Vidējais Latvijas iedzīvotājs gada laikā “saražo” apmēram 400 kilogramus atkritumu, no kuriem lielākā daļa netiek pārstrādāta otrreizējai lietošanai. Piemēram, pērkot kafiju līdzņemšanai, tā parasti tiek pasniegta krūzēs, kas sastāv ne īsti no kartona, ne īsti no plastmasas, bet gan no abu kombinācijas. Tas nozīmē, ka tās nenonāk tām paredzētajos konteineros, jo nav īsti iedalāmas vienā kategorijā.
Burka, Turza un Zeroveikals
Zeroveikals darbiniece Sabīne stāsta, ka lielākoties cilvēki uz veikalu nāk, jau zinot, ko vēlas, bet ik pa laikam arī ieklīstot kāds no ielas, jautājot, kas tad īsti ir zero waste un kā tas strādā.
Sabīne uzsver, ka sākt varot ar vismazākajām lietām, piemēram, nākamo zobubirsti iegādājoties, izvēlēties tādu, kas darināta no bambusa, nevis plastmasas. Vai arī ikdienā lietot ūdens pudeli, ko var uzpildīt un lietot ilgstoši, kā arī veikalā nelikt divus kārotos ābolus plastmasas maisiņā.
Šobrīd Rīgā ir jau kopā trīs veikali, kas darbojas beziepakojumu režīmā, piedāvājot pircējiem nākt ar saviem traukiem, burciņām un maisiņiem. Tajos ir iespējams iegādāties praktiski visu, kas ikdienā nepieciešams, sākot ar klasiskām precēm, piemēram, miltiem, pilngraudu makaroniem un žāvētiem augļiem, gan arī ekoloģisku lazdu riekstu un šokolādes krēmu, kas ir kā alternatīva Nutella krēmam. Ziepes, trauku mazgājamie līdzekļi un šampūni, saldumi, garšvielas, roku krēms ziepju gabaliņam līdzīgā formātā un daudz kas cits – viss pieejams uzpildīšanai savos iepakojumos.
Neviens neteica, ka tas būs viegli
Par savu pieredzi dzīvesveida maiņā stāsta Austra Roze, kas jau pāris gadus apzināti dzīvo dabai draudzīgāk: “Sāku ar kafijas pirkšanu savā krūzītē, iegādājos savu ūdens pudeli, ņēmu līdzi audumu maisiņus, kad devos iepirkties, jo to bija visvieglāk mainīt.”
Tomēr ne viss nāca viegli, jo apkārtējo attieksme bieži vien esot noraidoša: “Iemācījos teikt pārdevējiem, ka man nav vajadzīgi maisiņi, bet cilvēki nav pieraduši, ka atsakās no bezmaksas lietām, kā rezultātā saņēmu daudz naidīgu skatienu un pāris nejaukus komentārus. Citreiz uz veikalu gāju ar saviem traukiem no mājām. Parasto zobu birsti ar laiku iemainīju pret bambusa, kad bija iespēja, pirku cietos šampūnus un piespiedu sevi nepirkt jaunu apğērbu un aksesuārus bez īpašas vajadzības. Atradu arī veidus, kā noņemt kosmētiku bez veikalā nopērkamajiem produktiem ar, piemēram, kokosriekstu eļļu vai olīveļļu.”
Meitene arī uzsver, ka zero waste nav tikai iepakojumu jautājums: “Pavasara un vasaras laikā sabiedriskā transporta vietā pārvietojos ar velosipēdu, cik vien bieži tas bija iespējams, tam motivāciju atradu viegli, jo izmantoju katru izdevību ietaupīt naudu mācībām. Arī pašsajūta viennozīmīgi bija labāka pēc 40 minūšu ilga brauciena ar riteni nekā pēc sēdēšanas piesmakušā autobusā. Tagad Rīgā ir jau trīs zero waste veikali, kas padara šī dzīvesveida piekopšanu daudz vienkāršāku, bet, ja ir vēlēšanās, visu vajadzīgo ir iespējams pagatavot vai pasūtīt internetā.”
Jāsāk ar mazumiņu
Par to, kā iepazinās ar zero waste, stāsta arī veikalā Turza sastaptā Ieva Balode: “Es sāku interesēties par zero waste dzīvesveidu, jo mani baidīja globālās sasilšanas draudi un atkritumu tonnas, kas katru gadu nonāca atkritumu izgāztuvēs un okeānos, to ietekme uz klimatu. Šī filozofija mani saistīja, jo tā pamatā ir katra indivīda apzināta darbība, lai samazinātu savu atkritumu daudzumu.”
Papildus tam, ka arī Ieva ikdienā beigusi izmantot plastmasas maisiņus un pudeles, viņai ir svarīgi arī pirkt lietas, kas tiešām nepieciešamas, izskaužot nevajadzīgus sīkumus.
“Es sāku vairāk domāt – ko un kāpēc patērēju. Lai arī man kā studentei naudas nav daudz, cenšos sevi jau tagad pieradināt pie tā, ka ir jāpērk labi, kvalitatīvi produkti, kuri ilgi izturēs, nevis tādi, kuri jau pēc dažiem mēnešiem būs jānomaina”, tomēr viņa atzīst, ka vēl tāls ceļš ejams. “Protams, apzinos, ka visi mani mazie pūliņi neatsver to, ka, piemēram, trīs reizes gadā dodos ceļojumā, izmantojot lidmašīnu, tomēr mierinu sevi ar domu, ka tas ir labāk nekā nekas. Es joprojām piedalos pasaules piesārņošanā, man vēl jāaug, lai tiešām integrētu savā ikdienas dzīvē zero waste principus. Nākotnē es vēlētos aktīvāk atbalstīt Latvijas zero waste veikalus, iegādāties labu metāla skuvekli ar nomaināmiem asmeņiem, kā arī pirkt vairāk produktus, kas ir ražoti Latvijā. ”
Ja mājās iekrājušās burciņas vai kastītes, tās var droši nest uz jebkuru no veikaliem, jo kādam tās noderēs nākamajā iepirkšanās reizē. Tas arī nozīmē, ka, ja pašam sanāk gadīties veikala tuvumā, bet somā nav, kur uzpildīt produktus, vienmēr uz vietas atradīsies kāds trauks, kuru aizņemties. Tādējādi dzīvesveida piekritēji atrod veidu kā palīdzēt citiem neradīt liekus atkritumus, nevajadzīgās burciņas nemetot ārā.