Vegāni ēd daudz un ne tikai zaļus kāpostus

2013.08.12 14:49

Inese Čiževska

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas studente

Zilganmelni mati, kas ieveidoti pin-up stilā, melnas, zīmētas uzacis, lieli auskari, blūze ar melnbaltām rūtiņām un krāsains tetovējums uz labās rokas. Laura Škarsta ir meitene, kuras izskats piesaista uzmanību jau no pirmā acu uzmetiena. Kafejnīcu MIT COFFEE kā mūsu tikšanās vietu Laura ir izvēlējusies pati un, ienākot pa durvīm, es saprotu, kāpēc - šī ir kafejnīca, kas ieved veģetāriešu un vegānu garšas pasaulē. Par vegānismu arī runāsim ar Lauru.

Cik ilgi ievēro tādu dzīvesveidu?

Veģetāriete es biju četrus gadus, savukārt vegāne – nepilnu gadu. Par veģetārieti kļuvu astotās klases beigās. Iepriekš par to nebiju interesējusies, taču tad iepazinos ar vienu meiteni, kura tolaik bija veģetāriete. Mēs satikāmies kādā dzimšanas dienā, kurā viņa pajautāja, vai ir salāti bez gaļas. Tas man bija tāds kā kultūršoks, es domāju, ko viņa īsti grib ar to pateikt. Viņa pateica, ka ir veģetāriete, un, tā kā man tas bija kaut kas pavisam jauns, ziņkārīga meitene būdama, uzdevu ļoti daudzus, manuprāt, garlaicīgus jautājumus (smejas), kā „tev nav slikti?” vai arī „kā tu vari atteikties no vistiņas?” Ar laiku mani tas sāka ieinteresēt un nolēmu pamēģināt arī pati.

Vai tad nebija brīži, kad gribējās nogaršot kādu gaļas gabaliņu?

Ja nekļūdos, tas notika mēnesi vai divus pēc tās tikšanās dzimšanas dienā, man ļoti labi sanāca, un tas nemaz nebija tik grūti. Īpaši tāpēc, ka bija vasara, bija daudz dārzeņu, augļu. Taču man nācās sevi pārbaudīt. Vārdu sakot, es veģetārismu uzsāku kādas trīs dienas pirms Līgo svētkiem (iesmejas). Un visi, protams, laukos cep šašliku, labi daudz šašlika, kas smaržo..., bet es tur sēžu un graužu kāpostus! (smejas) Nu bija tā smarža sākumā kārdinoša, taču es izturēju godam. Ar laiku pamēģināju visādus veģetāros ēdienus un sapratu, ka pēc gaļas man nemaz nav tik liela vajadzība. Beigās tas mani aizveda arī līdz vegānismam.

Cilvēki bieži jauc veģetārismu ar vegānismu. Kāda ir galvenā atšķirība?

Veģetārisms ir vairāk kā uztura veids, savukārt vegānisms ir dzīvesveids. Veģetārisms paredz, ka tu nelieto uzturā gaļu, bet vegānisms - ka neekspluatē nevienu dzīvības formu ne tikai ēdienā, bet arī apavos, izklaidē, industrijā, apģērbā un tamlīdzīgi. Un, manuprāt, tā ir pilnīgāka forma tam, kā tu vēlies aizstāvēt dzīvnieku tiesības. To nav iespējams darīt veģetārisma ceļā, jo, piemēram, tās pašas piena govis beigās nosūta uz kautuvi... Sapratu, ja es tiešām gribu darīt tā, lai manis dēļ neviens nemirst, man jākļūst par vegāni.

Vai reizēm negribas atgriezties pie piena produktiem?

Agrāk es pirku biezpiena sieriņus, taču tagad esmu atklājusi daudz jaunu lietu – augļus, riekstus, kam es agrāk nepievērsu uzmanību. Ja man ļoti gribas kaut ko līdzīgu piena garšai, tad uzturā lietoju sojas jogurtu, kas īstenībā ir tikpat garšīgs.

Ko tad īsti ēd vegāni?

Oho, viņi ēd daudz! Ja man, piemēram, prasītu, kāda ir mana ideālā ēdienreize, es teiktu, ka no rīta tas ir musli. Respektīvi, auzu pārslas, kuras nevāru, lai vārīšanas procesā nepazaudētu daudz svarīgu uzturvielu. Mana recepte ir šāda: auzu pārlas apleju ar karstu ūdeni, lai ievelkas. Klāt pievienoju arī riekstus, rozīnes, žāvētus augļus, kļavu sīrupu vai kādu ievārījumu. Dzeru zaļo tēju. Pusdienās tā varētu būt, piemēram, ķirbju vai lēcu biezzupa, kas ir vairāk barojoša, nekā klasiskās zupas. Tipiskākā varētu būt kāda soja vai seitans (konsistence un garša, ja māk pagatavot, diezgan līdzīga gaļai – red. piez.), ko parasti iedomājas par vegāniem, bet es īstenībā netiecos pēc gaļas garšas, tāpēc man patīk ēst kaut ko vieglu. Tie varētu būt tvaicēti rīsi ar dārzeņiem, kariju vai arī jebkāda veida dārzeņu miksējums.

