āboliņas personīgā arhīva

2011.05.05 19:32

Inga Cīrule

LU komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Gribēju būt sava laika pavēlniece. Tā izšķiršanos par labu sabiedriskajām attiecībām komentē Signe Reinholde–Āboliņa, Komunikāciju aģentūras/Edelman Affiliate līdzīpašniece un valdes priekšsēde. Šobrīd Signe tiek ierindota starp spēcīgākajām sabiedrisko attiecību nozares personībām - viņas viedoklim ir spēks, to uzklausa un ņem vērā.

No žurnālistikas uz sabiedriskajām attiecībām

Signe Reinholde-Āboliņa savu karjeru sāka kā žurnāliste LNT raidījumā Nedēļa, tomēr pēc laika viņa aizgāja no žurnālistikas un pievērsās sabiedriskajām attiecībām. Televīzija un žurnālistika vienmēr šķitusi ļoti interesanta, taču apgrūtinoša bija nepārtrauktā rēķināšanās ar darbu bez brīvdienām, privātās dzīves, draugiem. Signe smejoties saka: "Ja godīgi, man gribējās būt sava laika pavēlniecei." Sapratusi, ka žurnālistika paņem visu, viņa bija gatava pārmaiņām, izaicinājumam sākt kaut ko jaunu. Uz jautājumu, vai viņa plāno kādreiz atgriezties žurnālistikā, atbilde tiek meklēta ilgi: "Nekad nesaki nekad." Bet nē - pagaidām tāda plāna nav. "Protams, šad un tad mani pārņem nostalģija, īpaši, kad skatos televīzijas raidījumus un analizēju tos ar savu kretīnisko profesionālismu. Tas žurnālistiskais pulss iekšā vēl ir."

Signe uzsver, ka žurnālistikā gūtā pieredze bijusi noderīga. Atminoties laiku, kad viņa spēra pirmos soļus profesijā, Signes acīs parādās smaids: "Biju galīgi zaļa. Atceros, kad pirmo reizi aizgāju uz Saeimu taisīt sižetu, man tikai par kādiem 50 procentiem bija skaidrs, kas tur vispār notiek. Lai kā arī nebūtu, tiem, kam tā uguns ir, tā nepazūd."

Klienti kļūst zinošāki

Signe uzsver, ka "nenoliedzami sabiedrisko attiecību nozīme pieaug". Savulaik viņai bieži vien klientiem nācies skaidrot, kas vispār ir sabiedriskās attiecības, bet tagad klients ir kļuvis izglītotāks un līdz ar to daudz prasīgāks. "Viņš orientējās uz svarīgāko, prot kompetentāk uzdot jautājumus un uzstādīt veicamos uzdevumus. Arī mums ir vieglāk strādāt, ja klients ir zinošs," stāsta Signe.

Pārmaiņas piedzīvojusi visa nozare kopumā. Tāpēc Signe piekrīt vairāku vācu akadēmiķu viedoklim, ka sabiedriskās attiecības teorētiski neatbilst tām funkcijām, kuras reāli tiek pildītas. Viņa skaidro, ka nozare drīzāk iekļaujas komunikācijas menedžmentā, jo ir manāmas ievirzes vadības funkciju izpildē.

Maldinošais profesijas spožums

Llīdz ar sabiedrisko attiecību funkciju paplašināšanos komunikācijas zinātne kopumā ir kļuvusi par modes lietu. "Pirms kāda laika, atverot modes žurnāla sabiedrības krējuma sleju, tur bija daudz nezināmu meiteņu, kurām zem fotogrāfijas bija rakstīts „modele”, jo tā bija top lieta. Tagad tāda pat situācija ir izveidojusies ar sabiedriskajām attiecībām. Atverot žurnālus, redzi, ka ir tik daudz sabiedrisko attiecību speciālistu, par kuru darbībām nozarē tu līdz šim neesi dzirdējis. Profesija ir kļuvusi par birku, ko jebkurš sev var piekarināt," skaidro Signe.

