From Russia with love*

Foto - Kārlis Miksons

2015.05.02 13:25

Roberts Šteinbergs

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 2. kursa students

Uz jautājumu par preses brīvību Krievijā, Gaļinas Timčenko atbilde ir īsa: "Tāda lieta tur nepastāv!". Mediju cenzūra bija galvenais iemesls, kāpēc G.Timčenko ar savu komandu pameta savu dzimteni - Krieviju, un devās Latviju.

Līdz pērnā gada martam G.Timčenko bija portāla Lenta.ru galvenā redaktore. Viņu atstādināja no amata pēc tam, kad tika publicēta intervija ar Andreju Tarašenko - vienu no ukraiņu nacionālā grupējuma Pravy Sektor (Labējais sektors) līderiem. "Labējā sektora" biedri aktīvi iesaistījās Maidana protestos Ukrainā un pieprasīja slēgt robežu ar Krieviju. Pēc Timčenko atlaišanas daļa Lenta.ru žurnālistu brīvprātīgi iesniedza atlūgumus un pameta darbu. Kopš oktobra G.Timčenko vada portālu Meduza.io. Projekts zināms arī kā Medusa project - jauns, neatkarīgs portāls, kura galvenais uzdevums ir nodrošināt krievvalodīgos cilvēkus Krievijā un pārējā pasaulē ar informācijas iztikas minimumu un ziņām, kurās ir pārbaudīta un uzticama informācija. Medūzas redakcija atrodas Rīgā. Projekta investori nav zināmi un arī netiks atklāti, jo "viņi (investori) pakļauj sevi riskam". Tomēr viņa apgalvo, ka investori nav nekādā veidā saistīti ar medijiem vai politiskajiem spēkiem.

Sākotnēji Timčenko ar komandu izdomāja, ka veidos mediju Eiropas Savienībā, lai Krievijas varas iestādes nevarētu tik viegli traucēt tā darbu. Pēc tam tika lemts, kurā valstī veidot mediju - tika salīdzināts nodokļu lielums, laika zonas, kā arī tas, cik vienkārši ir izveidot neatkarīgu mediju konkrētajās valstīs. "Beigās mums bija tikai divi varianti - Latvija vai Igaunija. Bet Latvijā klimats ir maigāks un pilsēta – skaistāka," smaidot atzīst G.Timčenko. Lai nodrošinātos pret Kremļa ietekmi, portāls izveidoja mobilo aplikācija, lai lasītāji varētu turpināt lasīt ziņas arī gadījumos, ja konkrētais portāls Krievijā tiek bloķēts.

Galvenā redaktore atzīst, ka mediju situācija Krievijā ir palikusi vēl sliktāka, kopš viņas un komandas aizbraukšanas. "Jūs to varat redzēt Krievijas kanālos katru dienu!". Katru dienu Krievijas kanāli, tā vietā, lai atspoguļotu notikumus pasaulē, fokusējas uz ārējā ienaidnieka meklēšanu un izdomātiem draudiem.

Var piekaut vai nogalināt

Šobrīd Medūzas komandā ir 23 darbinieki, lielākā daļa strādā un atrodas Latvijā, tomēr astoņi darbinieki ir portāla speciālkorespondenti, kuri savu darbu veic, atrodoties Krievijā. G.Timčenko atzīst, ka šie cilvēki sevi pakļauj riskam. Riski var būt visdažādākie - var neiedot akreditāciju, var fiziski iespaidot vai pat nogalināt.

2010. gada novembrī žurnālistam Oļegam Kašinam, bruņojušies ar metāla stieni, uzbruka divi joprojām neidentificēti vīrieši. Uzbrukums notika Maskavā, netālu no Oļega mājas. Kašins pamodās slimnīcā ar lauztiem apakšstilbiem, lauztu žokli un ielauztu galvaskausu. Ir aizdomas, ka uzbrukums nebija nejaušs. Neilgi pirms uzbrukuma Kašins atspoguļoja politiskos protestus, ko izraisīja piedāvājums būvēt lielceļu caur Himku mežu. Turklāt Kašins nebija vienīgais žurnālists, kas tika fiziski iespaidots laikā, kad atspoguļoja protestus pret Himku lielceļu. Piekāva arī divus citus žurnālistus. Pēc uzbrukumiem žurnālistiem Krievijā tika rīkoti iespaidīgi protesti. Beigu beigās Himku lielceļš netika izbūvēts un uzbrucēji netika notverti. Tieši tāpat kā cilvēkus otrajā Džeimsa Bonda filmā ("From Russia with Love"), žurnālistus Krievijā mēģina apklusināt visdažādākajos veidos.

