Trūkst tilta starp jaunajiem žurnālistiem un "vecajiem vilkiem"

Bildes galerijā:
2011.02.18 13:30

Betija Turlaja

LU SZF Komunikācijas zinātņu bakalaura studiju programmas studente

Elīna Gulbe

LU SZF komunikācijas zinātnes bakalaura programmas studente

Untitled from Becis on Vimeo.



Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) Komunikācijas studiju nodaļa 15. februārī rīkoja diskusiju „Žurnālistika 21.gadsimtā Latvijā: kad sapņi sastopas ar realitāti”, lai ar mediju ekspertiem, studentiem un pasniedzējiem apspriestu žurnālistikas studiju kvalitāti un studentu sagatavotību darbam medijos.

Diskusijā piedalījās LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja profesore Inta Brikše, izdevniecības Dienas Mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs, Latvijas Radio valdes loceklis Dzintris Kolāts, Swedbank komunikāciju vadītājs Latvijā Ivars Svilāns, LU SZF lektore Olga Proskurova-Timofejeva, Radio 101 žurnāliste Zane Peneze un TV3 raidījuma Nekā Personīga žurnālists Ansis Pūpols.

Diskusijas ievaddaļā I.Brikše dalījās ar pārdomām par topošo žurnālistu izglītību Latvijas un pasaules kontekstā, iezīmējot prakses lomu studiju laikā, kā arī iepazīstinot ar SZF Komunikācijas studiju nodaļas veikto studentu un absolventu aptauju par studiju izvēli un kvalitātii. I.Brikše uzskata, ka „kādreiz ap žurnālistiku patiešām bija vairāk tāds oreols un mīts par to, kas tur ir, bet, manuprāt, mīts ir zudis, kas no vienas puses ir labi, no otras, man rodas bažas par to, ka zūd arī ideāli”. Viņa uzsvēra, ka „žurnālistika ilgstoši mācīta pret jābūtību”, bet šobrīd notikušas izmaiņas uztverē par žurnālistikas studijām. Ārvalstu žurnālistikas studiju programmās, piemēram, Skandināvijā, kuras salīdzinājumā ar Latvijas Universitāti, bijušas akadēmiskākas, intensīvāk redzama tendence mainīt programmas, lai akadēmiskās zināšanas tiktu apvienotas ar praksi.

Z.Peneze, vērtējot žurnālistikas studentus, kas nākuši praksē, secināja, ka „protams, tas ļoti atkarīgs no paša studenta, bet, ja ir jānāk praksē obligāti, tad biežāk diemžēl lielākā daļa jauniešu mēnesi novelk ar gariem zobiem, un es bieži vien neredzu vēlēšanos strādāt,” minot, ka pretēji gadījumi ir ļoti reti sastopami. Savukārt Dz.Kolāts uzvēra, ka „studentiem acis vēl deg, bet viņi neko nemāk”, skaidrojot, ka viņiem trūkst ne tikai tehniskas zināšanas, bet galvenais izpratnes par darba plānošanu un organizāciju. Viņaprāt, praktikants nevar uzreiz strādāt Panorāmā, bet būtu vajadzīga alternatīva platforma, kurā mediju profesionāļi palīdzētu augstskolām trenēt studentus darbam medijos. Atbildot uz iebildumiem par studentu tehniskajām zināšanām Z. Peneze sacīja, ka šodien jaunieši spēj daudz ātrāk apgūt žurnālista darba tehnisko pusi nekā tie, kam radio ir desmit gadu pieredze.

Iesaistoties diskusijā, G.Bojārs uzvēra, ka, saskaroties ar studentiem redakcijā, viņš saredz pretrunas starp studentu izteikto interesi par kādu sfēru un tajā pat laikā zināšanu trūkumu par šajā nozarē notiekošo, atslēgas figūrām un priekšvēsturi. Viņš uzsvēra, ka „runa nav par tehniku, bet tas bieži vien ir stāsts par motivāciju. Savukārt tajā motivācijā ir jābūt precīzam priekšstatam par žurnālistiku, jo es nevaru būt motivēts par to, ko es nezinu”.

A.Pūpols oponēja, sakot, ka „ar studentiem nemaz tik traki nav”, bet lielākā problēma ir pārlieku liela topošo studentu uzticība informācijas avotam, uztverot teikto kā patiesību.

Diskusijas noslēguma daļā I.Brikše, atsaucoties uz izskanējušajiem viedokļiem, uzvēra, ka viņasprāt, „ja industrija nav atvērta strādāt arī ar studentiem, kuri nav uzreiz gatavi, tad mums vienkārši būs slikta žurnālistika”. Līdzīgu secinājumu izteica arī O.Proskurova-Timofejeva, atskatoties uz prakses aizstāvēšanām, kurās aptuveni puse no studentiem „bija vīlušies par praksi, jo saskārās ar to, ka neviens negribēja viņus apmācīt”. I.Svilāns secināja, ka „trūkst tāda tiltiņa”, kur studenti, topošie žurnālisti, kas grib ielauzties nozarē, varētu sastrādāties ar „vecajiem vilkiem”.

 

Foto - Jānis Buls


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Mēneša diskusija"

„Bremzējam” ar mediju regulatora reorganizāciju

Jau ilgāku laiku Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) noturas daudzās  Eiro ...

Diskusijas video: Kā Latvijas mediji atspoguļo bēgļu tēmu?

Cik kvalitatīvi un vispusīgi Latvijas mediji atspoguļo pretrunīgo bēgļu uzņemšanas tēmu? Diskusiju par š ...

Video: Diskusija par vārda un mākslinieka izpausmes brīvību

Pēc teroristu sarīkotās asinspirts franču satīriskā izdevuma „Charlie Hebdo" redakcijā kā nekad aktuāls ...

Noskaties! Diskusija par mediju pētījumu

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa un portāls Mans ...

Diskusijas video: Mediju saturs jauniešiem

Kādam jābūt mediju saturam, lai piesaistītu jauniešu auditoriju? Ko vēlas jaunieši – no ...

Jaunajai NEPLP darba netrūkšot

Piedāvājam noskatīties pilnu ierakstu no diskusijas ar kandidātiem uz vakantajām piecām Nacionālās elektronisko ...