Joprojām pieaug arī komunikācijas zinātnes popularitāte studēt gribētāju lokā. No vienas puses, tas esot labi, jo nozare paplašinās, tajā ir vajadzīgi jauni, spēcīgi kadri. Signe pamācoši piebilst, ka: "Galvenais, studentiem nevajadzētu pārvērtēt sabiedriskās attiecības un komunikācijas zinātni kopumā, jo no malas ir redzama tikai skaistā ārējā čaula. Priekšstats ir virspusējs – mediji, slavenības, saldā dzīve - tikai retais aizdomājās, ka tas ir reāls darbs."

No malas varētu šķist, ka sabiedriskās attiecības ir elementārs, prestižs un viegli paveicams darbs, bet arī tā ir profesija ar savu "garoziņu". Bieži vien netiek pievērsta uzmanība tam, ka rezultātu sasniegšanai ir vajadzīgas iemaņas. Signe uzsver: "Ja godīgi, ne visi ir to spējīgi darīt." Cilvēkam, kas strādā šajā nozarē nepārtraukti ir jāpaplašina savas zināšanas, prasmes un iemaņas. Iespējams, vairums topošo nozares pārstāvju nav aizdomājušies līdz procesa būtībai. Signe par studentiem izsakās dedzīgi. "Es nezinu, kur tie visi cilvēki pēc tam paliek strādāt. Jautājums ir par kvalitāti. Nevēlos nevienu aizvainot, bet man katru dienu e-pastā ienāk milzīgs skaits ar vēstulēm, kurās tiek lūgts pēc kaut kāda veida palīdzības, jo īpaši bakalaura darba izstrādē. Es no tās gūzmas redzu, ka lielai daļai, nav nekādas saprašanas par sabiedriskajām attiecībām. Parasti jautājumi ir tādā formā, ka tu vispār nesaproti, par ko ir runa," viņa stāsta. Problēmas ir saistītas ne tikai ar saturu, bet arī ar veidu kā studenti cenšas iegūt sev vajadzīgo informāciju: "Tiek sūtītas e-pasta vēstules bez uzrunas un lūdzošā formā, piemēram, man ļoti, ļoti vajag, gaidu atbildi. Ir nianse, ja cilvēkam patiešām ļoti, ļoti gribas, un tev tas ir svarīgi, tad vismaz saproti, kam tu sūti jautājumus, uzrunā cilvēku vārdā. Cilvēki gaida, ka viss notiks pats no sevis. Daudzi iedomājas, ka izsūtīs ķēdes vēstules un mierīgi gaidīs, kad viņam visu uzrakstīs priekšā."

Trūkst kvalificēta darbaspēka

Kā lielais komunikācijas zinātnes studentu skaits un darba kvalitāte ietekmē nozari kopumā? Signei atbilde ir zināma: "Jebkurš aģentūras īpašnieks pateiks, ka galvenā problēma ir tāda, ka nav kvalificēta darbaspēka. Tātad kaut kur pa vidu visam ir problēma. Sanāk tā, ka mācībspēki saražo tādu daudzumu speciālistu, bet aģentūras saka, ka nav ko ņemt. Mana attieksme nav jāuztver kā pārmetums studentiem vai pasniedzējiem, bet gan kā fakta konstatējums. Katram pašam ir jāsaprot, ka it viss ir atkarīgs no paša cilvēka." Vēl viens faktors, kas ietekmē kvalitāti ir vispārējās izpratnes trūkums, jo "lielākoties students iestājas augstskolā pavisam nenobriedis".

