Pedagogu tālākizglītība būs priekšnosacījums mediju pratības ieviešanai vispārējā izglītībā

2016.06.14 17:54

Jana Kohno

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Marta Paura

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Kritiski patērēt un atbildīgi radīt – tieši tā raksturojama mediju pratība, informācijas pārbagātības laikmetā tik ļoti būtiska kompetence. Latvijā kompetencēs balstītu mācību saturu plānots ieviest no 2018. gada, īpaši aktualizējot jautājumu par kritiskās domāšanas un mediju pratības kā mācību priekšmetu ieviešanu vispārējās izglītības programmā. Konkrēti soļi tās ieviešanai vēl netiek izpausti, taču, lai to ieviestu, aktīvi jāstrādā tieši pie pedagogu tālākizglītības – tas uzskatāms par galveno priekšnosacījumu.

Valsts izglītības un satura centra vecākā referente sociālo zinātņu jomā Sandra Falka stāsta, ka kritiskās domāšanas un mediju pratības elementi mācību saturā jau ir iekļauti, jo skolēniem, piemēram, vēsturē nepieciešams analizēt dažādus avotus un vērtēt to ticamību, taču “vajag likt akcentu uz pedagogu tālākizglītības jautājumu, paralēli mediju pratības ieviešanai mācību programmā sekmēt apmācības pedagogiem.” S. Falka norāda, ka līdz šim ir tapuši kursi par emocionālo vardabību digitālajā vidē, veidoti metodiskie materiāli par kino valodu, kā arī Latvijas Pašvaldību mācību centrs skolotājiem piedāvā apmācības, lai pilnveidotu zināšanas šajā jomā. “Skolotājs ir kā multiplikators,” norāda S. Falka, skaidrojot, ka skolotāja pieredzi svarīgi nodot skolēnam, kurš tālāk to nodod vecākiem.

Latvijas Drošāka interneta centrs Drossinternets.lv, kas jau kopš 2007. gada strādā ar pedagogiem, vecākiem un skolēniem ar drošību internetā saistītos jautājumos, arī veido materiālus un pētījumus, saistītus ar mediju pratības jautājumu. Kā norāda centra vadītaja Maija Katkovska, mediju pratība ir viena no 21. gadsimta pamatprasmēm, kas teorētiski apgūstama nav, tai nepieciešama praktiska pieeja, taču Latvijas izglītības telpā formālās izglītības ietvaros mediju pratība netiek pilnvērtīgi un mērķtiecīgi attīstīta: “Mācību priekšmetos Datorika un Informātika pamatā tiek attīstītas tehniskās prasmes, programmēšana, interneta lietošanas un drošības jautājumi. Mediju pratības elementus svarīgi attīstīt ikvienā mācību priekšmetā, jo tikai tā skolēni mācās jēgpilni strādāt ar informāciju, neatdalot to kā atsevišķu prasmi, bet gan kā līdzekli savas rīcībspējas nodrošināšanai.”

Līdzīgi kā S. Falka, arī M. Katkovska apgalvo, ka pedagogi strauji ienākušās inovācijas apgūst kopā ar ikvienu sabiedrības pārstāvi, pašmācības ceļā vai, apmeklējot kursus, līdz ar to no pedagoga atkarīga mediju pratības apguves pieeja skolā: “Paša pedagoga attieksme un zināšanas nosaka to, vai mācību procesā pedagogs iekļauj darbu ar medijiem, izvirza skolēniem uzdevumus, kuru īstenošanā jāmeklē informācijas pirmavoti, jāsalīdzina dažādi avoti, jāsaskata, kāds mērķis bijis informācijas sagatavotājam u.c. Ja mācību procesa laikā šādi uzdevumi netiek doti, tad skolēns neiemācās izvērtēt informāciju.” Tāpat M. Katkovska norāda, ka mācību procesā mediju pratību nepieciešams integrēt, ikvienā uzdevumā ietverot skolēna paša darbību, nevis pasniedzot vienu materiālu kā vienīgo pareizo: “Jaunā izglītības paradigma balstās uz pedagoga un skolēna partnerību, skolēns pats nonāk pie atziņām un zināšanām, šajā ceļā arī attīstot kritisko domāšanu un mediju pratību.”

Lēmumi par to, kā konkrēti mediju pratība tiks ieviesta mācību programmā, vēl ir sākumposmā. Kā norāda Latvijas Jaunatnes padomes izpilddirektore Inese Šubēvica šobrīd pie tā tiek strādāts Eiropas līmenī, tiek veidotas ekspertu darba grupas, kā arī plašāk par to diskutēs Saeimas un nevalstisko organizāciju forumā, pievēršot uzmanību kompetencēs balstītai jaunatnes izglītībai. Arī I. Šubēvica norāda uz nepieciešamību aktīvi strādāt pie pedagogu un citu pieaugušo iesaistes mediju pratības izglītības jautājumos: “Šī joma Latvijā ir tikko sākusies, tāpēc nav lielu paziņojumu.”

 

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Žurnālistika"

Pedagogu tālākizglītība būs priekšnosacījums mediju pratības ieviešanai vispārējā izglītībā

Kritiski patērēt un atbildīgi radīt – tieši tā raksturojama mediju pratība, informācijas pārbagātības la ...

Aptauja ielās: Vai skatāties Krievijas TV kanālus?

Sabiedrībā jau ilgstoši notiek aktīvas diskusijas par to, kāda ir Krievijas mediju ietekme Latvijas cilv ... (1)

Kādus medijus ikdienā patērējat?

Pētījumi liecina, ka mediju patēriņa ieradumi mainās, mediji arvien vairāk tiek patērēti nelineārā veidā ...

Datu žurnālistikas celmlauži Latvijā

Datu žurnālistikā dati ir pamatavots, no kā smelties jaunas zināšanas, kas iekodētas kopīgā statistikā – ...

Rožukalne: jāmaina sarunas veids ar krievvalodīgo auditoriju

Tuvojas marta beigas, kad vairs nebūs redzams krieviski raidošais kanāls TV5. “MTG TV Latvia” finansiālu ...

Dots starts mediju profesionāļu izcilībai