Par kopīgā intelekta radīšanu

Foto - Meneer de Braker
2010.12.28 13:46

Sabīne Metāla

LU SZF Komunikācijas bakalaura studiju programmas studente

Pēdējā laikā nozares speciālistus un tās interesentus ir nodarbinājusi doma, kā tad top nākamā reklāmistu, sabiedrisko attiecību un žurnālistu paaudze. Dienas Mediju galvenais redaktors Guntis Bojārs nāca klajā ar savu nu jau daudziem zināmo komentāru par topošo žurnālistu nekompetenci un savu viedokli par reklāmas studentiem izteica arī reklāmas aģentūras MOOZ! projektu vadītāja Sabīne Rapa. Abi šie raksti jautā: Ko tad māca Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē?

Manuprāt, šis „koks” no abiem galiem ir vienāds, jo taisnība ir kā vadošajiem nozares speciālistiem, tā arī akadēmiķiem, tā teikt - katram savs. Fakultātē iemācāmies teoriju, akadēmisko domāšanu un attīstām savu intelektu, bet tas, kā šo intelektu pielietojam, paliek mūsu pašu rokās. Bet tiek aizmirsts tas, ka topošajam vidusskolēnam, iepazīstoties ar Skola 2009/10/11 utt. plašo informāciju, tiek piedāvāts radošs darbs, kas saistīts ar reklāmu un sabiedriskajām attiecībām. Darbs, kas atšķiras no citiem. Tas arī pievilina studentus. Bet, atnākot uz fakultāti, pārņem vilšanās, jo šeit jau ir akadēmiskā vide. Tad rodas jautājums, kāpēc ir nepieciešamas šīs „studentu jūras”, kas plūst fakultātē katru gadu un gadu no gada aizvien vairāk. Cik ilgi profesori būs gatavi attaisnoties profesionāļu vidū, par to ko paši pieļauj? Nevar nodrošināt vienādu profesionalitātes līmeni 200 studentiem gadā. Šo jautājumu galu galā izšķir nauda, jo citu iemeslu neredzu, kas apliecinātu fakultātes lielo degsmi radīt profesionālu paaudzi.

Sākot studijas, man nebija priekštata par to, kas mani sagaida. Visā visumā esmu apmierināta ar to, ko šeit māca, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem. Pirmajos divos kursos nevarēju saprast, kāpēc man ir tik daudz jāmācās žurnālistikas un sabiedrisko attiecību modulis. Šis jautājums mani ilgi mocīja, līdz nonācu reklāmas modulī un apmierināju savu zinātkāri. Reklāmistam būtībā ir jāzina viss. Viss, kas notiek sabiedrībā un pasaulē, kā rodas lietas, kas uzrunā sabiedrību. Reklāmistam ir jābūt lietas kursā par visu domām, jāsaprot katrs cilvēks, jo vēlāk to varēs izmantot kaut vai analizējot izvēlēto mērķa auditoriju kādai kampaņai.

Pašlaik eju praksē aģentūrā MOOZ! un biju visnotaļ izbrīnīta par jau pieminētajiem publiski izskanējušajiem viedokļiem. Bet ar nožēlu jāatzīst, ka tiem ir taisnība. Mācoties skolā un ejot uz prakses interviju, biju pārliecināta par to, ka zinu visu. Kā tiek apspriesta kāda reklāma vai redzu kādu reklāmu, automātiski izeju domās cauri tam, kā tā varētu tikt veidota un analizēju tās efektivitāti. Sākot strādāt aģentūrā, jutos kā „no plaukta nokritusi”. Un man nav kauns par to, jo tā ir mana pirmā prakse un katram tāda ir bijusi. Protams, tas ir smags ceļš, kas sagrauj lielās cerības, bet tas man ir palīdzējis uz visu paraudzīties daudz objektīvāk. Šajos rakstos nesaskatu nekādu slēpto naidu, jo ir jāsaprot arī konteksts. Žurnālistiem ir tā „mode” izraut lietas no konteksta un sacelt lielu jezgu. Bet, kā skatos, vislielākās grūtības ir pieņemt kritiku - to, kas mums tik ļoti ir mācīta. Kritika, kas mūs sagaidīs ik dienu. Tad šeit neredzu šos cilvēkus, kas uzklausa un pieņem šo kritiku. Cilvēkus, kas spēj uz lietām paskatīties objektīvi.

