Zolitūdes traģēdija un izlīgums

Foto - Gunita Kļava/LETA

2014.02.11 16:25

Ģirts Krastiņš

LU SZF komunikācijas studiju bakalaura programmas students



Zolitūdes traģēdijas gadījumā jēdziens „izlīgums” ir pamatots, taču jāizpilda pamatnosacījumi, lai sabiedrība varētu nonākt pie šī izlīguma, diskusijā „Krīzes komunikācija un ētika Latvijā” teica LU SZF vadošā pētniece profesore Skaidrīte Lasmane. Diskusija saistībā ar Zolitūdes traģēdiju un tās atveidojumu medijos notika 5.februārī, LU 72.zinātniskās konferences ietvaros. Piedāvājam noskatīties tās videoierakstu.

Diskusiju rīkoja LU SZF Praktiskās ētikas centrs. Uzstājās ētikas un komunikācijas vadošie pētnieki un viedokļu līderi.

Diskusijas vadītājs LU SZF docents Ivars Ijabs atklāja pasākumu un deva vārdu pirmajām runātājām – profesorēm Vitai Zelčei un Skaidrītei Lasmanei, kā arī Mārai Mellēnai, kuras uzstājās ar savu redzējumu par fundamentālām tēmām Zolitūdes traģēdijas sakarā: vēsturiskās traumas, nāves izpratne latviešu kultūrā un krīzes komunikācija. V. Zelčes skatījumā, šī traģēdija atstās pēdas turpmākajā sabiedrības dzīvē, tāpat, kā agrākas nelaimes un „melnie punkti”. Viņa uzskata, ka cilvēku dzīves maina savu vektoru pēc piedzīvotā, traumēti vecāki audzinās traumētus bērnus, ar traumas jēdzienu apzīmējot kādu traģisku notikumu, kas skar visu Latvijas sabiedrību.

M. Mellēna turpināja ar savu skatījumu par nāves jēdzienu un tā izpratni latviešu kultūrā un folklorā. Viņa uzskata, ka Latvijas sabiedrībai jau no seniem laikiem nāve ir vairāk vienaldzīga, nekā satraucoša. Nesot līdzi padomju mantojumu ar represijām un masu nāvēm, cilvēku uzmanība un cieņa pret nāvi ir maza vai ātri zūd.

Profesore S. Lasmane uzskata izlīgumu par konfliktu un krīzes risināšanas mērķi. Atskatoties uz izdarīto līdz šim, S. Lasmane konstatēja, ka vēl joprojām nav izpildīti vairāki svarīgi nosacījumi, lai risinātu šo konfliktu – nav ātri noskaidrota patiesība un atbildīgie par traģēdiju, kas kopumā nesekmē šīs lietas virzību uz pozitīvu iznākumu.

Rīgas Stradiņa universitātes profesore Vija Sīle dalījās savā viedoklī par drošības un riska saistību, izvērtēja, cik augsta riska sajūta ir sabiedrībā, un prezentācijā ietvēra arī dažādus riska veidus, kā arī pieņēmumu par to, ka bieži vien cilvēki neizprot, ar ko viņi riskē, izrādot vienaldzību vai nepievēršot uzmanību kādām detaļām.

LU SZF lektors Rolands Tjarve vērtēja krīzes komunikāciju no mediju aspekta, apskatīja, kā un cik atbilstoši tie rīkojušies Zolitūdes traģēdijas laikā un pēc tās. Viņš nosodīja mediju tieksmi atainot notikumus, kas notiek tikai Rīgas centrā, un uzmanības nepievēršanu tālākiem rajoniem, tādējādi nesniedzot sabiedrībai atbildi uz jautājumu „Kas notiek?” un, reizēm pat dezinformējot to. Tāpat arī tika kritizēts neveselīgais entuziasms uzskaitīt bojā gājušos un apieties ar šo informāciju kā ar „pliku” statistiku, neņemot vērā, ka tiek runāts par 54 cilvēku nāvēm un vēl daudziem cietušajiem.

Doktorants Didzis Bērziņš, kurš ikdienā nodarbojas ar holokausta pētniecību, vēlējās saistīt Zolitūdes traģēdiju ar šo noziegumu pret cilvēci. Viņš uzskata, ka nav jēgas meklēt to vienu personu vai cilvēku grupu, kas vainīga pie šīs traģēdijas, bet jāskatās uz kopainu – šī traģēdija notika daudzu personu nolaidības un vieglprātīguma rezultātā.

Diskusija noslēdzās ar vēlējumu uzzināt patiesību un panākt izlīgumu.

 


draugiem.lv   facebook.com    twitter.com Bookmark and Share

CITI PODKĀSTI

Igaunijas mediju ombuds: esmu kā buferis

Ir ļoti svarīgi, ka sabiedriskajos medijos ir mediju ombuds, jo sabiedrība izdara lielu spiedienu uz sab ...

Praktiskās ētikas centra diskusija: tikumība mūsdienās

Tikumiskais un vērtību kritērijs bieži vien izpaliek sabiedrības un mediju dienaskārtībā, prevalē princi ...

Vai pagaidīsim līdz tiesas spriedumam?

Par tiesību un morāles attiecībām, tā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes ...

Praktiskās ētikas centra diskusijā secina- žurnālistikā par maz ideālisma

„Žurnālists: provokators vai neitrāls atspoguļotājs” - sarunu par šādu tēmu nesen rīkoja Latvijas Univer ...

Zolitūdes traģēdija un izlīgums

Zolitūdes traģēdijas gadījumā jēdziens „izlīgums” ir pamatots, taču jāizpilda pamatnosacījumi, lai sabie ...

Vai rakstāt interneta komentārus?

Nereti interneta portāli kļūst par vietnēm, kur var izpausties un savstarpēji strīdēties visplašākais mediju pat ...