Nepietiekami novērtētā mediju lietotprasme

Foto - Lucelia Ribeiro, licence

2015.05.04 14:44

Kas veido aktīvu pilsonisko sabiedrību? Daudzi žurnālisti sacīs, ka atbilde ir - būt labi informētam. Mūsdienās, kad šis jautājums arvien vairāk aktualizējas, lielākā daļa pievērsīsies internetam un Google. Taču internets ir tik milzīgs un informācijas pārpilns, ka kļūst grūti atšķirt patiesību no pilnīgām blēņām.

Mediju un informācijas lietotprasmes jēdziens lielākoties attiecināms uz bērniem un jauniešiem no bērnudārza vecuma līdz pēdējai skolas klasei. Jēdziens pats par sevi nozīmē, ka cilvēks spēj izmantot dažādas tehniskas ierīces, lai lietotu un radītu informāciju, kā arī kritiski to novērtētu.

Pētījums par mediju lietotprasmi jauniešu auditorijā, kas veikts Nanjangas Tehnoloģiju Universitātē Singapūrā, atklāj, ka skolēni vecumā no 13 gadiem un vairāk jaunos medijus izmanto lielākoties izklaides un komunikācijas nolūkos. UNESCO definējis piecas mediju lietotpratības iemaņas: pieeja un avotu atlase, kritiska lasīšana, izpausme un satura radīšana, piemērošana sev un līdzdarbošanās. Neraugoties uz pastāvošajam bažām par kritiskuma trūkumu jauniešu auditorijā mediju lietošanas jomā, par interneta bīstamību un juridiskajiem aspektiem viņi ir labi informēti.

Mediju un informācijas lietotprasmes jēdziens kļūst jo svarīgāks, kad runa ir par statistiku saistībā ar bērniem un tehnoloģijām. Piemēram, nesenie pētījumu centra Pew Research Centre dati atklāj, ka 92% bērnu un jauniešu vismaz reizi dienā izmanto internetu. 24% no viņiem atzina, ka virtuālajā vidē atrodas pastāvīgi.

Somijā māca

Svarīgi sākt bērnus izglītot par mediju lietotprasmes jautājumiem, lai pilnveidotu tās kvalitāti. Tapio Varis, UNESCO Starptautiskā tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības centra vadošais zinātniskais līdzstrādnieks uzsver, ka Somijā mediju lietotprasme tiek mācīta skolās. Tas nav atsevišķs priekšmets, taču ir iekļauts citu priekšmetu tādu kā dzimtā valoda saturā. Arī vietējie mediji piedalās kā skolēnu, tā skolotāju izglītošanā šajā jomā. „Mediju lietotprasme ir izglītotības rezultāts, līdz ar to izglītotība mediju jomā nodrošina mediju lietotprasmi.”

Viens no Pasaules preses brīvības dienā Rīgā apspriestajiem jautājumiem ir informācijas karš starp Krieviju un Rietumu pasauli un risinājumu meklēšana cīņai ar to. T.Varis uzskata, ka preses brīvības dienas sesiju laikā ir nonākts pie secinājuma, ka mediju lietotprasme ir labākais risinājums cīņai ar informācijas karu un propagandu. Viņš atzīmē, ka šie ir „militāri jēdzieni”, bet „mediju lietotprasmes robežas sniedzas pāri militārajai vai varas jomai.” Mediju lietotprasme ir lietderīga propagandas apstākļos, bet tā izmantojama arī ikdienas parādību kontekstā, piemēram, saistībā ar pavisam nevainīgu izklaides saturu.

“Tā ir pretdarbība. Es iestājos par mediju lietotprasmi pilsoniskā nozīmē, nevis militārā. Es nesagatavoju cilvēkus kļūšanai par kareivjiem. Es rosinu cilvēkus būt aktīviem, kritiski domājošiem pilsoņiem, tādiem pilsoņiem, kas spēj jautāt un saredzēt propagandai pāri,” T.Varis uzsvēra.

Integrēt visā sistēmā

Mediju lietotprasmei veltītās sesijas laikā runātāji diskutēja par dažādām tās formām un nonāca pie slēdziena, ka šo jēdzienu nevar saprast tikai vienā nozīmē, jo tas attiecināms uz dažādām dimensijām – digitālo, informācijas, kritisko un daudzām citām.

Profesore Mihaela Baneka Zorika no Zagrebas Universitātes, rezumējot visu sesijā runāto, atsaucās uz grāmatu Gredzenu pavēlnieks un atzina, ka „nepastāv tāds gredzens, kas varētu vadīt visus”. Tā kā mediju lietotprasmes jēdziens ir tik sarežģīts un katrs to redz citādāk, iespējams labākais veids ir to integrēt visā izglītības sistēmā, nevis pasniegt kā atsevišķu priekšmetu. “No demokrātijas perspektīvas ir ļoti svarīgi iemācīties lietot medijus un saprast, kas ir propaganda,” atzīst Ulla Karlsone, profesore un Gūtenberga Universitātes Zviedrijā Mediju un komunikācijas izpētes ziemeļu valstu informācijas centra vadītāja. “Žurnālistiem jāpārzina viss dzīves jomu spektrs,” atzīst T.Varis, jautāts par žurnālistu lomu mediju lietotprasmes veicināšanā. Viņiem jābūt elastīgiem un saprotošiem, nemitīgi jāpilnveidojas un jāsaglabā augsti standarti.

*Raksta autores ir Lāsma Gaile un Anna Bērziņa, Vidzemes augstskolas studentes, UNESCO Pasaules preses brīvības dienas 2015 jauniešu redakcijas (Youth Newsroom) žurnālistes


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Žurnālistika"

Pedagogu tālākizglītība būs priekšnosacījums mediju pratības ieviešanai vispārējā izglītībā

Kritiski patērēt un atbildīgi radīt – tieši tā raksturojama mediju pratība, informācijas pārbagātības la ...

Aptauja ielās: Vai skatāties Krievijas TV kanālus?

Sabiedrībā jau ilgstoši notiek aktīvas diskusijas par to, kāda ir Krievijas mediju ietekme Latvijas cilv ... (1)

Kādus medijus ikdienā patērējat?

Pētījumi liecina, ka mediju patēriņa ieradumi mainās, mediji arvien vairāk tiek patērēti nelineārā veidā ...

Datu žurnālistikas celmlauži Latvijā

Datu žurnālistikā dati ir pamatavots, no kā smelties jaunas zināšanas, kas iekodētas kopīgā statistikā – ...

Rožukalne: jāmaina sarunas veids ar krievvalodīgo auditoriju

Tuvojas marta beigas, kad vairs nebūs redzams krieviski raidošais kanāls TV5. “MTG TV Latvia” finansiālu ...

Dots starts mediju profesionāļu izcilībai