Ģērbies stilīgi, seko modes tendencēm, lasi blogus un izskaties kā meitenes no Instagram. Taču, lai to paveiktu, nav, katru reizi ieraugot attēlu, ko vēlies atdarināt, jāskrien uz lētāko veikalu un jāiegādājas jauns apģērba gabals. Tieši šīs īstermiņa vēlmes ir iemesls, kāpēc zeļ “ātrās modes” industrija, kas atstāj pārsteidzoši nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo vidi. Tas ir faktors, par ko bieži nepadomā ne kompānijas, ne patērētāji.
Visvairāk piesārņo ūdeni
Ātrās modes industrija, kas gadā saražo 100 miljardus apģērba gabalu, ir viena no tām, kas rada vislielāko vides piesārņojumu, paliekot otrajā vietā tikai aiz naftas. Tā ir arī lielākais ūdens patērētājs globāli, vēsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās Komisijas dati. Viņi izpētījuši arī, ka viena kokvilnas krekla ražošanai nepieviešami 2700 litri ūdens – tik daudz viens cilvēks izdzer vairāk nekā divos gados. Savukārt biznesa analītikas kompānijas MarketLine eksperti, apkopojot datus par apģērba ražošanas industriju, secinājuši, ka kopš 2011. gada tās tirgus vērtība palielinājusies par pusotru reizi un šobrīd ir vērta 2,5 triljonus dolāru – cilvēki iepērkas arvien biežāk, piepildot kompāniju īpašnieku maciņus, taču reizē radot arī vairāk tekstilatkritumu.
“Vislielāko ietekmi modes industrija atstāj uz ūdeni – tiek piesārņotas straumes un ezeri, jo vēl joprojām tiek pielietotas toksiskas ķimikālijas, krāsas un mazgājamie līdzekļi,” apgalvo vides eksperte Marija Merkina. Ūdenī atrastās ķimikālijas var būt kancerogēnas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tomēr iespaidots tiek arī arvien pieaugošais atkritumu līmenis: “Kad tiek ražoti zemākas kvalitātes apģērbi, pasaules lielpilsētu iedzīvotāji atbrīvojas no vairāk nekā miljona tonnu drēbju gabalu gadā, 80% no kā varētu tikt izmantoti vēlreiz.”
Jauni apģērbi plauktos regulāri
Latvijas veikalos, kam parasti piekarina “ātrās modes” birku – H&M, Zara, New Yorker un tamlīdzīgi – kolekcijas mainās vairākas reizes mēnesī. Veicot novērojumu, atklājās, ka visos minētajos veikalos iepriekš neredzēti apģērba gabali parādās plauktos ik dienu. Veikalu tīkla Reserved pārdevēja, kas vēlējās palikt anonīma, stāsta par “lēto” apģērbu veikalu aizkulisēm: “Jauni pievedumi ir ja ne katru dienu, tad vismaz trīs reizes nedēļā. No tā arī lielākoties sastāv mans darbs – izlikt jauno preci zālē. Mēs neko nemetam ārā, reti arī sūtam atpakaļ pie ražotāja, jo to visu arī izpērk, it sevišķi lētākās lietas.”
Taču rodas jautājums, kāpēc modes ražošana kļūst straujāka, kāpēc apģērba gabalus izķer no plauktiem? Pēdējos gados popularitāti ieguvis termins “patēriņa kultūra”. Socioloģe Aija Zobena paskaidro: “Tā ir teorija – valstis, kuras patērē lielāku daudzumu produktu un pakalpojumu, ir ekonomiski attīstītākas. Taču tas attiecas arī uz indivīdu. Dažreiz šo kultūru sauc par mantkārību popularizējošu, kam es pilnīgi piekrītu. Tā ir tā vēlme, veikalā ieraugot jebko, kas iepatīkas, iegūt to savā īpašumā. Tāpat arī skatoties piemēru no slavenībām – “man vajag to pašu, lai būtu tāds pats”. Bet tā ne tuvu nav.” Patēriņa kultūra paļaujoties uz pircēju vēlmju stimulēšanu tā, lai lielākais ieguvums būtu biznesiem, kas ražo šīs preces. “Labākie piemēri būtu luksusa preces, jaunākās tehnoloģijas un jauni modeļi jau esošajai tehnikai, piemēram, telefoniem,” saka socioloģe.
