Vai krīze reklāmas tirgū jau beigusies? (1)

Foto - XiXiDU, licence
2010.06.29 09:08

Ēvalds Gaušis

LU SZF Komunikācijas bakalaura studiju 3. kursa students

Pretstatā klusumam reklāmas tirgū 2009. gadā, 2010. gada I ceturksnis ir bijis skaļāks. Tie uzņēmumi, kas ir spējuši pielāgoties ekonomikas izmaiņām, atsāka cīņu par tirgus daļām, cenšoties izmantot relatīvo konkurentu klusumu. Mediji, savukārt, bankrotēja vai pielāgojās realitātei – samazināja reklāmas sekunžu un kvadrātcentimetru cenas.

2009. gads Latvijas reklāmas tirgū ieviesa būtiskas korekcijas – reklāmas apjomu kritums bija tik manāms, ka pat mediju patērētāji jutās pārsteigti, ka varēja baudīt TV filmas bez pārtraukumiem un žurnālus bez reklāmām. Gada sākumā, kā parasti reklāmas iespējas reklamējās iepirkšanās centri un tirdzniecības uzņēmumi, reklamējot izpārdošanas un cerot uzrunāt tos pircējus, kas spējuši veiksmīgi pārdzīvot svētkus un ietaupīt nedaudz naudas tradicionālajām izpārdošanām. Reklāmas apjomu samazinājums ietekmēja gan reklāmas aģentūras, kas samazināja darbinieku skaitu, gan medijus, it īpaši drukātos, kas bija spiesti meklēt alternatīvas biznesa iespējas un variantus kā pielāgoties jaunajai tirgus realitātei. 2009. gada I ceturksnis bija viens no klusākajiem periodiem reklāmas tirgus nesenajā vēsturē. Klienti centās tikt skaidrībā ar to, kas notiks ar viņu uzņēmējdarbību, mediji centās noturēt rate-card cenas, taču, lai nodrošinātu pieprasījumu, neskopojās ar „pēdējā brīža” piedāvājumiem, un visi ieņēma nogaidošas pozīcijas.

Gada sākumā, kā parasti reklāmas iespējas reklamējās iepirkšanās centri un tirdzniecības uzņēmumi, reklamējot izpārdošanas un cerot uzrunāt tos pircējus, kas spējuši veiksmīgi pārdzīvot svētkus un ietaupīt nedaudz naudas tradicionālajām izpārdošanām.

Pretstatā šim klusumam, 2010. gada I ceturksnis ir bijis skaļāks – tie uzņēmumi, kas ir spējuši pielāgoties ekonomikas izmaiņām, atsāka cīņu par tirgus daļām, cenšoties izmantot relatīvo konkurentu klusumu. Mediji, savukārt, bankrotēja vai pielāgojās realitātei – samazināja reklāmas sekunžu un kvadrātcentimetru cenas.

Savukārt dominējošie radošie risinājumi joprojām bija akcijas un atlaides. Zīmola jeb „imidža” komunikācija kā pazuda 2009. gadā, tā arī neatgriezās 2010. gada pirmajā ceturksnī. Lielisks simbols šai fokusu maiņai ir zīmols O!karte, kas savā komunikācijā ilgi centās nerunāt par latiem un santīmiem, līdz neizturēja un, pārdošanas rezultātu vārdā, nāca klajā ar pārsteidzoši tiešu cenu salīdzinošo reklāmu. Tradicionāli aktīvākais laiks, kad uzņēmumi izvērš reklāmas kampaņas, ir rudens un pavasaris, kā arī, protams, svētki – Lieldienas, Līgo, Ziemassvētki. Līdz ar to gada sākums komunikācijas ziņā vienmēr ir visnotaļ kluss. Līdzīgi bija arī šogad – reklāmas apjomi pieauga uz ceturkšņa beigām un, visticamāk, turpinās pieaugt, līdz atvaļinājumu laikā atkal pieklusīs. Protams, neizpalika arī telekomunikāciju nozares aktivitātes – LMT un TELE2 izcēlās ar Latvijas reklāmas vidē nebijušu cīņu masu medijos, pārsteidzošā ātrumā ģenerējot vairāk vai mazāk asprātīgus klipus, kur divi produkti – O!karte un Zelta Zivtiņa, centās patērētājiem izgaismot rakursus, kuros izskatās labāk par saviem konkurentiem. Emocionāli likās, ka šajā cīņā labāk izskatījās Zelta Zivtiņa, jo cīņa notika „viņu teritorijā” – jautājumos, kas skar sarunu tarifus. Taču O!kartes pārstāvji ziņoja par veiksmīgiem biznesa rezultātiem – visticamāk, tāpēc, ka ar šo kampaņu sēriju O!karte vismaz uz mirkli spēja „piepozicionēties” tuvumā Zelta Zivtiņai, kas ir neapšaubāms kategorijas līderis. Protams, neizpalika arī telekomunikāciju nozares aktivitātes – LMT un TELE2 izcēlās ar Latvijas reklāmas vidē nebijušu cīņu masu medijos, pārsteidzošā ātrumā ģenerējot vairāk vai mazāk asprātīgus klipus, kur divi produkti – O!karte un Zelta Zivtiņa centās patērētājiem izgaismot rakursus, kuros izskatās labāk par saviem konkurentiem. Duelī centās iesaistītes arī Bite, kas komunikāciju un biznesa ziņā, protams, vēl nav iekarojuši vietu „tajā pašā plauktā”, līdz ar to viņu aktivitātes palika bez rezonanses. O! kartes un Zelta Zivtiņas cīņas vēlreiz apliecināja ekonomiskās krīzes tendenci izmantot salīdzinošās reklāmas kā veiksmīgu pozicionēšanās instrumentu cīņā par patērētāju. Vairākas salīdzinošās reklāmas kampaņas ir pieredzētas arī banku un apdrošināšanas sektorā. Tas nav pārsteigums, jo šīs nozares, tāpat kā telekomunikācijas, dala „jau sadalītu tirgu”. Jauni klienti šajā nozarēs ir proporcionāli maz, tāpēc uzņēmumi cenšas klientus pie sevis pārvilināt no konkurentu nometnēm. Emocionāli līdzīgi izvērtās 2010. gada I ceturkšņa lielākā mediju notikuma – analogās TV atslēgšanas komunikācija un saistītās tehnoloģijas uzņēmumu reklāmas kampaņas. Lattelecom plaši reklamēja dažādi vērtētos dekoderus, kamēr citas televīzijas abonementu kompānijas piedāvāja digitālās un kabeļtelevīzijas, cīnoties, galvenokārt, par reģionālu un gados vecu auditoriju, dažādos veidos uzsverot tieši sava piedāvājuma priekšrocības.