Mans ieteikums, ejot uz šķietami garlaicīgajām un nevajadzīgajām lekcijām, ir tās tomēr paklausīties un izvērtēt, kas no tām katram pašam ir vajadzīgs. Katrā lekcijā jau iedomāties kādu reklāmu un salīdzināt to ar lekcijā stāstīto. Es pati ne vienmēr tā esmu darījusi un ne vienmēr tas atrisina visus jautājumus, bet tas liek domāt. Aizejot uz prakses vietu, saskāros ar tādām lietām, kā gatava ideja, par ko ir apmierināta visa aģentūra, nepatīk klientam. Tad neviens neliek rokas sānos un neceļ traci. Tā ir ierasta situācija, un vienmēr ir jābūt gatavam rezerves plānam. Tāpēc, veidojot idejas grupās vai individuāli, jāpadomā par rezerves plānu. Šķietami ģeniālā ideja nevar šķist tāda visiem. Mani pašu praksē pārsteidza šķietamā sīkumainība. Tas, cik sīkām un daudzām niansēm ir jābūt izpētītām un izstrādātām. Par daudzām šīm lietām normālā ikdienā neviens pat nespēj aizdomāties. Šīs lietas mani prakses laikā ir nomocījušas, bet to visu vienkāršāku var padarīt katra paša informētība par visu, tā teikt - no visa pa drusciņai.

Izstrādājot katru reklāmas kampaņu skolā individuāli vai grupā, tiek piedāvāti neierobežoti budžeta līdzekļi. Tas palīdzot darboties iztēlei un nejusties ierobežotam. Tomēr paralēli iztēles darbināšanai es tomēr ieteiktu painteresēties, cik tad īstenībā varētu izmaksāt iecerētā idejā un vai tā maz ir īstenojama, jo kampaņai nav neierobežoti budžets. Tas ir konkrēts un bieži vien mazs, tāpēc jau savlaicīgi vajadzētu interesēties par lētām un radošām lietām. Ideju var realizēt arī par lētākām naudām, bet ja tā ir reāli īstenojama.

Pirmos divus gadus mācoties fakultātē, daudz paļāvos uz citiem kursabiedriem un viņu kompetenci. Tikai tagad sapratu - ja tik tiešām vēlos kaut ko saprast, tad ir jāpaļaujas uz sevi, jāuzņemas vadība pat niecīgajos darbiņos, jo tajos pieļautās kļūdas tikai palīdzēs attīstīties. Ir jāmāk strādāt komandā. Šķietami nepatīkamajiem cilvēkiem visbiežāk ir labas idejas un precīzs domu gājiens, un katra paša uzdevums ir to izvērtēt un saprast, vai tas ir labs vai slikts. Viens pats nevar uztaisīt neko ģeniālu. Ģenialitāte rodas komandā, tā arī attīstās reklāmas aģentūras. Mēs katrs radām savu intelektu un mūsu kopīgais intelekts veido fakultātes intelektu.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Reklāma"

Videostāstos cenšas izskaidrot Latviju

Ar videoklipu sēriju “Latvijas stāsti” Latvijas Institūts cenšas izskaidrot Latviju un radīt tās pozitīv ...

Sociāls process, nevis tomātu pirkšana tirgū

Decembrī kaislības ap partiju priekšvēlēšanu kampaņām noklusušas. Publiski izskanējusi informācija, cik ...

Par kopīgā intelekta radīšanu

Pēdējā laikā nozares speciālistus un tās interesentus ir nodarbinājusi doma, kā tad top nākamā reklāmist ...

Jauns priekšstats par reklāmas nozari

Kā lielākajai daļai trešā kursa reklāmas studentu, arī mana prakse ir noslēgusies. Pēc pārrunām ar reklā ...

Humora ienākšana reklāmā

Attieksme pret humoru reklāmās vienmēr bijusi dažāda. Laika gaitā šī attieksme ir vairākkārt mainījusies ... (1)

Vai auditorija spēj atkodēt vides reklāmu ziņojumus?

Viens no veidiem, kā reklamēt produktu vai pakalpojumu, ir izmantot vides reklāmu ar tās daudzveidīgajām ... (1)