Projektu birža. Sony dieva vēstījums

Foto - Arkangel, licence

2013.06.06 11:18

Kādā 2. maija rītā, kad LU SZF sabiedrisko attiecību moduļa studenti bija ceļā uz fakultāti, arī es, neviena nemanīts, devos turp, jo zināju, ka ir grupiņa, kura vēlas Projektu biržā iegūt tieši mani. Dažas no grupas pārstāvēm to vēlējās tikai manas ārienes dēļ, jo tomēr pārstāvu cienījamu un ietekmīgu uzņēmumu Sony, taču dažas vairāk sajūsmināja veicamais uzdevums - jauna produkta ieviešana.

Lai nu kā, neturot ļaunu prātu uz tām, kuras interesēja tikai produkts, devos uz Sociālo zinātņu fakultāti meitenēm izlīdzēt ar veiksmi. Auditorijā mani pārsteidza redzētais - bija ieradusies tikai viena grupas pārstāve. Pēc pāris zvaniem un e-pastiem saviem asistentiem, noskaidroju, ka pārējām bija attaisnojoši iemesli, biju gatavs palikt un palīdzēt izlozē. Pirms izlozes beigām bija manāma rosība auditorijā - neviens nebija gatavs tam, ka tūlīt, pāris minūšu laikā, ir jāizveido savu aģentūru. Palūkojos uz izredzētās grupiņas pārstāvi un sapratu, ka šajā procesā tiek iesaistīts vēl kāds un aģentūra tūlīt būs gatava bez liekas kavēšanās. Tā nu ieraugot, ka mani pārstāvēs Perfect Strategies, kļuvu vēl laimīgāks, jo kādi gan mēs vēlamies būt, ja ne perfekti.

Biju ievācis informāciju par meiteņu līdzšinējiem darbošanās paradumiem. Bija skaidrs, ka kopīgi viņas būs iespējams novērot tikai svarīgajos un obligātajos brīžos - visas dikti aizņemtas. Tomēr tas nebija traucējis viņām visām ierasties uz plānoto tikšanos. Kolēģes pat bija braukušas kopā vienā transportā, lai būtu drošas par to, ka viss ir kā nākas. Un man kā vīrietim jāsaka, ka visas izskatījās ļoti izsmalcināti un pārdomāti. Konferences telpā es varēju apskatīt arī otru mani pārstāvošo grupu. Nebija ilgi jāgaida, kad visām meitenēm pievienojās man jau zināmā Silvija Veide, kura mūsu uzņēmumā atbild par komunikāciju. Gaisotne bija brīva, un sarunas varēja sākties. Savas izredzētās grupiņas darbībā novēroju jau pat izstrādātu stratēģiju informācijas iegūšanai - viena no meitenēm uzdeva jautājumus, kamēr pārējās piefiksēja uz lapiņām Sony pārstāves atbildes. Acumirklī varēja just, ka viņas bija gatavojušās. Saruna raisījās viegli un pārsteidzoši ātri arī beidzās. Pie sevis nodomāju: „Meitenes, nesteidzieties,” bet atlika vien cerēt, ka viņas zina, ko dara.

Tālākais mana laika grafiks bija ļoti saspringts. Dažās dienās neatlika laika pat saietiem ar citu tehnoloģiju kompāniju dieviem, jo meitenes savā starpā sazinājās un apspriedās, izmantojot 21.gadsimta iespējas, kā arī katra mēdza atrasties atšķirīgos Latvijas apgabalos - nācās pamatīgi noskrieties, lai visu izkontrolētu. Interesanti bija vērot to, kā rodas visas šīs idejas, jo katrai no viņām ir citas lietas, uz ko vairāk domas orientējas. No vienas puses šī šķiet laba īpašība, jo idejas būs oriģinālas un dažādas, tās neatkārtosies, taču no otras - grupai ir jāpārstāv viens viedoklis, un šī atšķirīgā domāšana mēdza meitenēm pat nedaudz traucēt. Mēģinot pildīt arī savu uzdevumu palīdzēt, virzīju domas demokrātiskā virzienā, kas lika izveidot aptauju, kurā arī noteica labākās idejas. Nelielā konkursa uzvarētājas joprojām bija savā būtībā atšķirīgas, taču kopīgā ideja ir nepārprotama- kvalitāte un emocijas. Lieliska kvalitāte un spilgtas emocijas.

Negribu lielīties, bet man kā dievam ir pieeja pilnīgi jebkurai informācijai, tāpēc aiz ziņkārības atļāvos ieskatīties meiteņu privātajās sarakstēs, lai noskaidrotu visas slēptās nianses. Izrādās, ka viss nemaz nevedās tik plūstoši, kā man no augšas šķita, bija arī dažas aizķeršanās – piemēram, sarunāt tikšanos, jo Veides kundze bija devusies atvaļinājumā, kas piespiedu kārtā lika meitenēm gaidīt. Arī informācija dažādās telpās ir bijusi atšķirīga, kas skaidrojams ar individuālo interpretāciju vai neprasmi lasīt dažos gadījumos. Daudzu citu kursu gala darbu iesniegšana, kas mijās ar šo projektu, arī bijis apgrūtinājums, jo galvā jāpatur daudz informācijas un nedrīkst sajaukt datumus, kad konkrētās lietas ir paredzētas. Neskatoties uz šiem dažiem misēkļiem, ja tos vispār tā varētu saukt, vairāk tomēr, šķiet, ka vārds „šķēršļi” ir piemērotāks, meitenēm veicies labi, pat ļoti labi. Viņas ir spējušas visu izdarīt laikā, atradušas jaunu veidu kā vienoties par idejām un pārvarējušas sevi nelielās krīzes un stresa situācijās. Jautāsiet, kas tā par krīzīti, kas piemeklēja meitenes? Ziniet, tā šoreiz paliks kā konfidenciāla informācija - tikai starp mani un meitenēm, jo galvenais, ka viņas spēja to atrisināt.

Meitenes pašas uzskata, ka Projektu birža kā studiju ietvaros veicams uzdevums ir lieliska praktiskā pieredze, kas mijas ar jau iegūtajām teorētiskajām zināšanām. Un es viņām piekrītu.

 

*Autores ir LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studentes Līga Vikse, Lita Lapsele, Madara Kārkliņa, Aleksandra Jakuševa


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Sabiedriskās attiecības"

Pirmā pieredze attiecībās. Sabiedriskajās attiecībās

Kā sabiedrisko attiecību studenti prot lietot praksē savas teorētiskās zināšanas? To noskaidrot bija mēr ...

Projektu birža. Sony dieva vēstījums

Kādā 2. maija rītā, kad LU SZF sabiedrisko attiecību moduļa studenti bija ceļā uz fakultāti, arī es, nev ...

Projektu biržā uzsit pirmos punus

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikācijas zinātnes 2.kursa studenti pasniedzējas I ...

Mednis: Hesburger kļūdījās, bet tā zīmols necietīs

Uzņēmums Hesburger izsauc tvitera lietotāju dusmas, draudot vērsties tiesībsargājošajās iestādēs par dal ...

Kā studenti vērtē Swedbank komunikāciju?

Komunikācijas eksperti jau pauduši viedokļus par Swebank komunikāciju laikā, kad Latvijas iedzīvotāji n ...

Modes profesija ar "garoziņu"

Gribēju būt sava laika pavēlniece. Tā izšķiršanos par labu sabiedriskajām attiecībām komentē Signe Reinh ...