Profesionāļi: sabiedrisko attiecību speciālistiem jāapgūst arī uzņēmumu vadība

Bildes galerijā:
2010.12.08 15:27

Eva Jēkabsone

LU SZF Komunikācijas bakalaura studiju programmas studente

Turpmāk sabiedrisko attiecību speciālistiem būtu jāapgūst ne vien komunikācija, bet arī uzņēmumu vadība. Pie šāda secinājuma nonāca sabiedrisko attiecību nozares profesionāļi, kuri otrdien piedalījās diskusijā, ko rīkoja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļa sadarbībā ar Latvijas Sabiedrisko attiecību kompāniju asociāciju (LSAKA). „Kombinācija rada profesionāļus. Ar izglītību nepietiek, lai varētu izcelties darba tirgū,” norādīja LSAKA prezidents Māris Plūme.

Ietekme sociālajiem medijiem

LSAKA valdes locekle Sandra Stepe savā prezentācijā, kas galvenokārt tika balstīta Eiropas sabiedrisko attiecību tendenču pētījumā The European Communication Monitor, uzsvēra, ka komunikācija kļūst arvien nozīmīgāka. Sabiedrisko attiecību jomā būtiska sfēra ir korporāciju komunikācija, savukārt prognozes liecina, ka turpmāk pieaugs nozīme tādām jomām kā korporāciju sociālā atbildība un ilgtspēja, kā arī pārmaiņu menedžments. S.Stepe arī izteica prognozi, ka nākotnē samazināsies attiecību ar drukātajiem medijiem nozīme, kamēr sociālajiem medijiem tiek prognozēta liela ietekme. „Šobrīd sociālie mediji tiek izmantoti kā vienvirziena komunikācija, uzņēmumi informē par aktivitātēm, tomēr pietrūkst viedokļu apmaiņas un diskusijas,” tā S.Stepe. Trūkstot arī konkrētu vadlīniju, kā uzņēmumiem būtu jākomunicē blogos, tviterī un tamlīdzīgās vietnēs. S.Stepe piebilda, ka Latvija nav atrauta no Eiropas tendencēm sabiedrisko attiecību jomā, tādējādi arī šeit ir aktuāli kopējie izaicinājumi – piemēroties digitālajai evolūcijai, mediju jauninājumiem un savienot komunikāciju ar biznesa stratēģiju.

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra, kurš klātesošos informēja par teorētiskajām atziņām un akadēmisko skatu uz sabiedrisko attiecību nozari, norādīja - pasaulē aktuāla esot diskusija par to, vai sabiedrisko attiecību profesionālā prakse un jēdziens nav novecojis un nebūtu aizstājams ar jēdzienu „komunikācijas menedžments”. O.Skudra skaidroja, ka arī sabiedrisko attiecību profesionāļi Vācijā šobrīd iesaka pievērsties sociālajiem medijiem. Esot izstrādāti arī priekšlikumi, kas augstskolām būtu jāņem vērā, sagatavojot nākamos nozares speciālistus, un uzsvērts, ka jāliek akcents uz zinātnisko pētniecību, proti, paralēli būtu jānotiek studiju procesam un zinātniskajai pētniecībai. „2020.gadā sabiedriskās attiecības vislabāk spēs pārraudzīt akadēmiski izglītoti komunikācijas menedžeri,” uzskata O.Skudra.

Prasa elastību

Diskusijas otrajā daļā, kur piedalījās arī M.Plūme un LSAKA padomes locekle Egle Klekere, S.Stepe skaidroja, ka Latvijā sabiedrisko attiecību sfērā viss notiek paātrināti: „Joma attīstās triecientempā.” E.Klekere piebilda, ka tikai tagad sāk formulēties vienoti priekšstati par to, kas īsti ir sabiedriskās attiecības un to pienākumi. Savukārt M.Plūme klāstīja, ka šobrīd uzņēmumiem esot būtiski domāt ne tikai par gala lietotājiem, bet arī par darbiniekiem, arodbiedrībām, regulējošajām iestādēm un citiem elementiem, kas ietekmē uzņēmumu. Visu šo ietekmes pušu attiecības ir jāveido un jāvada, un šī iemesla pēc ir nepieciešams veidot komunikācijas menedžmentu. „Uzņēmumam jāvada komunikācija, tāpat kā tiek vadītas, piemēram, finanses,” tā M.Plūme.

Pēc S.Stepes teiktā, šobrīd topošajiem sabiedrisko attiecību speciālistiem padziļināti jāapgūst organizāciju, biznesa un uzņēmumu vadība, ir jābūt vienā līmenī ar cilvēku, kas vada uzņēmumu, lai spētu pilnvērtīgi organizēt uzņēmuma komunikāciju. E.Klekere papildināja: „Komunikācijas zinātne ir bāze, tomēr jāorientējas arī citos laukos.” Viņasprāt, profesionāļiem ir jāpārzina gan komunikācijas instrumenti, gan jābūt plašam redzeslokam par sabiedrībā un ekonomikā notiekošo. Savukārt M.Plūme pauda uzskatu, ka katra cilvēka dzinulim būtu jābūt mūžizglītībai. Sabiedrisko attiecību nozarē nemitīgi mainoties instrumenti un pieejas, līdz ar to būtu nemitīgi jāapgūst jaunas zināšanas. Tā kā viņa ieskatā 2020.gadā uzņēmumu vadītāji prasīs no sabiedrisko attiecību speciālistiem prasmi pārzināt dažādus vadības menedžmenta aspektus, M.Plūme izdala septiņas jomas, kam uzmanība būtu jāpievērš jau tagad. Tā ir ieinteresēto pušu teorija, proti, jāsaprot, ka uzņēmumu neveido tikai klienti, projektu vadība, pārmaiņu vadība, riska un zināšanu vadība, psiholoģija, kā arī spēļu teorija.

Diskusijas noslēgumā LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Inta Brikše piebilda, ka šobrīd Latvijā nav tādas augstākās izglītības, kāda, pēc diskusijā teiktā, būtu nepieciešama sabiedrisko attiecību speciālistiem. Šim nolūkam būtu nepieciešams iegūt divas vai vairāk izglītības. „Darba tirgus pieprasa augstākās izglītības pārstrukturizēšanu uz lielāku elastību,” secināja I.Brikše.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Mēneša diskusija"

„Bremzējam” ar mediju regulatora reorganizāciju

Jau ilgāku laiku Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) noturas daudzās  Eiro ...

Diskusijas video: Kā Latvijas mediji atspoguļo bēgļu tēmu?

Cik kvalitatīvi un vispusīgi Latvijas mediji atspoguļo pretrunīgo bēgļu uzņemšanas tēmu? Diskusiju par š ...

Video: Diskusija par vārda un mākslinieka izpausmes brīvību

Pēc teroristu sarīkotās asinspirts franču satīriskā izdevuma „Charlie Hebdo" redakcijā kā nekad aktuāls ...

Noskaties! Diskusija par mediju pētījumu

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa un portāls Mans ...

Diskusijas video: Mediju saturs jauniešiem

Kādam jābūt mediju saturam, lai piesaistītu jauniešu auditoriju? Ko vēlas jaunieši – no ...

Jaunajai NEPLP darba netrūkšot

Piedāvājam noskatīties pilnu ierakstu no diskusijas ar kandidātiem uz vakantajām piecām Nacionālās elektronisko ...