Ne par Vinniju Pūku

2011.09.10 22:01 autors Vita Dreijere Autors

Vita Dreijere

Reiz pirms apmēram pusotra mēneša, braucot tramvajā, pati ar sevi pārspriedu idejas rakstiem, prātā iešāvās doma un palika. Nodomāju - jā, to izdarīšu. Gribēju pārbaudīt, ko politiķi zina par jautājumiem, par ko viņus regulāri netincina žurnālisti, bet uz kuriem atbildi tomēr klātos zināt.

Pēc atvaļinājuma pastāstīju par ideju savai vadītājai Dienā, dabūju akceptu, apdarīju steidzamākos darbus (kas gan paņēma vismaz trīs nedēļas...) un vienā svētdienā izdomāju jautājumus. Nedaudz mainīju uzstādījumu iztaujāt tikai par jautājumiem, kurus būtu jāzina, un papildināju jautājumu loku ar tādiem, kurus gluži nevarētu dēvēt par "pirmās nepieciešamības faktiem". Kāpēc? Tāpēc, ka raksta mērķis bija noskaidrot - KO zina politiķi? Pašai bija interesanti uzzināt, uz kuriem jautājumiem politiķiem būtu vieglāk atbildēt un uz kuriem atbildi tā arī neizdodas atrast. Pieļāvu - ja politiķis nezinās atbildes uz sarežģītākiem jautājumiem par kultūru, vismaz varēs atbildēt uz dažiem ... nu sauksim tos par cita tipa jautājumiem (jā, arī par Vinnija Pūka saimnieku). Piemēram, ja politiķis neatcerēsies par Vizmu Belševicu vai Aleksandru Čaku, tad varbūt vismaz zinās Karlsona mīļāko teicienu. Un, ja nesekmēsies ar atbildēm, tad varbūt varēs parādīt, vai ir asprātīgs. Vēl viens arguments jautājumu veidošanā - tos apzināti veidoju vieglus, lai arī lasītāji zinātu atbildes uz vairumu no tiem un varētu salīdzināt savas zināšanas ar lielāko politisko spēku līderu zināšanām.

Interpretāciju par to, kuri jautājumi būtu jāzina noteikti un kuri nē, visnotaļ apzināti atstāju lasītāju ziņā. Turklāt, veidojot testu, nepretendēju noskaidrot, kurš no aptaujātajiem politiķiem labāk varētu (un vai vispār varētu) vadīt valsti. Vai tad vispār varam runāt par kādu konsensu, kas ir obligātais zināšanu minimums valsts vadīšanā? Tiesa, intervija ar politologu Ivaru Ījabu šī "kontroldarba" kontekstā akcentēja citu problēmu - arī zināšanas par jautājumiem, ar kuriem nākas strādāt Saeimā, ne visiem politiķiem var būt norma.

Par laimi neviens no sešiem uzrunātajiem politisko spēku vadītājiem nenobijās un piekrita testam, lai arī visi tika informēti, ka tas būs kontroldarbs par plašu tēmu loku (varam tikai minēt, cik ļoti man par to jāpateicas vēlēšanu tuvumam). Process bija gana piņķerīgs, jo katru intervēju atsevišķi un klātienē katra noliktajā laikā, tāpēc, piemēram, pagājušajā trešdienā mans maršruts bija Rīgas dome - Diena - Saeima - Diena - Saeima. Rezultāts ir pieejams šeit.

Paskatījos reakcijas sociālajos tīklos - cilvēki lielākoties smejas un/ vai šausminās. Pēc raksta publicēšanas saskāros arī ar iebildumu, ka tas nedodot noderīgu informāciju lasītājam kā vēlētājam. Tajā pašā laikā tviterī redzēju arī reakcijas - biju jau nodomājis balsot par partiju X, bet, ja tās līderis tik maz zina, nebalsošu. Par faktoriem, kas nosaka vēlētāju balsošanas izvēles, lai runā politologi, bet nedomāju, ka šeit vietā būtu visiem piemērot kādu vienu šablonu - kāda informācija, izdarot izvēli, vēlētājam ir svarīga vai nav.

Bet par ko man ir pārdomas? Par to, ko no šī testa "paņēmuši" jeb uztvēruši paši politiķi. Esmu redzējusi divus materiālus, kur ir kāda veida reakcija uz šo testu: 1) diena.lv publicētā intervija ar Aināru Šleseru, ko varat noskatīties šeit un 2) noteiktu mājienu var uztvert arī nra.lv publicētajā Aivara Lemberga rakstā, ko varat izlasīt šeit. Jebkurā gadījumā no abiem materiāliem varat redzēt, kas ir šķitis svarīgākais, ko izcelt. Vinnijs Pūks. Nevēlos apvainot nevienu, kam ir tuvs Vinnijs Pūks, bet tomēr šķiet, ka šāda pieeja ir testa trivializēšana, izceļot vienu jautājumu, lai parādītu, ka tas viss ir "Vinnija Pūka līmenis".

Tiesa, A.Lemberga raksts īsti neatbild uz jautājumu, kas tad ir tās "ārvalstu sponsorētās pseidonevalstiskās organizācijas, kas par nopietnu erudīciju uzskata pareizu atbildi uz jautājumu par Vinnija Pūka labāko draugu", bet vienu tādu tiešām izdevās atrast - http://www.facebook.com/group.php?gid=2202483360. Nav gan skaidrs, vai to savā rakstā domājis A.Lembergs.

 

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI AUTORA IERAKSTI

Žurnālistika nevar eksistēt sprostā

Atceros to dienu, kad uzzināju, ka laikraksts „Diena“, kurā biju izaugusi kā žurnāliste, ir pārdots. Iep ...

Darba mamma

Kādā pavasara pēcpusdienā pirms aptuveni pieciem gadiem mēs ar Intu bijām iegrimušas nopietnā sarunā. Ab ...

3

Neesmu kopā ar portālu Mans Medijs kopš tā dzimšanas. Adoptēju to pēc pusgada. Īpaši laba māte gan neesm ...

Ne par Vinniju Pūku

Reiz pirms apmēram pusotra mēneša, braucot tramvajā, pati ar sevi pārspriedu idejas rakstiem, prātā ie ...

Pirmais gads

Šoreiz es jums pastāstīšu, kā pār mani nāca "apgaismība". Gluži ar zibens spērienu no skaidrām debesīm t ...

Speršana

Elektrība sper. Zirgi sper. Kaušļi sper. Šoreiz gribu rosināt domāt par to, vai sper arī mediji.(3)