Vai portāli dzēsa nievājošus komentārus par Ziedoņa nāvi?

Foto - Evija Trifanova/ LETA

2013.03.13 13:19

Par dzejnieka Imanta Ziedoņa (1933 – 2013) aiziešanu mūžībā vēstīja ļoti daudzi Latvijas mediji. Nāves atainojuma ētika liek domāt par iespējām, ko pieļauj internets. Kā ziņu portāli izvēlējās, kurus rakstus atļaut vai liegt komentēt? Ļoti atšķirīgi. Pārbaudījām, kā portāli reaģēs uz mūsu lūgumu dzēst aizvainojošos komentārus.

Uzņēmuma Gemius Latvia piedāvātie statistiskie dati norāda, ka apmeklētākie interneta ziņu portāli Latvijā ir delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv, diena.lv, kasjauns.lv. Krievvalodīgajai auditorijai ir iespēja lasīt ziņas portālu delfi.lv, tvnet.lv un apollo.lv krievu valodas versijā, kā arī ves.lv.

Visi šie portāli ir definējuši savu nostāju attiecībā pret komentāru sadaļas saturu. TVnet, piemēram, skaidri norādījis komentētājiem, ka par neatbilstošiem komentāriem, kas ir pretrunā ar Krimināllikuma 71.pantu (aicinājums uz genocīdu utt.), 78.pantu (nacionālā, etniskā, rasu naida izraisīšana, provocēšana utt.), 74.pantu (genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana) u.c. pārkāpumiem, draud kriminālatbildība. Savukārt Delfi neatbild par rakstiem pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām.

Pētot, kā portāli atainoja I. Ziedoņa nāvi, atklājām, ka komentāru sadaļas saturs neatbilst portāla uzstādītajiem noteikumiem. Arī dzejnieka nāve komentāros atainota nievājoši.

„Es jums galvoju, ka tas ir sabiedriski ļoti nozīmīgi”

Mēģinot noskaidrot, kāda ir ziņu portālu reakcija un turpmākā darbība attiecībā uz šādiem komentāriem, deviņos ziņu portālos (delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv, ieskaitot iepriekšminēto portālu krievu versijas, diena.lv, kasjauns.lv, ves.lv) atlasījām no 27. februāra līdz 6. martam publicētos negatīvos komentārus, kas pievienoti pie rakstiem par I. Ziedoni un kas varētu pārkāpt Krimināllikuma 78. pantā nostiprināto aizliegumu veikt darbību, kas apzināti vērsta uz nacionālā vai rasu naida vai nesaticības izraisīšanu. Visu portālu redakcijām nosūtījām vēstuli ar prasību dzēst komentārus, kas pārkāpj šo likumu.

Atvieglojot redakciju darbību, vēstulei pievienots arī konkrēts komentāru saraksts. Pārsteidzošas un dažādas bija redakciju atbildes, kā arī prasību panāktais rezultāts.

Tikai trešdaļai portālos Delfi un TVnet publicētajiem rakstiem par I. Ziedoni tika ļauta komentēšanas iespēja. Sazinoties ar portālu redakcijām un piedāvājot viņiem sarakstus ar kopumā atrastiem 44, mūsuprāt, likumu pārkāpjošiem komentāriem, jau pēc nepilnas stundas negatīvie komentāri tika dzēsti simtprocentīgi, kā arī tika saņemta pateicība par sadarbību. Tāpat portālā Delfi komentāru sadaļā parādījies jauns baneris, kas aicina „ierādīt cūkai vietu”.

Portālā Apollo (gan latviešu, gan krievu valodas versijās) tika ļauts komentēt visus rakstus. Ziņojot redakcijai par negatīvajiem komentāriem, ļoti operatīvi – jau pēc 10 minūtēm – Apollo krievu valodā rakstošā portāla versija atbrīvojās no visiem norādītajiem komentāriem. Portāla latviešu versija izdzēsa sešus no septiņiem komentāriem, atstājot tikai vienu komentāru: „Kur tādi dauņi rodas,- ej labāk darbu sameklē tumsoņa, lai nebūtu aiz neko darīt stulbus komentus jāraksta”[1]. Uzzināt redakcijas motivāciju šo komentāru atstāt neizdevās, jo redakcija neatbildēja uz sūtīto vēstuli. Kas to lai zina, varbūt tieši šis komentārs Apollo redakcijai likās kā uzruna tiem, kas vēlas teikt kaut ko rupju.

Apollo krievu versijas redaktors Vladislavs Užulis norādīja, ka lielā komentāru apjoma dēļ, kas dienā var būt pat 600 – 1000 komentāru, ir ļoti grūti izsekot to saturam un izdzēst visus, kas neatbilst noteikumiem. Arī no portāla Kasjauns saņemtajā atbildē minēts, ka komentāru saturu uzraudzīt apgrūtina to daudzums.

„Pēkšņi uznāca bailes.

It kā dzirdēju asinsbalsi”*

Līdz ar prasību portālam Kasjauns sākās „interesantās” portālu reakcijas. Kasjauns redakcija lūgumu dzēst komentārus uztvēra kā draudus „sūdzēt tiesā” portālu un neticēja, ka iniciatīva nāk no privātpersonas.

Portāls Kasjauns ļāvis komentēt visus 10 ar Ziedoni saistītos rakstus. Pēc atbildes saņemšanas, balstoties uz redakcijai iesūtīto komentāru sarakstu, no portāla tika dzēsts tieši viens komentārs, atstājot divus.

Līdzīga reakcija bija arī portāla Diena.lv redakcijai, kas, atbildot uz lūgumu dzēst komentārus, uzdeva pretjautājumu: „Ko Jūs pārstāvat?”. Portālā Diena.lv no pieejamajiem 20 rakstiem 10 publikācijām tika liegta komentāru iespēja. Atšķirībā no citiem portāliem, kas komentārus vai nu vienkārši dzēsa vai atstāja, Diena.lv redakcijas taktika nav īsti saprotama. Komentāri tika gan dzēsti, gan rediģēti, gan atstāti. Piemēram, komentārs „svolocieshu centrs tikai spekulee ar latvisko. Nedomaajiet, ka kaads ir aizmirsis meegjinaajumu rusificeet Latviju!” nu ir cenzēts (vārdus "svolocieshu centrs" redakcija aizstāja ar "sc"). Diena dzēsusi tikai tos komentārus, kas tieši saistīti ar I. Ziedoņa personību.

"Mans tautasbrāli, ko tu mokies,

Par sevi sliktu liecinies?"
Prieks, ka redakcijas izrāda interesi par lūgumu, noplaka līdz ar novērojumiem par portāla ves.lv darbību. Portālā piedāvāta iespēja sūdzēties par katru komentāru, kā arī ievietota speciāla vieta sūdzībām, kur ir iespēja pat pievienot pielikumu, kas noderēja, vēstulē iekļaujot sarakstu ar neatbilstošiem komentāriem. Sākumā visas šīs piedāvātās sūdzību iespējas lika saglabāt cerības.
 

 

Pie pieciem rakstiem par aizsaulē aizgājušo I. Ziedoni novēroti astoņi komentāri, kas varētu neatbilst noteikumiem. Komentāri šajā portālā ir īpaši neiecietīgi. Tomēr, neskatoties uz plašo sūdzēšanās iespēju klāstu, sūdzības netika ņemtas vērā, un komentāri joprojām ir pieejami ikvienam lasītājam.

„Nav jābūt nemaz māksliniekam,

Ja rakstāt, rakstiet to pa miegam,

Lai savā prātā nepaliekam”

Interneta komentāru vide, diemžēl, ir vāji kontrolēta. Tomēr jāatzīst, ka, izrādot iniciatīvu, mediji ir ieinteresēti uzlabot portālu saturu. Portāli, kuros ir lielāks apmeklējumu un komentāru skaits, ir pretimnākoši un lūgumu neuztver kā draudus. Lūgums tika izpildīts un mums vēl pateica paldies par iniciatīvu un vērību. Tomēr atsevišķiem portāliem privātpersonas interese par komentāru saturu šķita neiespējama, portāli pauda uzskatu, ka lūgumu dzēst komentārus varētu izteikt tikai kāda organizācija. Tātad individuāla iniciatīva, lai panāktu komentāru dzēšanu, ir reti sastopama.

Biežāks sūdzību skaits, ziņošana par naida runu varētu portāliem likt pievērst lielāku uzmanību komentāru saturam. Tomēr jāvaicā, vai patstāvīga komentāru satura kontrole ir ilgtermiņa risinājums naida runas problēmai internetā. Pievēršot uzmanību tikai vienai no iesaistītajām pusēm - portāliem, komentētāja atbildība pieprasīta netiek.

 

Raksts veidots studiju kursā Informācijas vākšanas metodes žurnālistikā



[1] Valdība piešķir 20 000 latu Ziedoņa bēru organizēšanai

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Jaunie mediji"

Rada mediju no nulles

Pēc 10 gadu žurnālistes darba vienā no vadošajiem Francijas laikrakstiem Le Figaro, rakstot par ...

Iespējai likt sevi "aizmirst" internetā ir gan priekšrocības, gan trūkumi

Jau no pirmās dienas, kopš darbojas iespēja Google izdzēst sevi no meklēšanas datiem, tā ir daudz piepra ...

#SabojāFilmu jeb kā latvieši demonstrē savu asprātību

Apliecinot savu radošumu un izdomas bagātību, latvieši ne tikai seko un izklaidējas, veicot ārzemju stul ...

Policijas modrā acs tviterī

"Iesim zaļo pīpēt. Atradām ah*** vietu," paziņoja tvitera lietotāja @_aljona.  Ja ...

Vieni komunicē trīs platformās, citi neparādās nevienā čivinātavā

Rīgas domē darbojas 60 deputāti, taču ne visi ir reģistrējušies sociālajos tīklos un pauž savu vai savas ...

Kā Rīgas mēra amata kandidāti vēlētājus sačivināja

Kā piezīme dienasgrāmatā, kā sadaļa personīgajam medijam, kā informācijas avots, kā milzu atbildība, kā ...