Salauzt iepirkšanās apli
Tātad – ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Katrs cilvēks var kontrolēt savus ieradumus un tādā veidā palīdzēt samazināt ietekmi uz vidi. Modes blogere Anete Ozoliņa no PARādi MODI ir par savu personisko iepirkšanās ieradumu mainīšanu. Viņa uzskata, ka par ar maziem lēmumiem ir iespējams mainīt lielas lietas: “Es ļoti rūpīgi izvēlos savus pirkumus, vairākkārt kritiski izvērtējot katru. Bieži iepērkos second-hand veikalos, mainos ar apģērbiem un apaviem. Lieko apģērbu un apavus ziedoju veikalam Otrā Elpa, nolietotos apģērbus ziedoju pārstrādei.” Taču viņa nodarbojas arī ar jaunāko preču popularizēšanu gan savā blogā, gan sadarbībā ar tirdzniecības centru Domina.
Apģērba ražošana darbojas kā riņķveida kompozīcijā, taču tas nav vienīgais aplis, par ko vērts padomāt – var iedvesmoties no Anetes un gan ziedot apģērbu, kas morāli novecojis, gan iepirkties t.s. “humpalu” bodītēs. Labdarības veikalu Otrā Elpa pārstāve Paula Āboliņa-Ābola atklāj, ka viena no trim uzņēmuma pamatvērtībām ir vides saglabāšana. “Otrreizēja lietu izmantošana iet roku rokā ar dabas resursu saudzēšanu. Līdzās labdarības aspektam, kurš ir vērsts pret cilvēkiem, mēs vēlamies arī nedaudz atslogot mūsu planētu, lai kaut cik pataupītu jau tā kritiskā ātrumā rūkošos dabas resursus,” uzsver P. Āboliņa-Ābola.
Tomēr viņas viedoklis par šo problēmu ir visai reālistisks: “Mēs, protams, apzināmies, ka mūsu darbs, kaut visu pasaules lietoto preču veikalu darbs nav pārāk ievērojams pretinieks modes industrijas radītajā piesārņojumā, bet tas ir kā žests un aicinājums, ka ir sava veida opcijas, kā apmierināt savu iekšējo patērētāju, ka ir videi saudzīgākas opcijas.” Sieviešu apģērbs arī ir tā kategorija, ko Otrajai Elpai ziedo visvairāk.
Rīgā ir trīs Otrās Elpas veikali, vēl viena filiāle atrodas Liepājā. Latvijas sabiedrība tiekot aicināta ziedot mums tās lietas, kuras viņu mājās un ikdienas dzīvē vairāk nav nepieciešamas, bet funkcionālas un noderētu kādam citam. “Cilvēki savus ziedojumos nogādā pie mums mūsu veikalos vai arī nogādā tos kādā no mūsu ziedojumu pieņemšanas punktiem. Tālāk mēs šos ziedojumus izšķirojam, daļa nonāk veikalā, daļa tiek ziedota tālāk mūsu sadarbības organizācijām, daļa, diemžēl, sliktās kvalitātes dēļ nonāk arī atkritumos,” pauž P. Āboliņa-Ābola.
Apģērbu, kas skapī jau novecojis, Rīgā pieņem dažādas organizācijas, piemēram, ģimenes krīzes centrs “Mīlgrāvis”, Latvijas Sarkanais Krusts, lielo ģimeņu centrs “Ģimenes atbalsts”. Ar pilno sarakstu, kur ziedot mantas gan Rīgā, gan reģionos, var iepazīties vietnē ziedot.lv.
