Vīrs, kuram atvainojās bin Ladens

Foto - Kārlis Miksons, LU SZF komunikācijas students, UNESCO Pasaules preses brīvības dienas 2015 jauniešu redakcijas (Youth Newsroom) dalībnieks

2015.05.04 12:13

Roberts Šteinbergs

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas 2. kursa students

Pakistānas žurnālists Hamids Mirs kļuva slavens, kad izdarīja ko tādu, ko nebija spējis neviens no pasaules līderiem. Viņš atrada pasaulē meklētāko cilvēku – Osamu bin Ladenu. H.Mirs intervējis bin Ladenu trīs reizes, pēdējo reizi pēc 11. septembra notikumiem.

Pirmā tikšanās

1997.gadā, kad žurnālists devās uz savu pirmo interviju ar bin Ladenu, viņam bija jāiziet drošības kontrole. Apsargi pārbaudīja, vai žurnālistam nav ieroči. Hamids pret to iebilda, bet vienalga tika pakļauts šai pārbaudei. Kad H.Miram tika dota atļauja satikt Osamu bin Ladenu, Al-Kaida līderis pats personīgi atvainojās par drošības procedūru.

 „Pirmais iespaids par Osamu bija labs, jo viņš atvainojās. Viņš arī bija dāsns namatēvs, jo vienmēr centās piedāvāt iespējami labākās pusdienas vai vakariņas. Bet dažu gadu gaitā es uzzināju par viņa darbībām Kenijā un citviet, un to, ka šis vīrs cenšas izpaust savus uzskatus ar teroristisku aktivitāšu palīdzību, ka viņš ir atbildīgs par daudzu nevainīgu cilvēku nāvi. Tad es sāku viņu kritizēt,” stāsta H.Mirs, kurš Rīgā piedalās Pasaules preses brīvības dienas pasākumos.

Pēdējo pāris gadu laikā žurnālists strādājis pie grāmatas par bin Ladenu: „Viņš bija interesants cilvēks – viņam bija divas pilnīgi atšķirīgas personības puses. Tas ir iemesls, kāpēc nolēmu rakstīt grāmatu par viņu.”

Sarežģītie jautājumi

Pēdējā interviju ar pasaulē meklētāko vīru Hamidam Miram notika, pateicoties Lerijam Kingam, jo Lerija Kinga šovā viņš kritizēja bin Ladenu. „Viņš nevar pārliecināt tādu cilvēku kā es,” teica pakistāņu žurnālists. Pēc intervijas ar H.Miru sazinājās cilvēki no Al-Kaidas un teica: „Šefs vēlas jūs redzēt un šoreiz viņš jūs pārliecinās!”

Pirms trešās tikšanās ar bin Ladenu, Hamidam bija jāpiedzīvo trīs stundu ilgs brauciens ar aizsietām acīm. Viņš tika iemests kamerā, kur pavadīja divas dienas. Tur viņam tika doti medikamenti organisma atūdeņošanai. Viņam lika smērēt ādu ar speciālu gēlu un vairākas reizes iet karstā vannā. „Pēc zāļu lietošanas man bija jāizmanto labierīcības ik pēc piecām minūtēm! Tad es sapratu, ka viņi turēja mani aizdomās par ķīmisku vielu klātbūtni manā ķermenī, kas ļautu amerikāņiem noteikt manu atrašanās vietu. Viņi bija aizdomu pilni,” viņš stāsta.

Pēc divām dienām viņš tika nogādāts pie bin Ladena. Pirms intervijas Al-Kaida konfiscēja Hamida kameru un diktofonu un piedāvāja viņam savu aprīkojumu, apsolot, ka žurnālista aprīkojums viņam tiks atdots. Intervijas laikā žurnālists nevairījās no sarežģītiem jautājumiem, panākot pat bin Ladena atzīšanos, ka ne visi amerikāņi ir slikti un pelnījuši nāvi. „Pēc intervijas viņi iedeva man attēlu negatīvus, bet videokasetes ne. Es par tām vaicāju, bet viņi atteicās man tās dot, sakot, ka tas būtu pārāk bīstami. Viņi nogādāšot kaseti uz manu biroju Pakistānā.”

Saskarē ar spriedzi

Osama bija pasaules meklētākais cilvēks ne bez iemesla – visi vēlējās viņu atrast! Tādēļ būtu dīvaini, ja neviens nemēģinātu jautāt žurnālistam, kur atrodas bin Ladens. ASV Valsts sekretārs Kolins Pauels pēc intervijas jautāja Hamidam: „Vai jūs zināt, kur viņš ir?” To pašu dažus gadus vēlāk vaicāja arī Tonijs Blērs. „Bet viņi nejautāja to nopietni, viņi smaidīja. Tas vairāk bija domāts ironiskā nozīmē,” atzīst žurnālists.

