Tipiska būda mežā. Vai tomēr nē?

Foto - Flickr

2013.03.27 10:30

Lauris Baturs

sociālo zinātņu bakalaurs komunikācijas zinātnē

Pieci jaunieši dodas atpūsties pie dabas, mežā pamestā mājā, bet vēlāk tiek mistiski noslepkavoti – šausmu filmas sižets, kas laikam būtu zināms ikvienam. Sekojot vispārpieņemtajām sižeta normām, filma Būda mežā (The Cabin in the Woods) lauž mūsu izpratni par šausmu kino, vēstot, ka ir nepieciešama tradīciju maiņa.

Lai gan tādas mūsdienu šausmu filmas kā Kliedziens (Scream) un Zāģis (Saw) ne tikai ironiski pasmejas par pašām šausmu filmām, bet arī ievieš inovatīvas filmu vēstījuma struktūras, tomēr vistipiskākajās slasher (angļu val. – šausmu kino žanrs, kurā ļaundaris dzenas pakaļ jauniešiem ar kādu asu priekšmetu) tipa filmās ir novērojama lineāra sižeta struktūra, kā arī stereotipizēta filmas vide.

Šausmu filmas vairāk un vairāk cenšas balstīties uz šausmu attēlojumu kā fizisku, nevis psihisku. Tas ir - jo vairāk sāpju un asiņu, jo “labāk”. Plus, jo skaistāk un modernāk tas viss tiks uzfilmēts, jo vēl “labāk”. Sekojot tipiskai šausmu kino formulai ar pamestu būdu meža vidū un neko nezinošiem jauniešiem, filma Būda mežā tomēr spēj ieviest oriģinalitāti un pat kalpo par signālu visām līdzīgām filmām neatkārtot to, kas jau vairākas reizes ir bijis.

Smejoties pašam par sevi

The Cabin in the Woods ir režisora Drjū Godāra (Drew Goddard) režisētā 2012. gada šausmu filma ar komēdijas elementiem. Sākumā kinolente seko tipiska mūsdienu šausmu kino formulai, bet, attīstoties filmas gaitai, mainās ne tikai pats vēstījums, bet arī filmas žanrs, ironizējot ne tikai par pašu filmu, bet arī šausmu filmu žanru kā tādu.

Kā piemērus mūsdienu šausmu kino arhetipiem var minēt kinolentes Hostelis (Hostel) un Slaktiņš ar motorzāģi Teksasā (The Texas Chainsaw Massacre). Tāda tipa filmās skatītāji sākumā parasti tiek iepazīstināti ar klišejiskiem šausmu kino elementiem, piemēram, stereotipizētu filmas galveno varoni vai arī varoņu grupu, kur katrs ir citādāks pēc ārienes un rakstura, bet vēlāk, attīstoties filmas vēstījumam, tas, kas bijis sākumā, vairs nešķiet tik svarīgs.

Notikumi šajās filmās parasti norisinās kādā slēgtā telpā vai mežā, kur minētie varoņi tiek nežēlīgi mocīti un beigu beigās arī nogalināti ar to kaut ko, kas atklājas tikai filmas beigās. Tā ir vistipiskākā šausmu kino formula ar negaidīta sižeta pavērsiena elementu. Mūsdienās šāda tipa filmas tiek taisītas viena pēc otras un maz paliek atmiņā. The Cabin in the Woods savukārt kalpo kā pasmiešanās par šīm filmām, tajā skaitā arī par sevi.

Netipiskais tipiskums

Filma iepazīstina ar pieciem tipiskiem varoņiem, kuri dodas atpūsties vēl tipiskākā mežā pavisam tipiskajā mājiņā. Humors, ballītes, alkohols, psihotropās vielas, sekss un tad “pēkšņi” – nāve. Jaunieši tiek nogalināti viens pēc otra, bet iemesli tam, kā jau katrā šausmu filmā, nav zināmi. Notiek tipiska sižeta mistifikācija.

Tajā brīdī skatītājam ir skaidrs, ka viņam vēl aptuveni stundu būs jāvēro mistikā tītu slepkavību, kur beigās ļaundaris izrādīsies kāds no varoņiem vai arī kaut kas vēl negaidīti tipiskāks. Skatītājs paliek kinozālē, lai izbaudītu popkornu un žēl arī biļetei iztērēto naudu, kad pēkšņi notiek kaut kas patiešām negaidīts– jau filmas pirmajā trešdaļā tiek atklāti galvenie ļaundari.

Filma ieņem pirmo nekonvencionālo sižeta pavērsienu. Tā vairs nerāda tikai filmas varoņus un notikumus mežā, bet pieskaras arī cilvēkiem, kuri stāv aiz šīs visas mistikas. Turklāt tā, ka skatītājs redz, ka arī ļaundari ir tādi paši parasti cilvēki kā minētie filmas varoņi, kuriem ir pašiem savs stāsts. Ļaundaris nav kāds pārāks spēks, kas nav apturams, jo ir nemirstīgs. Sižeta pavērsiens no filmas beigām atceļo uz filmas pirmo trešdaļu, kas liek skatītājam grauzt popkornu daudz lēnāk.

Žanru saplūšana

Pati filma skatītājam sāk vēstīt, ka tā ir veidota kā parodija par viņu pašu un par tāda tipa filmām. Mums atklāj, ka pieci filmas galvenie varoņi simbolizē piecus šausmu filmu varoņu arhetipus – the whore (ielasmeita), the athlete (spēkavīrs), the scholar (intelektuālis), the fool (jampampiņš) un the virgin (jaunava).

Izdzīvo un stājas pretī ļaunumam, protams, tie arhetipi, kuri ir vājāki gan fiziski, gan garīgi, bet iet bojā tie, kuri ir klišejiski apdāvinātāki. Ja filmas vēstījums sākumā kalpoja par tipiskas šausmu filmas vēstījumu, tad tālāk, tam attīstoties, pati filma sāk kļūt par tāda veida filmu dekonstrukciju. Tā atklāj gan tādu filmu vājās, gan arī spēcīgās puses, kas kopā ar humoru ļauj pasmieties gan par skatītāja uztveri, gan arī par režisoru ideju izsīkumu šausmu kino žanrā.

No tipiskas filma pārvēršas par netipisku, pievēršoties gan ļaundaru tēlu attīstībai, gan arī laužot barjeru par uztveri tāda veida filmās. Piemēram, beigās tiek lauzta uztvere par filmas uzburto pasauli, jo filmas “miers”, kas bija raksturīgs tās sākumā, pārvēršas par haosu, kad tiek parodētas tipiskākās šausmu filmas gan no telpas uztveres viedokļa, gan arī no tajās sastopamo briesmoņu skatpunkta.

Attēlotie briesmoņi un telpas parodē gan filmu Kubs (Cube), gan arī Nezūdošo ļaunumu (Resident Evil), Mūmiju (The Mummy), Spīdēšanu (The Shining), Elles nesēju (Hellraiser), kā arī neskaitāmus citu filmu elementus. Jāņem vērā, ka parodētās filmas nav tikai šausmu kino, bet arī citu žanru filmas, tāpēc notiek sava veida žanru konverģence ar izteiktu humora piedevu.

Kliedziens pēc palīdzības

Lai gan filmai ir tai raksturīgais humors, tomēr tā savā ziņā kalpo par nopietnu signālu režisoru ideju izsīkumam kino jomā. Filmas naratīva izmaiņas tās gaitā ir kā kliedziens arī pēc pārmaiņām ārpus tās, jo filmas sākumā ir redzams, kādas mūsdienās top šausmu filmas – kopija pēc kopijas, bez oriģinalitātes un ar pārlieku lielo uzsvaru uz šausmām kā tikai fiziskām.

Filma vēsta, ka ir jāizvairās no klišejām, lai taptu patiešām oriģināls ne tikai šausmu kino, bet arī kino kā tāds. Blondīne, kura skrien pa mežu un pēkšņi paklūp; cilvēki, kuri nodarbojas ar seksu, vienmēr beigās tiek nogalināti; gaisma, kas vienmēr pēkšņi pamanās pazust; ļaundaris, kurš vienmēr spēj būt varonim aiz muguras, lai kur viņš arī nebūtu – tās visas ir klišejas, kuras filma parāda, bet tajā pašā laikā arī vēsta, ka no tām vajadzētu izvairīties.

Ja aplūkojam filmu interneta datubāzi IMDB, tad redzam, ka pašlaik šausmu filmu žanrā filma The Cabin in the Woods ar vidējo vērtējumu 7.2 ieņem 139. vietu. Fakts nebūtu tik ļoti vērā ņemams, ja 140. vietu neieņemtu filma Viy, kurai ir tāds pats vērtējums, bet tā tika uzņemta tālajā 1967.gadā. Līdzīgi ir ar 138. pozīciju, kur filmai The Fearless Vampire Killers ir identisks vērtējums, bet uzņemšanas gads ir tāds pats kā filmai Viy.

Vai filmas patieso vēstījumu patiešām sadzirdēs topošo šausmu filmu veidotāji, rādīs laiks, bet pagaidām izskatās, ka viss jau ir redzēts un viss jau ir bijis – ko gan vēl oriģinālu režisors spēs šeit izdomāt? Mūsdienu laikmets, lai gan attīstīts un piedāvā visu, ko vien var vēlēties, tomēr ierobežo oriģinalitāti. Ir sīki jāanalizē to, kas jau ir bijis, lai varētu tapt kaut kas ekskluzīvs, kas vēl tikai būs.

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Kino"

Viktors Freibergs par latviešu kino: galvenais, lai nav jākaunās

“Nav svarīgi, vai filma ir sāpīga, izklaidējoša vai tā ir komēdija, melodramatiska filma, šausmu filma, ...

Biogrāfiskas drāmas Holivudas mērcē

Līdz ar tehnoloģisko iespēju un sižeta līnijas nospraušanu priekšplānā, kino industrija skatītājiem pied ...

Bīstamās esejas

Aplis ir tikai ģeometriska figūra, bet, ja piezīmē pāris matus, stilizētas ausis, aplī ieliek divus punk ...

Ceļošana nelaikā jeb sarežģīts gadījums kino vēsturē

Mazbudžeta zinātniskā fikcija Primer (2004.g.) ir režisora Šeina Karuta (Shane Carruth) gudra un piezemē ...

Intervējot amerikāņu sapni