Šīs ir tikai dažas no daudzajām situācijām, kad Krievijas žurnālisti cieš sava darba dēļ. Neskatoties uz to, Timčenko nedomā, ka būt žurnālistam Krievijā ir daudz bīstamāk, kā būt žurnālistam kaut kur citur. "Būt žurnālistam nav droši nekur!" viņa saka. “Krievijā tas var būt ir nedaudz bīstamāk, nekā citās valstīs, bet, ja tu esi žurnālists Doņeckas Tautas Republikā, Irānā, Afganistānā vai teritorijā, kur valda "Islāma valsts", tad tur atrasties būs vēl bīstamāk. Žurnālistika ir bīstama joma. Ir droši rakstīt dzīvesstila rakstus, bet arī tad tu vari salauzt kāju, staigājot augstpapēžu kurpēs," uzsver G.Timčenko.

Liela loma cilvēkiem

Organizācijas, kuras aizsargā žurnālistu tiesības un preses brīvību, Krievijas situācijā neko nevar mainīt, ir pārliecināta G.Timčenko. Sistēma ir iekārtota tā, ka pilnīgi nekas nav atkarīgs no sabiedriskajām organizācijām, Krievijas mediju vide tiek pakārtota Krievijas prezidenta administrācijas un Kremļa vēlmēm.

Nākotnē Krievijas mediju vidē lielu lomu spēlēs cilvēki, kuri savu nākotni saistīs ar žurnālistiku. Tāpēc G.Timčenko cer, ka cilvēki, kuri vēlas piedalīties Krievijas mediju dzīve un plāno kļūt par sociāli-politiskajiem žurnālistiem, apzinās, ka situācija ne tuvu nav tai labākajai. "Viņiem ir jāsaprot - vai nu viņi tiks iesaistīti cīņā ar sistēmu, vai arī viņiem nāksies pakļauties Kremļa noteikumiem".

Šobrīd Meduza.io ir pieejama divās valodās - krievu un angļu. Tā kā saturs tiek veidots krievvalodīgajiem, nav pārsteigums, ka 2/3 Medūzas auditorijas ir Krievijā. Pārējā auditorija ir no valstīm, kur dzīvo daudz krievvalodīgo, kā Izraēla, Ukraina, Amerika un Apvienotā Karaliste.

*No Krievijas ar mīlestību


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Mediju analīze"

Portāli no nekurienes

Aplūkojot sociālo tīklu lietotāju aktivitāti, var redzēt, ka cilvēki papildus tradicionālo interneta med ...

Kam vajadzētu darboties sabiedrisko mediju pārraudzības padomē?

Jau kādu laiku Latvijā tiek diskutēts par to, kādam vajadzētu būt sabiedrisko mediju pārraudzības modelim, vai s ...

Reģionālie laikraksti: “Tas, kas notiek Bauskā, ir tikai maigi ziediņi”

Paziņojot par plāniem sūdzēt tiesā Iecavas novada domi, laikraksts Bauskas ...

Tjarve: LTV vājākā vieta - diskusiju raidījumi

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā par "cāļu skaitīšanu" pavasarī - Latvijas Televī ...

Skudra par BBC filmu: britu mediji Krievijas iebrukumu Baltijā modelējuši arī iepriekš

Politiskās komunikācijas eksperts, LU Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra video ...

Tjarve: TV5 slēgšana parāda, ka valstij nav jāveido TV kanāls krievu valodā

Mediju eksperts un LU SZF pasniedzējs Rolands Tjarve videoblogā