Kā reaģēja tava ģimene un draugi, kad uzzināja, ka esi kļuvusi par vegānu?

Ģimene pie veģetārisma ātri pierada, taču ar vegānismu gan bija bišķi trakāk. Jo tomēr ģimenē galvenais pavārs bija mamma un tad viņai pēkšņi nācās saskarties ar problēmu, ko lai gatavo ēst. Es lauzu mātei šo stereotipu un sāku gatavot pati, turklāt vecāki redzēja, ka man ir ko ēst, un ka patiesībā ir ēdieni, no kuriem tu gūsti sāta sajūtu, nevis tikai uzkod burkānu. Es viņiem izskaidroju savu nostāju, iedevu atsauces, ka tas ir veselīgi, un viņa arī novēroja to, ka man nekādas veselības problēmas neradās, tieši otrādi, un viņi to galu galā pieņēma. Draugi gan reaģēja normāli.

Bet, piemēram, ballītes? Ja tu ej pie kāda drauga, viņš gatavo vegānisku uzturu, kas domāts tieši tev?

Tajos vegan woman portālos ir rakstīts: „Ja ej uz ballīti, liec draugiem zināt to, ka esi vegāns.” Bet man īstenībā nekad nav vajadzējis šo padomu izmantot, jo eju pie tiem cilvēkiem, kas mani labi zina, un uz galda vienmēr atrodas kaut kādi augļi, dārzeņi, rieksti un citas uzkodas. Nav tik traki. Ir daži mēģinājuši pielāgoties, piemēram, radinieki sākuši kaut ko eksperimentēt. Īstenībā patīkami, turklāt gan viņiem, gan man pašai no tā ir tikai interesantāk. Pēdējā laikā mēģinu iet uz ballītēm ar savu ēdienu, lai arī citiem būtu iespēja nogaršot.

Pēdējā reize bija absolventu vakarā, kad es sagatavoju divu veidu lavašus – saldo un sāļo. Tad ar mani, protams, notika klasiskais variants, ko esmu dzirdējusi arī no citiem vegāniem. Proti, tu aiznes savu ēdienu uz ballīti, saproti, ka tas ir vienīgais ēdiens, ko tu vari ēst, bet citi to apēd tavā vietā. (smejas)

Tikko pastāstīji par ģimenes un draugu reakcijām. Taču, kā reaģē citi cilvēki, uzzinot, ka esi vegāne?

Sākt ar skarbākajām vai labākajām reakcijām? (smejas) Nu labākās ir tādas, kas parasti mani gan smīdina, kad cilvēki saka: „Eu, forši, tu esi vegāns! Tik forša diēta!” Un tad man ir jāskaidro, ka tā nav nekāda diēta. Sliktākās reakcijas izpaužas kā sarkasms, ka es noteikti nesaprotu, ko daru, un pēc mēneša saslimšu ar anēmiju vai arī man izkritīs mati un nolūzīs nagi. Vārdu sakot, cilvēku reakcijas ir dažādas, taču nereti tie ir stereotipi. Pēdējā laikā saskaros ar labiem komentāriem, kas tiešām priecē.

Vai esi mēģinājusi kaut kā lauzt šos stereotipus?

Jā, man tas ir ļoti svarīgi, tāpēc, ka man patīk veidot sabiedrisko domu, man patīk, ka cilvēki ir atsaucīgāki un zinošāki. Visi aizvainojošie komentāri, manuprāt, ir tīri dēļ nezināšanas. Esmu aktīva biedre organizācijā Dzīvnieku Brīvība, kas rīko arī dažādas lekcijas par šo tēmu. Reizēm daru arī kaut ko neformālāku, piemēram, cienāju ar vegāniskām uzkodām, piemēram, šokolādes kūka, kurā nav olu. Publicēju savus ēdienus portālā draugiem.lv. Daudzi cilvēki to dara, un es arī nolēmu pamēģināt, lai parādītu, ka arī vegānu ēdienkartē sastopams kas interesantāks par zaļiem kāpostiem. Kā piemēru varu minēt mandeļu pienu.

Pastāsti vairāk par organizāciju Dzīvnieku Brīvība.

