Rožukalne: jāmaina sarunas veids ar krievvalodīgo auditoriju

2016.03.03 15:41

Matīss Rutks

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas students

Līga Matīsa

LU SZF Komunikācijas nodaļas studente

Tuvojas marta beigas, kad vairs nebūs redzams krieviski raidošais kanāls TV5. “MTG TV Latvia” finansiālu apsvērumu dēļ nolēmusi kanālu slēgt. Izskanējusi ideja par šī zīmola atpirkšanu sabiedriskā medija krievu valodā vajadzībām, taču pagaidām virzība šajā lietā nav. Tāpat kā vairs netiek aktualizēta doma veidot LTV 3.kanālu krievu valodā. Tikmēr darboties sācis krievu politiskās informācijas kanāls “sputniknews.lv”. Kā sasniegt krievvalodīgo auditoriju  ar Latvijai lojālu informāciju, vaicājām mediju ekspertiem.

Būtiskākie ieteikumi – ar jauna televīzijas kanāla izveidošanu nebūtu līdzēts, vajadzīgs kvalitatīvs, analītisks saturs un multimediāla vide.

Pēc Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītājas Andas Rožukalnes domām būtu vajadzīgs nozīmīgs kvalitātes un apjoma pieaugums krievvalodīgajos medijos: “Jāmaina sarunas veids ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, lai viņiem neveidojas iespaids, ka Latvijas mediju saturs ir tāda pati propaganda kā Krievijā, tikai citās interesēs.” A.Rožukalne uzsver, ka vislielākā problēma ir krievvalodīgajai auditorijai adresētais saturs, kas piepildīts ar to politiķu darbībai izdevīgu informāciju, kuri vēlas uzrunāt krievvalodīgo auditoriju. “Bieži vien krievu valodas mediji vērsti uz to, lai atspoguļotu politiķu uzskatus un šie mediji nepiedāvā sabalansētu skatījumu. Piemēram, Vesti Segodnja uzskata par savu pienākumu palīdzēt politiķiem iegūt atbalstu un popularitāti.” Rietumu preses izpratnē presei nav pienākums reklamēt politiķus.

LTV Krievu redakcijas galvenā redaktore Olga Proskurova norāda, ka piedāvājums interneta medijos jau ir gana plašs un kvalitatīvs, jo gan delfi.lv, gan tvnet.lv, gan lsm.lv un citi interneta mediji ar versijām krievu valodā piedāvā daudzpusīgu informāciju un to pasniedz kvalitatīvi. Kas attiecas uz radio, tad, viņasprāt, LR4 un radio Baltkom ir augstvērtīgas informatīvas radio stacijas krievu valodā. O. Proskurova uzsver: “Ja runājam par komunikācijas platformu, tad, manuprāt, mums nav jārunā vairs tikai par televīziju, radio vai internetu atsevišķi, mums jārunā par transmediāliem produktiem, kas veidoti multimediālai videi. Tas ir ceļš uz nākotni informācijas pasniegšanai gan latviešu, gan krievu valodā.”

LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra šajā jautājumā daļēji pievienojas, uzskatot, ka viens no saprātīgajiem risinājumiem varētu būt multimediālas vides radīšana, kurā tiktu apvienota gan televīzija, gan radio. O. Skudra norāda, Latvijā brīvi var iegādāties abonementu un skatīties visus Kremļa kontrolētos kanālus un Latvijas tiesiskais regulējums neierobežo Krievijas televīzijas pārraidi, līdz ar to neko nemainītu jauna kanāla parādīšanās krievu valodā. 

Tajā pašā laikā Rīgas Stradiņu Universitātes asociētais profesors Sergejs Kruks problēmu uzlūko plašāk un neattiecina risinājumus tikai uz krievvalodīgo mediju vidi. “Te ir tā problēma, šī lejupslīdošā, vertikālā komunikācija –  iestādes mūs bombardē ar savām preses relīzēm caur LETA, kuras pēc tam reproducē televīzijas kanāli, interneta portāli un avīzes. Tādējādi medijos saņemam valsts iestāžu darba kārtību. Tā ir lielākā nelaime Latvijas žurnālistikā.”