Atbildība ienāk modē
Vides aizsardzība šobrīd ir pasaulē populāra problēma – ir “stilīgi” būt atbildīgam. Šim trendam izvēlas sekot arī modes industrija, kuras paspārnē uzplaucis jēdziens “ekoloģiskā mode”.
Ekoloģiskais apģērbs tiek veidots no dabīgām un dabas resursus saudzējošām, sertificētām izejvielām, tas tiek krāsots tikai ar dabiskām krāsvielām, kas nepiesārņo ūdeni un neapdraud uzņēmuma darbiniekus. Atbildība iet roku rokā ar modes tendencēm atbilstošiem tērpiem, turklāt to sāk atbalstīt arvien lielāki zīmoli. Labs piemērs ir britu dizainere Stella Makkartnija (Stella McCartney), kura pilnībā atteikusies no ādu un kažokādu izmantošanas savās kolekcijās, kā arī viņas uzņēmuma biroji un noliktavas darbojas tikai ar “zaļo” enerģiju. Par viņas interneta veikala pasūtījumi tiek piegādāti, izmantojot Co2 neitrālas pārvadāšanas metodes.
Latvijā pieejamākais un tirdzniecības centros redzamākais zīmols, kas paspējuši sekot vides atbildības trendam ir H&M. Viņu veikalos atrodama “Atbildīgā kolekcija” (Conscious Collection), kas jau izpelnījusies sabiedrības atbalstu. Šobrīd veikalos redzams jau septītais kolekcijas izlaidums, kurā apģērbi un aksesuāri ražoti no tādiem materiāliem kā pārstrādāts poliesteris, organisks lins un pārstrādāts sudrabs.
Popularizē pārstrādāto modi
Ekoloģiskajai tendencei seko arī latviešu dizainere Velga Krukovska no Rēzeknes. “Vienmēr esmu uzskatījusi, ka jebkura cilvēku darbība un bezdarbība radu pārsvarā tomēr sliktu ietekmi uz apkārtējo vidi. Parasti mēs, cilvēki, negribam piedomāt pie tā, lai mūsu izturēšanās pret dabas resursiem būtu iespējami atbildīgāka un lietderīgāka. Mani biedē tas, ka cilvēki vieglprātīgi izmet atkritumos dažādu iemeslu dēļ neaktuālu apģērbu, kuru, dažādi pārveidojot, var lietot vēl gadiem ilgi,” viņa atzīst. Viņas zīmols VelgaCode radies no šīm bailēm – dizainere vēlas sniegt savu devumu, popularizējot pārstrādāto modi.
Apģērbu ražošanā V. Krukovska izmanto 3R principu, kas, tulkojot no angļu valodas, nozīmē “izmanto otrreiz, samazini atkritumus, pārstrādā” (reuse, reduce, recycle), tāpēc viņas zīmols piedāvā apģērbu, kas darināts no otrreizēji izmantojumiem materiāliem, audumu atgriezumiem, kas rodas apģērba masveida ražošanas rezultātā un audumu tirdzniecības procesā. “Materiālus atrodu second hand veikalos. Parasti ņemu tos bezcerīgos, kurus neviens īsti nekāro un nezina, ko ar tiem iesākt,” atklāj dizainere. Viņa atzīst, ka darba pietiek, taču nezinot, vai viņu meklējot tieši ekoloģisko aspektu dēļ, drīzāk kārotāji tiecas pēc unikāliem tērpiem.
“Sabiedrība ir nepārtraukti jāizglīto, jāskaidro, kāpēc ir svarīgi boikotēt “ātro modi”, kāpēc svarīgi cīnīties pret patērētāju kultu. Pozitīvi ir tas, ka sabiedrība arvien vairāk iepazīst “zero waste” principus un mēģina tiem sekot savā dzīvē,” uzskata dizainere.