Daudzi studenti uzskata, ka pēc augstskolas pabeigšanas viņu karjeras izaugsmi kavē pārlieku lielais uzsvars uz akadēmiskajā zināšanām un pārāk mazā izpratne par sabiedrisko attiecību procesiem praksē. Savukārt Signe pauž pretēju viedokli: "Universitāte tāpēc ir universitāte, lai tomēr topošajiem speciālistiem ieliktu stabilu teorētisko pamatu." Viņasprāt, jābūt balansam, proti, 80 procentiem teorijas pret 20 procentiem prakses. Praktisko pieredzi gūt būs iespējams reālajā darba dzīvē. "Tikai retos gadījumos pieprasīts nozares speciālists ir cilvēks bez attiecīgās izglītības. Šāda veida situācija bija novērojama pirms kāda laika, kad sabiedrisko attiecību zinātne tikai veidojās," stāsta Signe. Tirgum augot, arī prasība pēc kvalitātes palielinās. Augstākajai izglītībai sabiedriskajās attiecībās esot liela nozīme, tā kopumā maina darbinieku attieksmi: "Loģiski, jo tu esi zinošāks, tavi uzskati pāriet citā līmenī, vide ir dinamiska, ir liela slodze, jāprot pielāgoties."

Izdzīvo stiprākie

Sabiedrisko attiecību speciālistam jābūt apveltītam ar vairākām personības iezīmēm, bez kurām darbs nozarē nav iespējams. Signe stāsta, ka uzmanība galvenokārt tiek vērsta uz cilvēka komunikācijas spējām, pamatzināšanām par procesiem, spēju analītiski domāt, analizēt un plānot. "Ir vajadzīgas arī organizatora spējas, valodu zināšanas un rakstītprasme, tam visam jābūt labā līmenī. Īstenībā nekas sarežģīts netiek prasīts, bet svarīgi ir tas, ka šādām īpašībām patiesi ir jāpiemīt, nevis tikai jādomā, ka cilvēks ir apveltīts ar konkrētajām prasmēm. Sabiedrisko attiecību speciālistiem jāprot strādāt augsta stresa apstākļos un jāsaglabā interese par to, ko viņš dara."

Signe stāsta, ka iespējams darbā sabiedrisko attiecību aģentūrā "ielauzties" arī pēdējo kursu studentiem. Viņa pati savulaik pieņēmusi divus pēdējo kursu studentus un šie cilvēki joprojām strādā aģentūrā. "Tas kalpo par spilgtu piemēru iespējām. Protams, liela ietekme arī ir aģentūras tā brīža vajadzībām. Principā viss ir atkarīgs no tevis paša, jāprot izcelties uz kopējās masas. Mani priecē šādi pozitīvi gadījumi," klāsta Signe. Viņa uzsver, ka laba iespēja sevi parādīt no labākās puses ir prakse. "Jau pēc uzvedības iespējams spriest par praktikanta sagatavotību, piemēram, ir tādi studenti, kuri nevar pacelt telefonu vai piezvanīt tur, kur tiek lūgts, jo viņš vienkārši nevar saņemties. Nabaga bērns ir nokļuvis vietā, kas nav domāta viņam. Svarīgākais - nevajag čīkstēt, ir jāiet un jādara. Ja nesanāk vienreiz, sanāks otrreiz. Ar to ir jārēķinās, ka sabiedriskās attiecības pieprasa lielu darba un laika ieguldījumu."


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Sabiedriskās attiecības"

Pirmā pieredze attiecībās. Sabiedriskajās attiecībās

Kā sabiedrisko attiecību studenti prot lietot praksē savas teorētiskās zināšanas? To noskaidrot bija mēr ...

Projektu birža. Sony dieva vēstījums

Kādā 2. maija rītā, kad LU SZF sabiedrisko attiecību moduļa studenti bija ceļā uz fakultāti, arī es, nev ...

Projektu biržā uzsit pirmos punus

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes 2.kursa studenti pasniedzējas I ...

Mednis: Hesburger kļūdījās, bet tā zīmols necietīs

Uzņēmums Hesburger izsauc tvitera lietotāju dusmas, draudot vērsties tiesībsargājošajās iestādēs par dal ...

Kā studenti vērtē Swedbank komunikāciju?

Komunikācijas eksperti jau pauduši viedokļus par Swebank komunikāciju laikā, kad Latvijas iedzīvotāji n ...

Modes profesija ar "garoziņu"

Gribēju būt sava laika pavēlniece. Tā izšķiršanos par labu sabiedriskajām attiecībām komentē Signe Reinh ...