Taču Pakistānas drošības dienesti par to nemaz nesmaidīja. Pēc intervijas Pakistānas valdība kopā ar vietējiem drošības dienestiem izdarīja lielu spiedienu uz žurnālistu. Viņi centās noskaidrot, kur bin Ladens atrodas. Drošības dienesti draudēja, ka pret žurnālistu tiks vērstas noteiktas darbības, bet viņš turpināja atkārtot: „Es nezinu, kur viņš ir. Man bija aizsietas acis. Un jūs nevarat piemērot nekādas darbības pret mani, jo neesmu pārkāpis likumu – man bija gan pase, gan vīza. Es tikai darīju savu darbu.”

Hamids norāda, ka labs žurnālists ir godīgs žurnālists: „Tad ikviens tev uzticēsies. Ja kļūsi par informācijas avotu kādam vai instrumentu kāda rokās, tad tu vairs neesi žurnālists.”

Dzimumu līdztiesība

Hamids ir pārliecināts, ka Pakistānas žurnālistikas vidē dzimumu līdztiesība nepastāv, jo sievietēm ir ļoti grūti strādāt konfliktu reģionos. Bet viņš ir drošs, ka situācija tuvāko gadu laikā uzlabosies. Ir daudz talantīgu žurnālistikas studenšu un daudzas no viņām jau strādā lielu mediju organizāciju redakcijās.

Hamids patiešām ir viens no pirmajiem, kurš atzinis sieviešu nozīmīgo lomu Pakistānas žurnālistikā. Kad strādājis par laikraksta redaktoru, viņš veicis eksperimentu, reportierei uzticot kriminālziņas, jo, pēc viņa teiktā, „Pakistānā ikviens zina, ka žurnālista profesija ir ļoti bīstama dzīvībai. Un daudzi vīrieši ir gļēvuļi, viņi nevēlas kļūt par žurnālistiem, bet sievietes ir drosmīgākas! Es domāju, ka pēc 5 – 10 gadiem žurnālistikā un politikā Pakistānā dominēs sievietes. Ja vēlaties glābt Pakistānu, jums tā jāuztic sievietei!”

Uzbrukumi no abām pusēm

Žurnālists piekrīt, ka situācija ar preses brīvību Pakistānā ir ļoti slikta. Uz Pakistānas medijiem tiek izdarīts liels spiediens un drošības dienesti un ekstrēmistu grupas realizē spēcīgu cenzūru.

 „Pēdējo gadu laikā Pakistānā esam zaudējuši daudzus žurnālistus. Pērn piedzīvoju slepkavības mēģinājumu. Mani sašāva sešas reizes. Divas no lodēm joprojām atrodas manā ķermenī,” atklāj H.Mirs. Pakistānas premjerministrs ierosinājis augsta līmeņa izmeklēšanu. „Viņi apgalvoja, ka izmeklēšanu pabeigs triju nedēļu laikā”. Ir pagājis vairāk nekā gads, bet izmeklēšana joprojām notiek. Pirms uzbrukuma Hamidam draudēja drošības dienesti, lai viņš neatklāj cilvēktiesību pārkāpumus. Pirms tam viņam laimīgā kārtā izdevās palikt dzīvam, jo talibu kaujinieku ievietotā bumba zem viņa mašīnas bija deaktivizējusies. „Es saskaros ar draudiem ne tikai no ekstrēmistu puses, bet arī no drošības dienestiem. Un es neesmu vienīgais šādā situācijā.”

Hamids uzsāka savu žurnālista karjeru pirms 27 gadiem, kad Pakistānā valdīja militārā diktatūra. Patlaban Pakistānā ir demokrātija, taču Hamids uzsver, ka situācija ar cenzūra kļuvusi vēl ļaunāka nekā pirms 27 gadiem. „Par spīti spiedienam, žurnālisti Pakistānā ir apņēmības pilni. Mēs joprojām tur esam un mēs nepadosimies”.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Žurnālistika"

Pedagogu tālākizglītība būs priekšnosacījums mediju pratības ieviešanai vispārējā izglītībā

Kritiski patērēt un atbildīgi radīt – tieši tā raksturojama mediju pratība, informācijas pārbagātības la ...

Aptauja ielās: Vai skatāties Krievijas TV kanālus?

Sabiedrībā jau ilgstoši notiek aktīvas diskusijas par to, kāda ir Krievijas mediju ietekme Latvijas cilv ... (1)

Kādus medijus ikdienā patērējat?

Pētījumi liecina, ka mediju patēriņa ieradumi mainās, mediji arvien vairāk tiek patērēti nelineārā veidā ...

Datu žurnālistikas celmlauži Latvijā

Datu žurnālistikā dati ir pamatavots, no kā smelties jaunas zināšanas, kas iekodētas kopīgā statistikā – ...

Rožukalne: jāmaina sarunas veids ar krievvalodīgo auditoriju

Tuvojas marta beigas, kad vairs nebūs redzams krieviski raidošais kanāls TV5. “MTG TV Latvia” finansiālu ...

Dots starts mediju profesionāļu izcilībai