Reģionālie laikraksti: “Tas, kas notiek Bauskā, ir tikai maigi ziediņi”

Foto - Ieva Lūka/LETA

2016.04.28 15:33

Monika Diāna Cālīte

LU SZF Komunikācijas zinātnes 2.kursa studente

Liene Ciemiņa

LU SZF Komunikācijas zinātnes 2.kursa studente

Paziņojot par plāniem sūdzēt tiesā Iecavas novada domi, laikraksts Bauskas Dzīve pieteicis karu nopietnai problēmai. Pašvaldības izdevumi, kam būtu jāpilda tikai informatīva funkcija, veido žurnālistikas stila materiālus un piesaista reklāmdevējus, tādējādi "nīcinot" reģionālos laikrakstus. Bauskas Dzīve uzņēmusies "baltā zvirbuļa" lomu, pievēršot plašāku uzmanību problēmai, kas, kā norāda Mans Medijs aptaujātie, reģionālajiem medijiem jau ilgstoši liek justies bezspēcīgiem. Maija vidū Kultūras ministrijas izveidotā darba grupa sola publicēt nākamo “spriedumu” šajā lietā, taču skaidrības par to, kurš atbildīgs par notiekošā uzraudzību, nav joprojām.

Rēzeknes reģionālais laikraksts Rēzeknes Vēstis ar vietējo pašvaldību konfliktē jau aptuveni 7 gadus. Divas reizes mēnesī pašvaldība izdod krāsainu avīzi uz 24 lapām, kurā atrodamas "intervijas, sludinājumi, tēla uzspodrināšana un politiskā propaganda". "Tas, kas notiek Bauskā, Tukumā un citur, tie ir tikai maigi ziediņi. Šaubos, ka kāds zina par to, kas notiek pie mums, bet, ja arī zina – ir vienalga,” skeptiski noskaņota ir laikraksta Rēzeknes Vēstis galvenā redaktore Māra Nizinska.

Viņa norāda, ka Rēzeknes Vēstis regulāri publicē atmaskojoša un informējoša rakstura informāciju, kas pašvaldībai nav tīkama. Tieši tas esot viens no iemesliem, kāpēc reģionālo laikrakstu "cenšas "izēst" ar visādiem līdzekļiem". Rēzeknes pašvaldības darbinieki pat parakstījuši dokumentu, kurā norādīts, ka nedrīkst sniegt intervijas vai vispār runāt ar Rēzeknes Vēstis pārstāvjiem.

Izdevums mēģinājis problēmu risināt, vēršoties pie bijušās premjeres un citiem ministriem, taču, saskaroties ar vienaldzību, ilgstošā cīņa bez rezultātiem novedusi pie padošanās, stāsta redaktore. "Savā laikā, kad vēl bija gribasspēks un ticība, ka kāds sadzirdēs, rakstījām oficiālas vēstules [Laimdotai] Straujumai, Kasparam Gerhardam, bet visi mūs ir ignorējuši vai nav pat papūlējušies atbildēt. Nesenākais – [Dzintars] Rasnačs ‘”pasūtīja”’, lika mums beigt rakstīt, maigi sakot," sašutumu pauž M. Nizinska. "Mēs esam padevušies, iemācījušies sadzīvot ar to, ka nevienam neinteresē. Šobrīd viss ir kā padomju laikā – gaidām,  kad “kāds no augšas” atnāks un "aizklapēs" mūs ciet.”

Desa par brīvu

Neauglīgas cīņas nogurdināti ir arī Valmieras reģionālā izdevuma Liesma darbinieki. Pašvaldības izdevumi atņem zināmu daļu reklāmas, lai arī, salīdzinoši, kaitējums esot mazs. “Sarunas ar pašvaldību ir notikušas, bet bez rezultātiem. Gribētos, lai sadarbība noritētu citādāk, bez konkurences. Mēs vairs necīnīsimies,” nožēlu par situāciju pauž Liesmas galvenā redaktore Antra Lāce. “Ja situācija būtu tikpat dramatiska kā Bauskas Dzīvei, tad mēs noteikti rīkotos tāpat."

