Politiķi sabiedriskos medijus kritizē, vienprātības par risinājumiem maz

Bildes galerijā:
2011.09.23 17:12



Viens otru papildinot, 11.Saeimas vēlēšanās kandidējušo politisko spēku pārstāvji var nosaukt virkni problēmu, kas traucē strādāt sabiedriskajiem medijiem. Diskusijā izskanēja arī vairāki problēmu risinājumi, kas svārstījās plašā amplitūdā - no starptautiski atzītu personālatlases kompāniju nolīgšanu sabiedrisko mediju vadītāju atlasei līdz abonentmaksu ieviešanai. Par kardinālākajiem risinājumiem gan partiju pārstāvji nebija vienisprātis.

Diskusijā piedalījās Dzintars Rasnačs  (Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ), Boriss Cilevičs (Saskaņas centrs), Kārlis Seržants (Zaļo un Zemnieku savienība), Zanda Bautre (Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija), Linda Rikše (Kristīgi Demokrātiskā Savienība), Aldis Hofmanis (Pēdējā partija), Ieva Kantmane (Partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām), Andris Urbāns (Šlesera Reformu partija LPP/LC), Dainis Grabovskis (Tautas kontrole), Sarmīte Ēlerte (Vienotība), Sandra Sondore-Kukule (Zatlera Reformu partija).

Diskusijas sākumā partiju pārstāvjiem tika lūgts nosaukt, viņuprāt, svarīgākās problēmas Latvijas sabiedriskajos medijos. Sarmīte Ēlerte norādīja, ka „galvenās problēmas ir novecojusī tehnoloģiskā bāze, nepietiekamais ieguldījums žurnālistu kvalifikācijā, kā arī likums, kas negarantē pietiekamu mediju neatkarību no politiskās ietekmes”. Arī Zanda Bautre kā galvenās problēmas izcēla politisko ietekmi uz sabiedriskajiem medijiem un nepietiekamo žurnālistu kvalifikāciju. Boriss Cilevičs savā pozīcijā norādīja trīs galvenās sabiedrisko mediju problēmas: finansēšanas modeli, uzraudzības un pārvaldes modeli un sabiedrisko mediju angažētību. Sandra Sondore-Kukule līdzīgi kā B.Cilevičs izcēla finansiālo neatkarību un uzraudzības un pārvaldes modeli. Savukārt, Aldis Hofmanis uzsvēra, ka „galvenā problēma ir politiskās atbildības trūkums. Šobrīd sabiedriskajos medijos redzam pie varas esošo politiķu darbību sekas”.

Turpinot diskusiju par sabiedrisko mediju problēmām, Ieva Kantmane uzsvēra komercreklāmu negatīvo ietekmi, taču kā galveno problēmu izcēla sabiedrisko mediju tiekšanos atdarināt komerciālos medijus, tādējādi dzenoties pēc sensācijām. Piebilstot izskanējušajām problēmām, Dainis Grabovskis atklāja, ka, viņaprāt, „sabiedriskie mediji nemaz nav sabiedriskie mediji, tāpēc jāpadara tos par sabiedriskajiem, tādējādi atrisinot daudzas problēmas”. Noslēdzot diskusiju par sabiedrisko mediju problēmām, Andris Urbāns uzsvēra: „Ja sabiedriskie mediji turpinās sekot komercmedijiem, tad mums Latvijā nekā laba nebūs!” Savukārt, Kārlis Seržants uzskata, ka „mediju par sabiedrisko mediju var padarīt tikai abonēšanas maksa”.

 

Foto - Jānis Buls


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Mēneša diskusija"

„Bremzējam” ar mediju regulatora reorganizāciju

Jau ilgāku laiku Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) noturas daudzās  Eiro ...

Diskusijas video: Kā Latvijas mediji atspoguļo bēgļu tēmu?

Cik kvalitatīvi un vispusīgi Latvijas mediji atspoguļo pretrunīgo bēgļu uzņemšanas tēmu? Diskusiju par š ...

Video: Diskusija par vārda un mākslinieka izpausmes brīvību

Pēc teroristu sarīkotās asinspirts franču satīriskā izdevuma „Charlie Hebdo" redakcijā kā nekad aktuāls ...

Noskaties! Diskusija par mediju pētījumu

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa un portāls Mans ...

Diskusijas video: Mediju saturs jauniešiem

Kādam jābūt mediju saturam, lai piesaistītu jauniešu auditoriju? Ko vēlas jaunieši – no ...

Jaunajai NEPLP darba netrūkšot

Piedāvājam noskatīties pilnu ierakstu no diskusijas ar kandidātiem uz vakantajām piecām Nacionālās elektronisko ...