Dzīvnieku Brīvība ir nevalstiska organizācija, tā oficiāli tika nodibināta oktobrī. Dzīvnieku Brīvība ir aktīvistu grupa, kas mēģina iesaistīties sabiedrības lietās. Mēs mēģinām veidot publiskas lekcijas, kas sniegtu informāciju sabiedrībai. Viena no jaunākajām aktivitātēm ir skandalozā kampaņa pret kažokādām, kas arī ir lielākā vai mazākā mērā mūsu darbs. Tas pēdējā laikā ir galvenais, bet jebkurā gadījumā mums ir sava mājaslapa, kur ir visa informācija par pamatdomām, idejām.

Vai plāno vegānismu saistīt ar savu profesiju?

Jā, es studēju medicīnas fakultātē Rīgas Stradiņa universitātē. Mana iegūstamā kvalifikācija ir ārsts, un es īstenībā gribētu, lai ir rezidentūra, kura sauktos ārsts-dietologs. Diemžēl Latvijā ir tikai vienkāršais dietologs, ko iegūst, ja nemaldos, pēc četru vai piecu gadu izglītības, bet tas nav kvalificēts ārsts. Ļoti žēl, tāpēc ceru, ka pēc dažiem gadiem viss mainīsies. Pirms kļuvu par vegānu, mani vairāk interesēja narkoloģija un onkoloģija. Tomēr tagad aizvien vairāk sevi pieķeru pie domas, ka gribētu savu nākotnes profesiju saistīt ar uzturu. Tā zinātniskāk, molekulārāk (smejas)... Ir tā, ka daudzi tic tam, ko saka ārsts, un es varētu viņiem kļūt par autoritāti, pasakot, ka vegānisms ir veselīgs, un viņi notic. (smejas)

Pamanīju tetovējumu uz labās rokas. Vai arī to kaut kā sasaisti ar saviem uzskatiem?

Man ir vairāki tetovējumi, un katrs no tiem kaut ko simbolizē. Pēdējais, ko uztaisīju, ir sauklis, kas norāda uz galveno vegānisma ideju. Pēdējo teikumu „until every cage is empty” (no angļu val: kamēr katrs būris paliek tukšs) varētu interpretēt gan kā cilvēka, gan kā dzīvnieka brīvību. Runājot par tetovējumiem manā profesijā, šķiet, ka tā ir postpadomju domāšana, ka Latvijas ārstam nedrīkst būt tetovējumi. Tagad ir cits laikmets, un es domāju, ka daudziem nākotnes ārstiem būs tetovējumi. Arī saviem kursabiedriem esmu manījusi dažus. Manuprāt, galvenās ir zināšanas nevis izskats. Tas, protams, nenozīmē, ka es visus tagad aicinu staigāt ar netīriem matiem un nekoptiem nagiem... (smejas)

Vai nenožēlo savu izvēli?

Nē, jebkurā gadījumā, man viss ir nācis par labu, ne tikai no ētiskā aspekta. Pateicoties vegānismam, esmu iepazinusi daudzus jaunus produktus. Mani nenormāli aizrauj kulinārijas lietas! Kādreiz es biju ļoti apaļīgs bērns, taču, kad kļuvu par veģetārieti, pazuda arī liekie tauciņi. Ar veģetārismu izdevās nomest svaru, un arī, esot vegānei, man ir grūti pieņemties svarā. Kļūstot par vegāni, mani ieinteresēja sports, tāpēc arī aktīvi sportoju, līdz ar to jūtos daudz labāk.


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI RAKSTI SADAĻĀ "Dzīvesstils"

Vai legālā mūzikas straumēšana izdevīga latviešu māksliniekiem?

Legālās mūzikas straumēšanas vietnes ir izdevīgas, lai bez maksas klausītos iemīļoto mākslinieku skaņdar ...

Festivāls Bildes - atspēriena punkts jaunajām grupām. Vēl var pieteikties

Mūzikas un mākslas festivāls Bildes šogad svinēs 29. gadadienu. Festivāla ietvaros notiks septi ...

Joku dienā - Par Brežņevu, kūlu un kaķīti

Joku dienā - 1.aprīlī - lūdzām, lai savu iecienītāko anekdoti vai kādu jokainu atgadījumu izstāsta sabie ...

Ko lasa Elita Patmalniece, Vilis Daudziņš, Juris Kaukulis, Jānis Aišpurs?

Turpinām iepazīstināt ar sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildēm par viņu lasīšanas paradumiem un mīļākajā ...

Ko lasa Kārlis Lācis, Ģirts Ķesteris, Ralfs Eilands un "latiņa" Jorans?

Grāmatu lasīšana šopavasar ir modē. Uz to mudina gan akcija Lielā lasīšana, gan tuvā jaunās Latvijas Nac ...

Viņu skatuve ir Rīgas ielas

Dokumentālā īsfilma Tava skatuve ir Rīgas ielas stāsta par ielu māksliniekiem Latvijas galvaspi ...