Arī Kurzemē saskaras ar šādu problēmu. Saldū konflikts neesot tik samilzis kā citviet, tomēr "robežas starp informatīviem izdevumiem un neatkarīgiem laikrakstiem būtu jānosprauž" un tas, ka pašvaldību lapās pastāv redakcijas, jau vien norādot, ka tiek veidoti žurnālistikas tipa materiāli.

“Ja sāktu dalīt desu par brīvu, kurš gan to neņemtu?" runājot par pašvaldības izdevumiem, ironizē laikraksta Saldus Zeme redaktore Andra Valkīra. “Šobrīd situācija nav "asa" – konflikts nav tik pamatīgs kā citiem. Uzskatu, ka Bauskā rīkojās pareizi, jo kādam taču bija jāsaņemas un jāsāk runāt par šīm pašvaldību izdarībām un nelikumībām”.

Tomēr nevar apgalvot, ka situācija visos reģionālajos laikrakstos ir vienāda. Izdevuma Ogres Vēstis Visiem redakcijā norāda, ka viņi ar šādu problēmu nesaskaras. Gluži pretēji - pašvaldība pat esot ieinteresēta novada neatkarīgo mediju izaugsmē.

Putnis: iezīmējusies pretruna

Lai problēmu risinātu un spriestu par to, ko pašvaldības savos izdevumos drīkst publicēt, Kultūras ministrijā (KM) izveidota darba grupa. KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, komentējot izveidotās darba grupas līdzšinējo darbību, norāda, ka "ir iezīmējusies pretruna starp nozares, ekspertu un valsts institūciju vērtējumu par pašvaldību izdevumu problēmu no vienas puses un Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju no otras puses." Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka problēma nepastāv un nekas nebūtu risināms, kā arī iebilst aicinājumam noteikt ierobežojumus reklāmas ievietošanai pašvaldību izdevumos.

Pārskatot darba grupas publicēto starpziņojumu, atklājas galvenā problēma, kas liedz produktīvi risināt situāciju. Katra puse esošo tiesisko regulējumu uztver citādāk – KM uzskata, ka situācija ir VARAM kompetencē un izmaiņas regulējumā nav vajadzīgas, un visa problēma slēpjas tajā, ka pašvaldības neievēro esošos likumus. Savukārt VARAM pauž pavisam citu viedokli – pašreizējais tiesiskais regulējums neaizliedz reklāmu, pašvaldību izdevumi ir uzskatāmi par medijiem un jautājuma risināšanai jābūt KM pārziņā. Lai gan iegūt VARAM viedokli neizdevās, viņu nostāja pietiekami uzskatāmi redzama publicētajā dokumentā.

Līdz jūnija vidum jāizstrādā tiesību aktu grozījumu projektus – šādu uzdevumu darba grupai devusi kultūras ministre Dace Melbārde. Roberts Putnis uzskata, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka šis termiņš netiks ievērots. Taču no dokumentiem noprotamā “rādīšana ar pirkstiem” vienam uz otru nerada pārliecību, ka rīcības plāns būs.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Mediju analīze"

Portāli no nekurienes

Aplūkojot sociālo tīklu lietotāju aktivitāti, var redzēt, ka cilvēki papildus tradicionālo interneta med ...

Kam vajadzētu darboties sabiedrisko mediju pārraudzības padomē?

Jau kādu laiku Latvijā tiek diskutēts par to, kādam vajadzētu būt sabiedrisko mediju pārraudzības modelim, vai s ...

Reģionālie laikraksti: “Tas, kas notiek Bauskā, ir tikai maigi ziediņi”

Paziņojot par plāniem sūdzēt tiesā Iecavas novada domi, laikraksts Bauskas ...

Tjarve: LTV vājākā vieta - diskusiju raidījumi

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā par "cāļu skaitīšanu" pavasarī - Latvijas Televī ...

Skudra par BBC filmu: britu mediji Krievijas iebrukumu Baltijā modelējuši arī iepriekš

Politiskās komunikācijas eksperts, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra video ...

Tjarve: TV5 slēgšana parāda, ka valstij nav jāveido TV kanāls krievu valodā

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā