Balle, sporta spēles vai erudīcijas konkurss – enerģijas dzērienu firmu “Red Bull” kā sponsorus var manīt gandrīz ikvienā no šiem studentu rīkotajiem pasākumiem. Bezmaksas enerģijas dzērienu bundžiņas var saņemt jebkurš pasākuma dalībnieks – arī nepilngadīgas personas.
Studentu rīkotajos pasākumos piedalās dažāda vecuma cilvēki, arī pirmkursnieki, kuri vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Pasākumus nav aizliegts apmeklēt arī studentu draugiem un otrajām pusītēm, arī ja tās ir nepilngadīgas personas. Nereti šajos pasākumos kāds staigā apkārt un bez maksas dala krāsainas Red Bull bundžiņas. Tās var saņemt ikviens, kurš vēlas, jo enerģijas dzēriena kārotāju vecumi netiek noskaidroti.
Paļaujas, ka būs pilngadīgi
Enerģijas dzērienu aprites likums nosaka, ka “personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, aizliegts piedāvāt enerģijas dzērienus bez maksas degustācijās, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu”. Tas attiecināms arī uz Red Bull skārda bundžām, kuras bieži redzamas studentu pasākumos.
“Rēķina, ka, iestājoties augstskolā, lielākā daļa ir pilngadīgi. Nododot šīs kastes pašpārvaldēm vai pasākumu organizatoriem, tiek prasīts, vai būs kāds nepilngadīgais,” skaidro Rihards Vugulis, Red Bull zīmola menedžeris Latvijas Universitātes (LU) studentu vidū. “Pārsvarā pasākumos nav nepilngadīgo, bet, protams, mēs nevaram izkontrolēt visus. Tas ir uz pašu atbildību. Mēs neatbalstām enerģijas dzērienu lietošanu starp jauniešiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem.” R. Vugulis atzīst, ka kopš 2017. gada oktobra, kad sācis strādāt pašreizējā amatā, līdz akadēmiskā gada noslēgumam LU studentu pasākumos izdalītas apmēram 1000 Red Bull bundžas. “Neviens nezinās precīzu skaitu, bet es parasti rēķinu, ka ne visi vienmēr dzer, tāpēc viņi [pasākuma organizatori] man pasaka plānoto apmeklētāju skaitu, un es ielieku nedaudz mazāk kā šis skaitlis,” teic Red Bull pārstāvis.
Atbildību veļ tikai uz organizatoriem
Red Bull kā sponsori galvenokārt ir LU, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studentu rīkotajos pasākumos. R. Vugulis piebilst, ka Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji neesot piekrituši šādai sadarbībai, “kaut arī studenti gribēja”. Enerģijas dzērienu firmas pārstāvis uzskata, ka atbildība par šo dzērienu nodošanu nepilngadīgām personām pasākumos ir dalīta starp pašu uzņēmumu un notikuma organizatoriem. “Mēs pārliecināmies, ka pasākumā nebūs, vai, ja pat būs zem 18 gadiem personas, tad viņām netiks doti šie dzērieni. Arī par dzērienu lietošanu tiek izskaidrots, bet tālāk organizatori paši ir atbildīgi,” saka R. Vugulis.
Viens no nesenākā LU studentu rīkotā pasākuma – pavasara balles “Pilnīgā ziedonī” galvenajiem organizatoriem Jānis Oto Kalniņš atzīst, ka atbildība ir tikai organizētājiem. “Red Bull nevar pārdot, bet ražot jau var, nedomājot par to, vai nepilngadīgie dzers vai nedzers. Pašam organizatoram tas ir jākontrolē,” saka jaunietis.
J. O. Kalniņa atbilde sniegta dažas dienas pēc ziņas, kuru LU Studentu padomes priekšsēdētāja Signe Skutele privāti nodeva visu LU fakultāšu studējošo pašpārvalžu vadītājiem. Šīs ziņas pamatdoma – saņemts lūgums nodot studentiem informāciju par to, ka “par pasākuma apmeklētājiem un to atbilstību atbild organizatori”, kā arī, ja pasākumā tiek ielaista nepilngadīga persona, kuru atbalsta ”jāgeris vai kaut vai Red Bull, tad šīs firmas nenes atbildību par to, ja jūs pie ieejas dodat pirmo bezmaksas dzērienu vai konkursos izspēlējat kādu no dzērieniem”. S. Skutele neatklāj, kas tieši lūdzis izplatīt šo vēsti, taču ziņa studentiem nosūtīta dažas stundas pēc intervijas ar R. Vuguli.
Kontrole esot nepieciešama
“Produktu dalīšana, lai veicinātu zīmola atpazīstamību, mārketingā ir pieņemama darbība. Tomēr pastāv ierobežojums šo enerģijas dzērienu pārdošanā, līdz ar to būtu svarīgi saprast, kas ir tā pasākuma mērķauditorija, kam viņi dala,” skaidro Lolita Stašāne, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas lektore. R. Vugulis apstiprina, ka uzņēmuma mērķauditorija ir studenti un ka enerģijas dzērieni tiek dalīti bez maksas, lai galvenokārt veicinātu produkta atpazīstamību jauniešu vidū.
Pēc L. Stašānes domām, likuma neievērošanas gadījumā atbildība par rīcību jāuzņemas abām pusēm: “Es domāju, ka tā ir abu pušu atbildība, jo īpaši, ja tas tiek dalīts par brīvu. Tur ir jautājums, kurš to kontrolē un vai tāda kontrole vispār notiek. Tādai kontrolei būtu jābūt.” Viņa atzīst, ka praksē šādu kontroli ir ļoti grūti ievērot, tāpēc uzsver, ka “tā kaut kādā ziņā ir arī pašu lietotāju atbildība – ko viņi izvēlas darīt vai nedarīt”.