No visiem tradicionālajiem medijiem internets uzrādīja vispozitīvākos rezultātus un turpina izaugsmi, neskatoties uz reklāmas tirgus kritumu. Reklāmas baneru cenas (par 24h) populārākajos portālos tuvojas A4 reklāmas laukuma cenai lielākajos žurnālos un laikrakstos, veidojot nepieredzētus svarus kopējos mediju budžetos un audzējot savu proporciju mediju tirgū.

Kopumā var teikt, ka 2010. gada sākums, līdzīgi kā ekonomikā, arī reklāmas tirgū ienesa pavasara vēsmas, liekot domāt, ka grūtākie laiki šajā nozarē ir aiz muguras.

2010. gada sākums reklāmas tirgū paliks vēsturē ar vienu būtisku lietu – ievērojami aktīvāku sociālo mediju izmantošanu lielo uzņēmumu komunikācijā. Ja 2009. gads reklāmas aģentūrās un mārketinga nodaļās pagāja, runājot par un ap Twitter, draugiem.lv, Facebook un Youtube sniegtajām iespējām, tad 2010. gada sākums iezīmējās ar konkrētām aktivitātēm – tādi uzņēmumi, kā Izzi, AirBaltic, vairākas bankas un citu nozaru pārstāvji izveidoja savus kontus un veica aktivitātes populārākajos sociālajos tīklos. Protams, sociālo tīklu iespējas ļoti aktīvi izmantoja arī mazie un vidējie uzņēmumi, pateicoties zemajām izmaksām un iespējai aizsniegt specifiskas mērķauditorijas. Ņemot vērā, ka interneta lietotāju skaits turpina augt, varam būt droši, ka dažādas vīrusa, sociālā un partizānu mārketinga aktivitātes internetā tikai pieaugs.

Papildus reklāmas aktivitātēm norisinājās ikgadējais radošās izcilības festivāls ADwards 2010, kā arī tika izziņota konkursa Golden Hummer norise.

Kopumā var teikt, ka 2010. gada sākums, līdzīgi kā ekonomikā, arī reklāmas tirgū ienesa pavasara vēsmas, liekot domāt, ka grūtākie laiki šajā nozarē ir aiz muguras. Tuvākās nākotnes izaicinājumi noteikti vieniem uzņēmumiem būs saistīti ar centieniem izmantot patērētāju pieprasījuma pieaugumu, savukārt citiem – ar rūpēm „savest kārtībā” savu krīzes laikā iedragāto reputāciju.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Reklāma"

Videostāstos cenšas izskaidrot Latviju

Ar videoklipu sēriju “Latvijas stāsti” Latvijas Institūts cenšas izskaidrot Latviju un radīt tās pozitīv ...

Sociāls process, nevis tomātu pirkšana tirgū

Decembrī kaislības ap partiju priekšvēlēšanu kampaņām noklusušas. Publiski izskanējusi informācija, cik ...

Par kopīgā intelekta radīšanu

Pēdējā laikā nozares speciālistus un tās interesentus ir nodarbinājusi doma, kā tad top nākamā reklāmist ...

Jauns priekšstats par reklāmas nozari

Kā lielākajai daļai trešā kursa reklāmas studentu, arī mana prakse ir noslēgusies. Pēc pārrunām ar reklā ...

Humora ienākšana reklāmā

Attieksme pret humoru reklāmās vienmēr bijusi dažāda. Laika gaitā šī attieksme ir vairākkārt mainījusies ... (1)

Vai auditorija spēj atkodēt vides reklāmu ziņojumus?

Viens no veidiem, kā reklamēt produktu vai pakalpojumu, ir izmantot vides reklāmu ar tās daudzveidīgajām ... (1)

Bernds Ingmārs Gūtberlets
11:01 29.06.2010
Pilnīgs bullshit. Reklāmas apjomi (neskaitām vēlešanu izdevumus) turpinās kristies. Pirktspēja krītas, paskatamies statistiku. Iedzīvotāju skaits krītas, tas pats. Izaugsmei ilgtermiņā izmantotie instrumenti nenesīs tūlītēju naudu cilvēku makos, tāpat diezvai līdzēs skandināvu banku kredītu iepludināšana. Tāpat no ārzemēm iepludinātās naudas daudzums kritīsies, jo arī tur... ir krīze. Ceru, ka par viensētas valdītājiem nekļūsim, tomēr katram jādomā ar galvu, ko eksportēt, kam un par cik! Lai mums izdodas apgāzt visas negatīvās prognozes! :)