Portāli no nekurienes

Foto - ekrānšāviņš

2016.05.31 14:22

Katrīna Āboliņa

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Elizabete Puče

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Aplūkojot sociālo tīklu lietotāju aktivitāti, var redzēt, ka cilvēki papildus tradicionālo interneta mediju informācijai visvairāk tālāk dalās ar tādu portālu rakstiem kā dieviete.lv, tomstv.lv un fenikssfun.lv. Materiāli šajos portālos visbiežāk ir izklaidējoši, piemēram, lasāmas dažādas receptes, padomi, interesanti fakti, blogi un aktualitātes, tomēr uzmanību to kredibilitātei liek pievērst tas, ka informācija par mediju un tā satura veidotājiem ir skopa. Tomēr publikāciju kvalitāte liek šaubīties, vai tos var saukt par medijiem, kā arī kas darbojas redakcijā un kas ir portālu īpašnieki.

LU SZF pasniedzējs, mediju eksperts Rolands Tjarve šo “parādību” sauc par biedējošu. Šādu portālu informācijas patērēšana norādot, ka “sabiedrībai vairs nav svarīgi, cik kvalitatīva informācija tiek iegūta un tas ir diezgan biedējoši.”  Savukārt paši lasītāji skaidro, ka šāda veida vietnes piesaista ar vieglo saturu un neesot nemaz svarīgi, vai tur rakstītais ir patiesība.

Autori, avoti, valoda

Pirmkārt, tradicionālajos interneta plašsaziņas līdzekļos kontaktu sadaļā parasti var atrast vairāk par vienu kontaktpersonu, ar kuru var sazināties gan elektroniski, gan telefoniski. Piemēram, Delfos, TVnetā, LSM ir detalizēti norādīti redaktori, žurnālisti un viņu kontakti.  Mūsu apskatītajos portālos labākajā gadījumā varēja atrast tikai vienu elektroniskās pastkastītes adresi vai sociālo tīklu kontus. Tāpat nav norādīti portāla īpašnieki.

Otrkārt,  šajās vietnēs netiek norādīts raksta autors. Ne vienmēr pie rakstiem vai rakstos norādīts publikācijas avots, no kura materiāls iegūts vai tulkots. Situācijās, kurās avots parādās, tā nav pilna saite, bet tikai interneta portāls bez konkrētas norādes.

Portāli komunikācijai ar lasītājiem izvēlējušies sarunvalodas stilu. Ziņas teksts lielākoties neaizņem galveno materiāla daļu, jo vizuālais materiāls ir apjomīgāks.  Iepriekšminētie faktori rosina domāt, kā šie interneta portāli vada savu ikdienas darbu, vai tie uzskata sevi par mediju vides dalībniekiem un kā notiek informācijas atlase, apstrāde? Taču uz šiem jautājumiem atbildi neieguvām. Mēģinājumi sazināties ar portālu satura veidotājiem bija neveiksmīgi, jo uz nosūtītajām vēstulēm divu nedēļu laikā netika saņemta neviena atbilde. Portālu tomstv.lv uzrunājām sociālajā portālā facebook.com, kurā ziņa tika izlasīta, bet atbilde joprojām tiek gaidīta.

Mediju eksperts Rolands Tjarve uzskata, ka šāda veida portālu izmantošana ir jauns un interesants fenomens, parādot, ka cilvēkiem vairs nepietiek ar parastajiem medijiem: “Šīs vietnes nesauktu par medijiem, bet interneta portāliem, taču to patērēšana norāda, ka sabiedrībai vairs nav svarīgi, cik kvalitatīva informācija tiek iegūta. Tas ir diezgan biedējoši.” Viņš piebilda, ka šādos portālos ļoti bieži parādās nepārbaudīta un neapstrādāta informācija, un tādas informācijas patērēšana var rezultēties nepareizos cilvēku lēmumos.

Vēl R. Tjarve skaidroja, ka “cilvēki mēdz jaukt, kas ir pārbaudīta informācija un, kas ir sagrābti viedokļi un vienkāršs baumu izklāsts.” Šo vietņu patērēšana cilvēkus pieradina attālināties no žurnālistikas produktiem un tas samazina klasisko mediju auditorijas. Viņš sacīja, ka gan izglītības sistēmai, gan arī tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem būtu jāmāca sabiedrībai mediju pratība – kas tie ir, kas ir mediju "izstrādājumi" un, kādas ir to produktu lietošanas sekas.

Vāja mediju lietotprasme

R. Tjarves viedoklim piekrita arī Latvijas Raidorganizāciju apvienības izpilddirektore Gunta Līdaka uzsverot, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš gan sabiedrības izglītošanai par to, kādu saturu patērēt, gan arī interneta portālu darbībai kopumā. Viņa nenoliedza, ka “šādu portālu saturs ir žurnālistikas paveids, taču tad vēlreiz jānodefinē, kas ir kvalitatīva žurnālistika.” Viņasprāt, sabiedrības nepietiekamās zināšanas ir lielāks drauds mediju videi nekā šo portālu saturs.

Lai noskaidrotu, kāpēc šādas interneta vietas guvušas tik lielu atsaucību lietotāju vidū, vaicājām iedzīvotājiem viedokli par šo portālu patērēšanu. Vadības zinību studente Dagmāra Opelte skaidroja, ka šāda veida vietnes piesaista ar vieglo saturu: ”Tajos varu pakavēt laiku. Īpaši nepievēršu uzmanību to kvalitātei, jo tāpat ir skaidrs, ka tie nav ziņu, bet gan izklaidējošie portāli.”

”Manuprāt, cilvēkiem vajadzētu vairāk sākt kritiski domāt,” teica Anete Dimitrovska, kura ikdienā strādā par juristi. “Šādus portālus saukt par medijiem un tajos atrodamo informāciju par mediju saturu ir diezgan liela ēnas mešana visai žurnālistikas profesijai.”

Turpretī 7.klases skolniece Patrīcija Pāvulsone atbildēja, ka “tādu portālu saturam nav ne vainas.” Viņa sacīja, ka tur ir ļoti daudz interesantu faktu, kurus vēlāk pastāstīt arī citiem: ”Es nezinu, vai tas, kas tur rakstīts, ir taisnība, bet, ja ir interesanti lasīt, tad tas nav tik svarīgi.”

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Mediju analīze"

Portāli no nekurienes

Aplūkojot sociālo tīklu lietotāju aktivitāti, var redzēt, ka cilvēki papildus tradicionālo interneta med ...

Kam vajadzētu darboties sabiedrisko mediju pārraudzības padomē?

Jau kādu laiku Latvijā tiek diskutēts par to, kādam vajadzētu būt sabiedrisko mediju pārraudzības modelim, vai s ...

Reģionālie laikraksti: “Tas, kas notiek Bauskā, ir tikai maigi ziediņi”

Paziņojot par plāniem sūdzēt tiesā Iecavas novada domi, laikraksts Bauskas ...

Tjarve: LTV vājākā vieta - diskusiju raidījumi

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā par "cāļu skaitīšanu" pavasarī - Latvijas Televī ...

Skudra par BBC filmu: britu mediji Krievijas iebrukumu Baltijā modelējuši arī iepriekš

Politiskās komunikācijas eksperts, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra video ...

Tjarve: TV5 slēgšana parāda, ka valstij nav jāveido TV kanāls krievu valodā

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā