Rita Ruduša: ir jāiegulda kvalitātē un auditorija to novērtēs

Foto - Evija Trifanova/LETA

2014.02.17 12:35

Signe Vaisūne

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Latvijas Televīzijā pilotprojektā izmēģināta un sākusi darboties satura kvalitātes novērtēšanas sistēma. „Vērtēsim visu, kas nonāk mūsu ēterā,” saka LTV informatīvi dokumentālo, ziņu un sporta raidījumu satura redaktore Rita Ruduša. Tas arī būs viens no instrumentiem, kā cīnīties pret pirkta satura parādīšanos, kas sabiedriskā medija ēterā iespējama LTV demonstrētajos neatkarīgo producentu veidotajos raidījumos.

Vērtēšana būs daudzpakāpju. Kā stāsta R. Ruduša, reizi mēnesī raidījumus jāizskata un savu vērtējumu jāpasaka redakciju vadītājiem. Sistēmai būtu „jāpieradina" redakciju vadītājus vērtēt saturu ikdienā, katru reizi, kad raidījums tiek palaists ēterā. Raidījumus vērtēs pēc noteiktiem kritērijiem.

Pēc mēneša redakciju vadītāji iesniedz savus novērojumus satura redaktoriem. Tālāk tas nonāk mākslinieciskajā padomē, kas vērtē saturu reizi pusgadā. Sistēmā paredzēta arī apelācijas kārtība, ja kāds apstrīd, ka viņa raidījumā bijuši kādi pārkāpumi vai nepiekrīt ierosinājumiem, kas viņa raidījumā būtu maināms un uzlabojams. „Mēs cenšamies to sistēmu padarīt maksimāli atvērtu un demokrātisku," intervijā Mans Medijs saka R. Ruduša.

Kas ir šīs sistēmas autors?

Autore ir Anda Rožukalne (mediju eksperte, RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja), bet tas bija sadarbībā balstīts process. Nebija tā, ka Anda atnāca ar gatavu sistēmu, un tad mēs to ņemam un automātiski sākam pielietot. Viņa, balstoties uz ārzemju pieredzi, izstrādāja un tad nāca pie mums, pie LTV satura vadības un, mēs kopīgi analizējām, kas mums der, kas neder, ko vajadzētu precizēt, ko vajadzētu vairāk un tamlīdzīgi. Tagad tas gatavais produkts jau tiek aprūpēts un pielietots praksē, acīmredzot, vēl kaut kādas minimālas izmaiņas tuvākajā laikā notiks, bet tad, kad jau sistēma pēdējās redakcijās tiks ieviesta, tad mēs to viņu publicēsim mājas lapā. Tas būs publiski pieejams dokuments.

Viss notika konsultējoties, tas nav nekāds autoritāri uzspiests lēmums, un bija redaktori, kas nāca ar konkrētiem uzlabojumiem, piedāvājumiem sistēmas uzlabošanā.

Kāpēc par satura pirkšanu tiek runāts tikai tagad?

Ir ļoti viegli mest akmentiņus priekšteču dārziņā, un es negribētu ar to nodarboties. Es pieņemu, ka bija citas prioritātes, negribu nevienu kritizēt. Domāju, ka mēs esam nobriedušāki varbūt kā medijs, bet mēs jau nedarbojamies atrauti no visas pārējās sabiedrības. Domāju, ka arī skatītājs ir nobriedušāks un arī gudrāks, un viņam ir augušas prasības. Arī skatītājs šīs lietas pamana, un viņš negrib tikt maldināts. Jaunā LTV vadība katrā ziņā lielu uzsvaru ir likusi uz pašrefleksiju, jo, ja mēs gribam kvalitatīvi attīstīties, mums ir jāreflektē par to, ko mēs darām. Kvalitātes uzraudzības sistēma ir tikai viens no veidiem, kā mēs to darām. No viena puses, jā, iekšēji ir tas pieprasījums pēc pašrefleksijas, un otrs ir, ka skatītājs ir nobriedušāks un ar augstākām prasībām, un sagaida no mums kvalitatīvu saturu, kurā nav nekādu maldinošu elementu.

Saturs tiks vērtēts arī pašu LTV darbinieku producētajos raidījumos, ne tikai neatkarīgo producentu raidījumos?

Sistēma ir būvēta, pirmkārt, un galvenokārt mūsu pašu raidījumiem. Neatkarīgie producenti - jā, arī. Mēs vērtējam visu, kas nonāk mūsu ēterā. Tā izejas pozīcija ir tā, ka viss, kas tiek rādīts LTV1, LTV7 un tiek publicēts LTV.lv un LSM.lv, tomēr ir zem mūsu zīmola. Tas ir mūsu gods un tas ir mūsu zīmols, līdz ar to nevar būt nekāda selektīvā pieeja tam, ko mēs vērtējam, ko nevērtējam. Mēs gribam visu saturu kvalitatīvi attīstīt, nevis kaut kādus atsevišķus elementus. Patiesībā ar neatkarīgajiem ir grūtāk, jo viņi nav apvienoti kādās redakcijās, tur to sistēmu pielietot ir daudz sarežģītāk.

Kas vērtēs raidījumu saturu?

Tas apjoms ir milzīgs un patlaban strādājam - kā tos pienākumus sadalīt. Tā vērtēšana ir daudzpakāpju. Vispirms ir redakciju vadītāji, kuri reizi mēnesī iesniedz savus vērtējumus satura redaktoriem, pēc tam tā informācija nonāk mākslinieciskajā padomē. Mākslinieciskā padome ir galvenā vērtētāja un vērtēšana notiek reizi pusgadā. Mākslinieciskā padome ir no iekšējiem resursiem, piesaistot ekspertus, atkarībā no tā, kurš elements tiek vērtēts, lai nebūtu tā, ka satura cilvēki vērtē pilnīgi visu, jo varbūt pietrūkst zināšanas par režiju vai vizuālām niansēm. Ir paredzēta arī apelācijas kārtība šajā sistēmā. Kad mākslinieciskā padome pieņem lēmumu un raidījuma veidotājs saņem „diagnozi” par to, kas viņa raidījumā būtu uzlabojams nākamajā sezonā, tad viņš drīkst iesniegt apelāciju. Mēs cenšamies to sistēmu padarīt maksimāli atvērtu un demokrātisku.

Par LTV satura redaktori jūs kļuvāt septembrī. Īsā laikā ir panākts, ka sabiedriskā televīzija ne tikai diskutē, bet jau reāli rada pārmaiņas, lai kļūtu par kvalitatīvas žurnālistikas paraugu.

Nu tas jau nav viena cilvēka darbs, mēs esam komanda. Es atnācu tajā brīdī, kad ļoti daudzām pārmaiņām jau bija dots starts. Tagad beidzot esam nokomplektēta komanda, jo janvārī sākusi strādāt arī Gunta Sloga, kas ir kultūras, bērnu un jauniešu raidījumu un izklaides satura redaktore. Tagad tās pārmaiņas, par kurām tika runāts vasarā un sāka pieņemties spēkā rudenī, mēs viņas tiešām varam īstenot ar pilnu jaudu un pilnu spēku. Es domāju, ka mēs kā komanda esam panākuši milzīgi daudz. Tas neattiecas tikai uz sistēmu, bet arī uz raidījumu daudzveidību, arī uz reitingiem. Jā, es teiktu, ka tas ir ļoti daudz, bet tas nekādā ziņā nav viena cilvēka darbs.

Vai uz pārmaiņām ir mudinājusi arī jaunā vadība?

Jaunā vadība dod to lielo stratēģisko virzienu un ap sevi ir izveidojusi komandu, kas tiešām tam arī tic.

Pēc pēdējiem TNS datiem, LTV1 janvārī kļuvis par otro skatītāko televīzijas kanālu Latvijā. Kāpēc, jūsuprāt, ir noticis tāds progress?

Investīcijas kvalitātē vienkārši sāk atmaksāties. Mums ir vairāki ļoti spēcīgi jauni formāti, mēs esam parādījuši, ka tas, ko mēs darām ar nāciju vienojošiem pasākumiem, ir nepārspējami, piemēram, grāmatu ķēdes tiešraide. Tas, kā Ziņu dienests strādāja Zolitūdes traģēdijas laikā, ka mēs uzreiz pārslēdzāmies uz divdesmit trīs stundu ziņu režīmu ar esošajiem resursiem. No vienas puses ir ieguldījums kvalitātē gan esošajos formātos, gan jaunajos, no otras puses ir bijuši kaut kādi lieli notikumi, kuros mēs esam nostrādājuši ārkārtīgi profesionāli, kas arī parādās tajos kopīgajos reitingos. Ja jūs prasāt manu subjektīvo viedokli, tad mēs redzam, ka vajag ieguldīt kvalitātē, un nobriedušais skatītājs to novērtē.

Kas būtu Latvijas medijiem jādara, lai izkaustu vēlmi pirkt saturu?

Ir divi elementi, par kuriem ir jārunā sakarā ar šo jautājumu. No vienas puses, tie ir paši mediji un viņu stāja, principi un izpratne par ētiku un kalpošanu sabiedrības interesēm, no otras puses, pati sabiedrība un mediju patērētāji. Mācās un aug gan vieni, gan otri. Šobrīd šķiet, ka abas puses vienlaicīgi ir nonākušas tajā punktā, kad ir sajūta, ka tiešām ir kaut kas jāmaina. Mediji saprot, ka ir jāiegulda kvalitātē, ir jāturas pie principiem, un auditorija to novērtēs, un arī auditorija ir kļuvusi prasīgāka. Informācijas daudzums, kas gāžas pāri cilvēkiem interneta laikmetā, ir milzīgs, un tieši tāpēc vēlme atrast tādu avotu, kuram tiešām var uzticēties, ir izteikta. Es tiešām domāju, ka tiem medijiem, kuri strādā pie tā, lai saturs būtu pēc iespējas kvalitatīvāks un būtu ne tikai bez pirktā satura, bet arī citiem ētikas pārkāpumiem, ir stingrāk sevi jāpozicionē. Tā var būt vienkārši mārketinga devīze, bet to var darīt arī ar citiem paņēmieniem, jo nevajag pieņemt, ka tas ir pašsaprotami, ka mums ir stingri iekšējie ētikas principi. Vajag to stāstīt auditorijai. Mēs arī paši sev to latiņu noliksim pietiekami augstu, jo mēs zināsim, ka auditorija jebkurā brīdī var nākt un jautāt, kāpēc netiek pildīti šie izvirzītie principi. Mēs ar to arī audzinām savu skatītāju un mobilizējam un disciplinējam sevi. Protams, pie tagadējā fragmentētā mediju tirgus un pie tās realitātes, kurā politiskās intereses un arī politiskā nauda joprojām apgrozās mediju tirgū, ir grūti runāt par mundiera vienotību. Par to arī vajadzētu runāt, ka ir žurnālistu mundieris un, ka tas kaut ko nozīmē. Mums nav tāda profesijas goda un piederības sajūtas, bet mums kā profesijai ir zināma loma un pienākumi. Es šeit savu lomu arī redzu nevalstiskajām organizācijām. Esošās žurnālistu organizācijas ir viens, bet ne tikai tās. Teiksim, pretkorupcijas organizācijām, sabiedriskās politikas organizācijām būtu jārunā par mediju lietotprasmi, kas arī ir izpratne par to, kas ir mediji un kādiem mērķiem viņiem būtu jākalpo. Tad arī attiecīgi auditorija, saprotot to, ko viņi var no medijiem prasīt un kas ir mediju loma, audzēs no savas puses to pieprasījumu.

Kā LTV informē sabiedrību par savu nostāju?

Viens konkrēts piemērs. Mēs esam izveidojuši pētniecisko grupu, kas izmeklē Zolitūdes notikumus. Šim projektam vizuālā identitāte ir tāda, ka mēs apsolām skatītājiem, ka mēs neaizmirsīsim un turpināsim meklēt atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem, kuri izriet no Zolitūdes traģēdijas. Mēs solam, ka mēs to darīsim, un līdz ar to skatītāji zina, ko no mums sagaidīt un ko no mums arī prasīt. Mēs demonstrējam, ka esam atbildīgs medijs, mēs zinām, ka tas ir sabiedrības interesēs šīs atbildes saņemt, un mēs pie tā arī strādājam. Viens ir, ka var definēt, ka esam medijs tāds un tāds un to vienkārši likt savā zīmolā, otrs, to darīt caur konkrētiem projektiem, kas patiesībā labāk un tiešāk uzrunā auditoriju.

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Intervijas"

Streips: Ar Skuteli nemēģinu konkurēt

Ar izklaidējošu, satīrisku ikvakara ziņu raidījumu „Vēlais ar Streipu” televīzijas ekrānos - tagad „Rīga ...

Putnis: Mediju vides vājums ir iemesls mūsu ievainojamībai

Kultūras ministrijas jaunizveidotās Mediju politikas nodaļas vadītāja Roberta Putņa pirmās divas darba n ...

Pēteris Greste: mums uzbrūk abas puses

Ne brīdi nedomāju pamest žurnālista darbu - saka Pēteris Greste, latviešu izcelsmes žurnālists no Austrā ...

Renārs Zeltiņš: Līdz svētdienas vakariem vēl jāizaug

Pirmoreiz medijos Renārs Zeltiņš parādījās projekta Ghetto Games ietvaros. Uzdodot pavisam nelo ...

Runāt vai paklusēt? Vai radošajiem cilvēkiem jāizsakās par politiku

„Kā pierādījās, 40% Latvijas pilsoņu ar vēlēšanu tiesībām vispār ir bez smadzenēm,” šie kritiskie režiso ...

Žurnālistikas bīstamā puse

„Visvairāk šokēja bojāgājušo skaits un tas, ka morgi tajā brīdī bija tik pārpildīti ar kaujiniekiem,” sa ...