Pirmās dienas fokusā - mediju situācija Krievijā un bijušajā NVS

Foto - Kārlis Miksons, LU SZF students

2015.05.02 20:34

Rīgā sākušies Pasaules preses brīvības dienas pasākumi. Ik gadu 3. maijā, Pasaules prese brīvības dienā, tiek cildināti fundamentāli preses brīvības principi. Šajā dienā tiek novērtēta preses brīvība visā pasaulē un pausta cieņa žurnālistiem, kuri zaudējuši dzīvības, pildot profesijas pienākumus.

UNESCO organizē tās atzīmēšanu pasaules līmenī, identificējot globāla līmeņa tematiku un ik gadu dažādās pasaules vietās rīkojot vienu galveno pasākumu. Pirmo reizi pasākuma vēsturē UNESCO Pasaules preses brīvības dienas galvenie notikumi norisinās Baltijas reģionā. Vairāk nekā 400 žurnālistu, pilsoniskās sabiedrības grupu līderu, valdību amatpersonu, aktīvistu un izglītotāju – vairāk nekā 80 nāciju pārstāvju, kā arī UNESCO, ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR), ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas institūcijas (UN WOMEN) pārstāvji šoreiz pulcējas Rīgā, lai diskutētu par aktuālajiem problēmjautājumiem mediju jomā, paustu savus redzējumus un savstarpēji dalītos pieredzē. Šā gada globālā tēma ir ‟Lai zeļ žurnālistika! Pretī labākai atspoguļošanai, dzimumu līdztiesībai un mediju drošībai digitālajā laikmetā”. Pasākuma ietvaros darbojas jauniešu redakcija (Youth Newsroom), kurā jaunie žurnālisti no dažādām pasaules valstīm kopdarbojas rakstu, video un audiosižetu, fotogaleriju veidošanā. No Latvijas šajā komandā darbojas komunikācijas studenti no LU SZF, Rīgas Stradiņa Universitātes, Vidzemes augstskolas, Liepājas Universitātes un augstskolas Turība. Tiek veidota avīze Avviso un vietne

3. un 4.maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā notiks virkne galveno pasākumu, tostarp atklāšanas ceremonija, plenārsēdes, paralēlās apaļā galda diskusijas un prestižās UNESCO/Giljermo Kano Pasaules preses brīvības balvas pasniegšanas ceremonija. Savukārt sestdien, 2.maijā, diskusijas notika Stokholmas ekonomikas augstskolā un tas bija galvenokārt par žurnālistu stāvokli Krievijā un bijušajās NVS valstīs.

Rūpēs par drošību

Pirmā sestdienas paneļdiskusija aizsākās kā briesmu, ar ko pašreiz saskaras gan Ukrainas, gan Krievijas žurnālisti, observatorija. “Mēs tikām audzināti ierobežojumu sabiedrībā. Es uzaugu Padomju Savienībā. Un atceros, ka ierobežojumi nekad neapstādināja dažādas izpausmes,” atminējās Naģežda Ažgihina, Krievijas Žurnālistu savienības izpildsekretāre. Visi runātāji bija vienisprātis, ka mediju ierobežošana nav pareizais veids cīņai ar propagandu.

N.Ažgihina dalījās pieredzē par dialoga veidošanu starp Krievijas un Ukrainas žurnālistiem Ukrainas konflikta apstākļos. Mirkli vēlāk Sergejs Tomiļenko, kas pārstāv Ukrainas Žurnālistu nacionālo apvienību, atzina, ka pirms kara sākšanās Ukrainā attiecības ar citām žurnālistikas organizācijām gan Eiropas Savienībā, gan Krievijā bijušas labas, taču pagājušais gads ir bijis sarežģīts. Viņi joprojām tiecas pilnveidot dialogu un fakts, ka N.Ažgihina starptautiskai publikai tulkoja S.Tomiļenko uzrunu angļu valodā, to apliecina.

Līdz ko auditorija sāka uzdot jautājumus, aktualizējās ar propagandu un žurnālistikas standartiem saistītie jautājumi.

“Mediji var kalpot kā ierocis. Mēs uzskatām, ka medijiem un žurnālistiem jābalstās tikai uz saviem profesionālajiem standartiem, citādi tie tikai veicina konflikta saasināšanos,” uzsver Aidars Botagarovs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (OSCE).

Žurnālistu apvienības ir nozīmīgākās organizācijas, kas rūpējas par žurnālistu drošību. S.Tomiļenko atminas gadījumu, kad Donbasa separātisti atbrīvoja kādu viņa kolēģi, jo žurnālistu apvienība par viņu iestājās. Savukārt N.Ažgihina vairākas reizes atgādināja, ka šīs organizācijas veicina plašāku redzesloku žurnālistiem un var palīdzēt iedibināt žurnālistikas standartus jauno žurnālistu vidū.

Kad diskusija nonāk pie jautājuma saistībā ar Russia Today žurnālistiem un citiem Krievijas propagandas īstenotājiem – vai arī viņi ir Krievijas Žurnālistu savienības daļa?, Ažgihina atteic, ka viņa nav pārliecināta par visiem. Taču uzsver, ka savienība apvieno dažādus cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi un uzskatiem, un mērķis, nodrošināt vismaz dažu pamatprincipu funkcionēšanu, ir stingrs.

Varas spēlītes ar žurnālistiem

Citā diskusijā runāja par medijus regulējošiem likumiem, pilsoniskās sabiedrības ierobežojumiem un interneta brīvību. “Rietumu ziņu organizācijām un žurnālistiem ir laiks atrast kopsaucēju ar vietējiem žurnālistiem. Šajā situācijā mēs esam visi kopā,” paziņoja Deivids Makkravs, The New York Times galvenā jurista vietnieks. Preses brīvības aktīvisti no Ukrainas, Krievijas, Azerbaidžānas un Baltkrievijas raksturoja situāciju viņu valstīs un norādīja uz grūtībām, ar ko pēdējā laikā sastopas viņu žurnālisti.

 „Šeit ir Pasaules preses brīvības diena, taču Azerbaidžānā šodien ir preses ‘nebrīvības’ diena,” sacīja Arzu Gejbulajeva, Kaukāzu reģiona politiskā analītiķe, cilvēktiesību un preses brīvības eksperte Azerbaidžānā. Viņa akcentēja mediju brīvības mazināšanos Azerbaidžānā kopš 2012. gada, politieslodzīto skaitu, kas pārsniedz pat Krievijas un Baltkrievijas apmērus kopā ņemot, ieilgušas pirmstiesas izmeklēšanas un nepatiesas apsūdzības žurnālistiem, kā narkotiku izplatīšana. „Patlaban Azerbaidžānā nav neatkarīgu mediju izdevumu, par televīziju nemaz nerunājot, jo tā ir bezcerīgs gadījums.”

Neatkarīgi mediji ne vienmēr ir risinājums. Jahiens Valošins no Baltkrievijas Euroradio akcentēja, ka ar 10 akreditētiem žurnālistiem ir par maz, lai pavēstītu par valstī notiekošo. Tādā veidā valdība “spēlē spēlītes” ar medijiem, uzsverot, ka tie darbojas demokrātiskos apstākļos, taču tajā pašā laikā atsakoties piešķirt, piemēram, FM radio viļņus Minskā. Lai vai kā, Euroradio pētījis tādus būtiskus problēmjautājumus kā narkotiku skandāli un radioaktīvas pārtikas tirgošanas gadījums, kurā bija iesaistīti arī valdības pārstāvji. Šo notikumu rezultātā panāktas izmaiņas likumdošanā. Žurnālisti ir spējīgi daļēji atspoguļot korupciju vai cilvēktiesību jautājumus, taču nepatiesās apsūdzības un darbinieku trūkums joprojām ir problēma, tāpat kā propagandas kanālu pastāvēšana Baltkrievijā.

Tarass Ševčenko, Ukrainas Mediju tiesību institūta direktors atzina, ka propaganda ir nopietna problēma Ukrainā. Valdība ir pastiprinājusi ierobežojumus  attiecībā uz Krievijas medijiem nepatiesas informācijas un neīstu liecinieku izmantojuma dēļ. „Mēs nekad tos neuztveram kā medijus. Nekādu mēģinājumu pārbaudīt informāciju, ar nolūku radīti stāsti vardarbības iniciēšanai, lai uzsāktu karu. Mediji ir pilnībā vainojami pie tā,” apgalvoja T.Ševčenko.

Naģežda Ažgikina no Krievijas Žurnālistu savienības iebilda, sakot, ka ierobežojumi ne vienmēr ir pareizākais veids kvalitatīvas žurnālistikas attīstīšanai. Viņa klātesošajiem stāstīja par nelikumīgu mājaslapu slēgšanu Krievijā un atklāja, ka pašreizējā situācija Krievijā joprojām ir šausminoša. Taču pēdējā laika notikumi snieguši žurnālistiem cerības, jo vismaz viena žurnālista nogalināšana noslēgusies ar vainīgo ieslodzīšanu. Visi runātāji bija vienisprātis, ka preses brīvības pilnveidošanā vēl daudz darāmā, jo pret mediju darbiniekiem joprojām vērsts daudz represiju.

*Raksta autores ir Anna Ūdre, Rīgas Stradiņa universitātes studente, Sabīne Kleinhofa-Prūse, LU SZF studente, Lāsma Gaile, Vidzemes augstskolas studente


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Ziņas"

“Ģenerālplāna” līdzautore: Nebaidos no pretējiem uzskatiem

Dienā, kad sazvanāmies ar žurnālisti  Ingu Spriņģi, viņa gaida lidmašīnu uz Briseli. Tur Eiropas Pa ...

Justam novēl spožu nākotni

Eirovīzijai nav konkrēta formāta, kas ļautu korekti un objektīvi vērtēt katru mākslinieku atsevišķi, tāp ...

Latvijas Radio Latgales multimediju studija paredz darbu sākt 1.jūlijā

Latvijas Radio Latgales multimediju studijas projekta īstenošanai ir piešķirti 155 054 eiro un stud ...

Trešais LTV valdes loceklis - Ivars Priede

Par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekli finanšu vadības jautājumos apstipināts bijušais izdevniecī ...

Viens no LTV valdes locekļiem vēl domā, vai kandidēs atkārtoti

Nedēļa laika atlicis, lai kandidāti pieteiktos konkursā uz divām Latvijas Televīzijas valdes locekļu vie ...

Bez vienošanās sola izmaiņas žurnālistu akreditācijā tālāk nevirzīt

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) neatbalsta Valsts kancelejas (VK) sagatavotos grozījumus Ministru K ...