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Rolands Tjarve, apkopojot visu ekspertu viedokļus, saskata finansiālu un cilvēkresursu problēmu. Tādēļ mediji nespēj atspoguļot pasaulē notiekošo pietiekami operatīvi un daudzpusīgi. Daudz kas paliek “aiz kadra”. “Negribu teikt, ka Krievijas mediji ir tie, kur var iegūt šo informāciju, bet ir skaidrs, ka liela daļa cilvēku skatās ES producētos medijus, bet daudz ir tādu, kas nezina valodas vai ieraduma dēļ skatās Krievijas medijus. Bet jautājums, protams, ir par informācijas kvalitāti, ko sniedz Krievijas mediji,” saka R.Tjarve.

O.Proskurova norāda uz dārgo kritiskās un analītiskās informācijas veidošanu. To viņa attiecina gan uz latviešu, gan krievu valodā veidoto saturu. “Domāju, ka mēs dzīvojam laikā, kad informācijas ir pārāk daudz. Esam pārpludināti ar dažāda veida informāciju, tāpēc nepieciešams analītisks saturs.”

“Neviens nav vēlējies veikt pētījumus, lai noskaidrotu patieso stāvokli, vai vispār pastāv problēmas krievu valodas medijos Latvijā. Kamēr tas nebalstās uz rūpīgiem pētījumiem, tā vienkārši ir politiska propaganda no Latvijas politikas puses. Diskutēt par propagandu ir bezjēdzīgi, jo Krievijas propagandas sāls slēpjas secinājumos, ne faktos,” tā O.Skudra komentē iespējamās problēmas Latvijas mediju vides radītajā saturā krievu valodā. Profesors norāda, ka  tā ir cilvēku izvēle, ja viņi nevēlas uzzināt citus viedokļus, zinot, ka tādi pastāv. Bet ar pētījumu palīdzību vajag noskaidrot, kas tie ir par cilvēkiem, no pilsētām vai laukiem, turīgi vai mazturīgie un tamlīdzīgi. Tad  varēs runāt par iespējamām problēmām, jo nav  nekādu pazīmju, kas varētu liecināt, ka Krievijas  ārpolitiskajai propagandai ir vērā ņemama ietekme Latvijā. O.Skudra uzskata, ka pašreizējā situācijas attīstība, Krievijas un tās ārpolitikas neveiksmes nerada ne mazāko pamatu domāt, ka Krievijas mediji varētu būt veiksmīgs propagandas ierocis Latvijā.

S.Kruks raugās uz problēmu kopumā, saskatot darba rutīna, zemu darba apmaksu žurnālistikas ikdienā. Portāli radot iespaidu, šķietami atjaunojot aktuālo informāciju. Noslēdzot diskusiju, S.Kruks secina: “Latvieši krievus izolē savā čaulā,  nosaucot par krievu kopienu, bet paši nevēlas šai kopienā ieklausīties. Viņi vīzdegunīgi skatās uz krievu elektorātu un uzskata, ka šo publiku vajag pamācīt, bet paši neprot respektēt demokrātiskas komunikācijas pamatnosacījumus.” S. Kruks norāda, ka interneta portālos parasti tiek pārpublicētas Twitter un Facebook ziņas, ko sarakstījuši politiķi. Politiķi sūdzas par to, ka medijos pastāv negatīvisms, bet mediji jau reproducē politisko diskursu un pašu politiķu teikto, kas bieži esot nesaistīti un no konteksta izrauti vēstījumi. “Analītiskajā virzienā mūsu žurnālistika nestrādā ne krievu, ne latviešu valodā, un tur ir tā lielākā problēma,” uzskata S.Kruks.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Žurnālistika"

Pedagogu tālākizglītība būs priekšnosacījums mediju pratības ieviešanai vispārējā izglītībā

Kritiski patērēt un atbildīgi radīt – tieši tā raksturojama mediju pratība, informācijas pārbagātības la ...

Aptauja ielās: Vai skatāties Krievijas TV kanālus?

Sabiedrībā jau ilgstoši notiek aktīvas diskusijas par to, kāda ir Krievijas mediju ietekme Latvijas cilv ... (1)

Kādus medijus ikdienā patērējat?

Pētījumi liecina, ka mediju patēriņa ieradumi mainās, mediji arvien vairāk tiek patērēti nelineārā veidā ...

Datu žurnālistikas celmlauži Latvijā

Datu žurnālistikā dati ir pamatavots, no kā smelties jaunas zināšanas, kas iekodētas kopīgā statistikā – ...

Rožukalne: jāmaina sarunas veids ar krievvalodīgo auditoriju

Tuvojas marta beigas, kad vairs nebūs redzams krieviski raidošais kanāls TV5. “MTG TV Latvia” finansiālu ...

Dots starts mediju profesionāļu izcilībai